Bet, tā kā sabiedrībā, kuras sazināšanās pamats ir valoda, pēc būtības nav iespējams patiesi atspoguļot Otrā Fonda cilvēku savstarpējās komunikācijas metodi, turpmākajās lappusēs vieta tai netiks ierādīta. Pirmā Runātāja teiktais tiks attēlots ikdienišķas runas veidā, un, kaut gan tāda interpretācija bieži ir nepilnīga, konkrētajos apstākļos tas ir labākais paņēmiens, ko varam izmantot.
Tāpēc iztēlosimies, ka Pirmais Runātājs patiešām teica: “Vispirms man jums jāpastāsta, kāpēc jūs esat šeit," - nevis tikai atbilstoši pasmaidīja un atbilstoši pacēla pirkstu.
Tā nu Pirmais Runātājs sacīja: - Jūs daudzus gadus esat nopietni un pamatīgi studējis mentālās zinātnes. Jūs esat uzņēmis visu, ko spēja piedāvāt jūsu skolotāji. Jums un vēl dažiem līdzīgiem audzēkņiem ir pienācis laiks uzsākt Runātāja apmācību.
Rakstāmgalda pretējā pusē uzviļņoja satraukta pacilātība.
- Nē, nē, jums tas jāuztver bezkaislīgi. Jūs bijāt to cerējis. Jūs bijāt baidījies, ka tas nenotiks. Gan cerības, gan bailes savā būtībā ir vājības. Jūs zinājāt, ka tiksiet šādi paaugstināts, bet negribējāt to atzīt, jo šī doma varētu uzspiest jums iedomības zīmogu un līdz ar to mazināt jūsu piemērotību. Blēņas! Tikai bezcerīgs nejēga neapzinās, ka viņš ir gudrs. Jūs esat piemērots šādai pakāpei tieši tāpēc, ka pats to apzinājāties.
Sasprindzinājums rakstāmgalda pretējā pusē atslāba.
- Pilnīgi pareizi. Tagad jūs jūtaties labāk un esat nokratījis piesardzību. Tagad jūs spējat labāk koncentrēties un saprast. Atcerieties: lai gūtu patiesi labus rezultātus, nav nepieciešams uzspiest apziņai stingras, bremzējošas barjeras, kas asredzīgam pētniekam pastāsta tikpat daudz, cik atklāta mentalitāte. Daudz veselīgāk ir izkopt bērnišķu tiešumu, sevis apzināšanos un neiegrožotu pašizpausmi, kam nekas nav slēpjams. Mana apziņa jūsu skatienam ir pilnīgi atsegta. Gādāsim, lai tāds stāvoklis būtu abpusējs!
Viņš turpināja: - Būt Runātājam nav viegli. Pat psi-hovēsturniekam būt nav viegli, un ari vislabākais psi-hovēsturnieks ne vienmēr spēj būt Runātājs. Tur ir būtiska atšķirība. Runātājam ir ne vien jāpārzina Seldona Plāna matemātiskā komplicētība; viņam ir jādzīvo
līdzi Plānam un tā mērķiem. Viņam Plāns ir jāmīl; Plānam ir jābūt viņa elpai un dzīvībai. Vēl vairāk - viņam tas jāizjūt kā tuvs, reāls draugs. Vai jūs zināt, kas ir šis te?
Pirmā Runātāja plauksta uzmanīgi apstājās virs melnā, spīdošā kuba rakstāmgalda vidū. Priekšmetam nebija nekādu īpašu ārēju pazīmju.
- Nē, Runātāj, es nezinu.
- Vai esat dzirdējis par Interaktīvo Projektoru?
- Tas? - Pārsteigums.
- Vai jūs gaidījāt kaut ko izsmalcinātāku un iespaidīgāku? Tas ir gluži dabiski. Šo ierīci Impērijas periodā radīja Seldona laika cilvēki. Gandrīz četrsimt gadu tas ir teicami kalpojis mūsu vajadzībām, neprasot ne remontus, ne pieregulējumus. Un labi, ka tā, jo Otrajam Fondam nav speciālistu, kuri pārzinātu tā tehnisko pusi. - Viņš rāmi pasmaidīja. - Pirmā Fonda cilvēki droši vien spētu izgatavot dublikātu, bet viņi par to, protams, nedrīkst zināt.
Pirmais Runātājs nospieda sviru savā rakstāmgalda pusē, un istaba iegrima tumsā. Taču tas bija tikai mirklis, jo tūlīt ar pulsējošiem viļņiem atdzīvojās un iemirdzējās divas garākās istabas sienas. Vispirms tās ieskāva pērļains vienlaidu baltums, pēc tam šur un tur iezibējās pa tumšākam plankumam, un beidzot viņu priekšā rindojās melni, rūpīgi rakstīti vienādojumi, ko vietvietām šķērsoja sarkanas līnijas, kā sīkas urdziņas līkumodamas cauri melnajam mežam.
- Nāciet, manu zēn, tuvāk šai sienai! Jūs nemetīsiet ēnu. Šī gaisma no Interaktīvā Projektora izstaro citādi nekā parasts apgaismojums. Teikšu atklāti: man nav
ne mazākās jausmas, ar kādiem līdzekļiem tads efekts tiek panākts, bet ēnas nebūs. To es zinu.
* * *
Abi vīri stāvēja blakus, neparastās gaismas apmirdzēti. Katra siena bija trīsdesmit pēdu gara un desmit pēdu augsta. Sīko simbolu rindas nosedza ikvienu sienas laukumu.
- Tas nav viss Plāns, - Pirmais Runātājs teica. - Ja gribētu šajās divās sienās ietvert visu tā saturu, tad atsevišķie vienādojumi būtu jāsamazina līdz mikroskopiskam lielumam, bet tas nav vajadzīgs. Tas, ko jūs redzat pašlaik, atveido galvenās Plāna daļas līdz pašreizējam brīdim. Jūs par to esat mācījies, vai ne?
- Jā, Runātāj, esmu.
- Vai pazīstat kādu no šīm daļām?
Brīdi valdīja klusums. Students pastiepa pirkstu, un tūlīt vienādojumu virkne sāka slīdēt pa sienu lejup, līdz atsevišķās funkciju rindas, uz kurām viņš bija norādījis, atradās acu augstumā. Grūti bija noticēt, ka pirksta neilgā, aptuvenā kustība spēj panākt tik precīzu rezultātu.
Pirmais Runātājs klusi iesmējās. - Jūs pārliecināsieties, ka Interaktīvais Projektors ir pieskaņots jūsu prātam. Šī mazā ierīce jums var sagādāt vēl citus pārsteigumus. Ko jūs gribējāt sacīt par savu izvēlēto vienādojumu?
- Tas ir Rigella integrālis ar planetāro tendenču sadalījumu, kas norāda uz divu galveno ekonomisko šķiru esamību uz planētas vai varbūt uz Sektora un liecina par nestabilu emocionālo struktūru.
- Un vēl?
- Tas attēlo spriedzes robežu, jo šeit mēs redzam... - viņš norādīja uz sienu, un vienādojumi atkal sakustējās, - ... konverģējošas virknes.
- Labi, - sacīja Pirmais Runātājs. - Tagad sakiet, ko jūs par visu šo domājat! Vai tas nav gatavs, pabeigts mākslas darbs?
- Tieši tā!
- Nepareizi. Nav vis! - Tas izskanēja skarbi. - ŠI ir pirmā gudrība, kas jums jāizmet no galvas. Seldona Plāns nav ne pabeigts, ne pareizs. Tas ir tikai labākais, ko tobrīd bija iespējams paveikt. Vairāk nekā desmit paaudžu gaitā cilvēki ir lauzījuši galvu par šiem vienādojumiem, strādājuši ar tiem, sadalījuši tos līdz pēdējai decimāldaļai un atkal likuši kopā. Viņi ir darījuši vēl vairāk. Viņi ir vērojuši, kā aizrit gandrīz četri gadsimti, salīdzinājuši paredzējumus un vienādojumus ar realitāti un mācījušies arvien kaut ko jaunu.
Viņi ir iemācījušies vairāk, nekā jebkad zinājis Hari Seldons, un, ja mēs ar šim gadsimtos uzkrātajām zināšanām varētu atkārtot Seldona darbu, mēs to paveiktu labāk. Vai tas jums ir pilnīgi skaidrs?
Students izskatījās mazliet satriekts.
- Pirms jūs iegūsiet Runātāja pakāpi, - Pirmais Runātājs turpināja, - jums pašam vajadzēs pievienot Plānam savu oriģinālo ieguldījumu. Tā nav nekāda zaimošana. Katra sarkanā atzīme, ko jūs redzat uz sienas, ir kāda cilvēka ieguldījums pēc Seldona laika. Lūk... lūk... - Viņš palūkojās augšup. - Skatieties!
Visa siena šķita savērpjamies viņu acu priekšā.
- Šis te, - Pirmais Runātājs teica, - ir manējais.
Tieva, sarkana svītra meta loku ap divām sazarotām bultām, aptverot sešas kvadrātpēdas dedukciju
gar katru zaru. Starp abiem iezīmētajiem laukumiem stiepās vairākas sarkanas vienādojumu rindas.
- Var sacīt, ka tas nav daudz, - Pirmais Runātājs piebilda. - Šī atzīme izdarīta tādā Plāna vietā, kuras sasniegšanai vajadzēs tikpat daudz laika, cik pagājis kopš tā sākuma. Tas ir apvienošanās periods, kad paredzamā Otrā Impērija atrodas sāncensīgu personību rokās, un pastāv draudi to saskaldīt, ja cīņa būs pārlieku līdzīga, vai arī saspiest un sastindzināt, ja tā būs pārlieku nevienāda. Šeit ir apskatītas un izsekotas abas iespējas un norādīts veids, kā no tām abām izvairīties.