Tomēr tas viss ir tikai iespējamību līmenī, un varbūt eksistē vēl trešais ceļš. Tāda iespēja ir salīdzinoši maza -precīzi runājot, divpadsmit komats sešdesmit četri procenti -, taču līdz šim ir piepildījušās arī mazāk ticamas iespējas un Plāns ir īstenots tikai par četrdesmit procentiem. Šī trešā iespēja ir varbūtējs kompromiss starp divām vai vairākām konfliktējošām personībām. Es centos pierādīt, ka tas vispirmām kārtām izraisītu Otrās Impērijas stagnāciju un neizdevīgu saplūsmi, un ilgākā laika gaitā pilsoņu kari nodarītu lielāku postu nekā tad, ja kompromiss nekad nebūtu noticis. Par laimi, arī to bija iespējams novērst. Un tas bija mans ieguldījums.
- Ja drīkstu jūs pārtraukt, Runātāj, kā Plānā tiek ievadītas pārmaiņas?
- Par to gādā Interaktīvā Projektora aģentūra. Kad pienāks jūsu kārta, jūs pārliecināsieties, ka jūsu aprēķinus rūpīgi pārbaudīs piecas dažādas padomes, un jums tos vajadzēs aizstāvēt pret apvienotu un nesaudzīgu uzbrukumu. Pēc tam paies divi gadi, un jūsu sasniegumi atkal tiks pārbaudīti. Ne vienu reizi vien ir gadījies, ka šķietami teicama darba trūkumi atklājas tikai pēc vairākiem mēnešiem vai gadiem. Dažreiz kļūdas atklāj pats aprēķinu autors.
Ja pēc diviem gadiem un pēc nākamās pārbaudes, kas ir tikpat sīka un pamatīga kā pirmā, darbs joprojām tiek novērtēts atzinīgi un - vēl labāk - ja šajā starplaikā jaunais zinātnieks ir pievienojis savam veikumam jaunas detaļas un papildu liecības, viņa darbs tiek iekļauts Plānā. Tā bija manas karjeras kulminācija; tā būs arī jūsējā.
Interaktīvo Projektoru var pieskaņot jūsu prātam un visus labojumus un papildinājumus var izdarīt ar domu pārraidi. Nekas neliecinās, ka labojums vai papildinājums ir jūsējais. Visā Plāna vēsturē nav notikusi neviena personalizācija. Tas tiek uzlūkots par mūsu kopējo garadarbu. Vai saprotat?
- Jā, Runātāj!
- Nu tad pietiks. - Viņš enerģiskiem soļiem piegāja pie rakstāmgalda, un sienas atkal nodzisa, atstājot tikai parasto telpas apgaismojuma joslu gar augšējām malām. - Apsēdieties šeit, pie mana rakstāmgalda, un klausieties! Parastam psihovēsturniekam pietiek pārzināt biostatistiku un neiroķīmisko elektromatemātiku. Tie, kuri pārvalda tikai šīs jomas, var strādāt par statistikas speciālistiem. Taču Runātājam ir jābūt spējīgam apspriest Plānu, neiesaistot matemātiku. Ja ne gluži pašu Plānu, tad vismaz tā filozofiju un mērķus.
Pirmkārt, kāds ir Plāna mērķis? Lūdzu, pastāstiet man to saviem vārdiem un nepūlieties iesaistīt tēlainus izskaistinājumus! Varat ticēt, ka jūsu vērtējums nebūs atkarīgs no atbildes pulējuma un elegances.
Šī bija Studenta pirmā izdevība pateikt vairāk par vienu teikumu, un viņš brīdi vilcinājās pārtraukt sev atvēlēto gaidošo klusumu. Tad viņš nedroši iesāka:
- Vadoties pēc tā, ko esmu mācījies, es uzskatu, ka Plāna mērķis ir izveidot cilvēku civilizāciju, kuras pamatā būtu pilnīgi citāda orientācija, atšķirīga no visa, kas eksistējis jebkad agrāk. Tāda orientācija, kas atbilstoši psihovēstures atklājumiem nekad nevarētu rasties spontāni...
- Stop! - Pirmais Runātājs viņu enerģiski pārtrauca.
- Nelietojiet vārdu “nekad”! Tā ir lieka čalošana uz faktu rēķina. Psihovēsture būtībā pareģo tikai iespējamības. Konkrēta notikuma iespēja var būt ārkārtīgi niecīga, tomēr iespējamība vienmēr ir lielāka par nulli.
- Jā, Runātāj. Tātad, ja drīkstu izlabot, tāda orientācija, kurai ir ļoti niecīga iespēja rasties spontānā ceļā.
- Jau labāk. Kāda ir šīs orientācijas būtība?
- Tā piemīt civilizācijai, kuras pamatā ir mentālā zinātne. Visā zināmajā cilvēces vēsturē progress ir izpaudies galvenokārt fiziskās tehnoloģijas jomā, cilvēka iedarbībā uz apkārtējo nedzīvo pasauli. Sevis paša un sabiedrības pārvaldīšana ir bijusi pakļauta vai nu nejaušībai, vai intuitīvu ētisko sistēmu miglainiem meklējumiem, kas balstās uz iedvesmu un emocijām. Rezultātā nevienas civilizācijas stabilitāte nav bijusi augstāka par piecdesmit pieciem procentiem, turklāt cilvēkiem tās ir nesušas daudz ciešanu.
- Un kāpēc mūsu apspriežamā orientācija nemēdz veidoties spontāni?
- Tāpēc, ka skaitliski liela cilvēku daļa ir apveltīta ar spējām piedalīties fiziskās zinātnes progresā un gūst no tās lietišķus un taustāmus labumus. Bet tikai
niecīgai daļai piemīt spējas vadīt Cilvēku pa Mentālās Zinātnes labirintiem, un tās piedāvātie labumi, kaut gan ilgtspējīgāki, ir komplicētāki un grūtāk saskatāmi. Turklāt, tā kā šāda orientācija novestu pie labdabīgas diktatūras veidošanās, kuras priekšgalā atrastos garīgi spējīgākie cilvēki - būtībā augstāk attīstīta cilvēces pasuga -, tā izraisītu nepatiku citos un stabilitāti varētu noturēt tikai ar spēku, nospiežot pārējo cilvēces daļu līdz primitīvam līmenim. Tāds attīstības ceļš mums nav pieņemams, un no tā ir jāizvairās.
- Un kāds ir risinājums?
- Risinājums ir Seldona Plāns. Apstākļi ir ievirzīti un uzturēti tā, lai tūkstoš gadu pēc Plāna uzsākšanas, tātad sešsimt gadu no šodienas, būtu izveidojusies Otrā Galaktikas Impērija, kurā cilvēce ir gatava Mentālās Zinātnes vadībai. Tajā pašā laikposmā Otrais Fonds savā attīstībā būtu radījis psihologu grupu, kuri ir gatavi uzņemties vadību. Vai ari, kā es pats nereti esmu domās to formulējis, Pirmais Fonds nodrošina vienas politiskās vienības fizisko ietvaru un Otrais Fonds nodrošina gatavas valdošās šķiras mentālo ietvaru.
- Skaidrs. Diezgan atbilstoši sacīts. Vai jūs domājat, ka jebkāda Otrā Impērija, pat tāda, kas izveidojusies Seldona noteiktajā laikā, nozīmētu viņa Plāna piepildījumu?
- Nē, Runātāj, tā es nedomāju. Laikposmā no deviņsimt gadiem līdz tūkstoš septiņsimt gadiem pēc Seldona Plāna iedarbināšanas ir iespējama vairāku Otro Impēriju izveidošanās, taču tikai viena no tām ir īstā Otrā Impērija.
- Un, ja ņemam vērā to visu, kāpēc ir nepieciešams, lai Otrā Fonda eksistence tiktu slēpta - un vispirmām kārtām slēpta no Pirmā Fonda?
Students centās apjaust, vai jautājums ietver neizteiktu zemtekstu, taču tādu viņam neizdevās uztaustīt. Atbilde skanēja bažīgi: - Tā paša iemesla dēļ, kas liek slēpt no cilvēkiem Plāna sīkākās sastāvdaļas. Psihovēs-tures likumi pēc dabas ir statiski un zaudē spēku, ja indivīdu rīcība nav nejauša. Ja ievērojams cilvēku skaits uzzinātu galvenās Plāna sastāvdaļas, šīs zināšanas virzītu viņu rīcību un psihovēstures aksiomu izpratnē tā vairs nebūtu nejauša. Citiem vārdiem sakot, tā vairs nebūtu droši paredzama. Piedodiet, Runātāj, bet es jūtu, ka šī atbilde nav apmierinoša.
- Labi, ka jūs to jūtat. Jūsu atbilde ir ļoti nepilnīga. Slēpt ir nepieciešams pašu Otro Fondu, nevis tikai Seldona Plānu. Otrā Impērija vēl nav izveidojusies. Mūsu pašreizējā sabiedrība joprojām justu nepatiku pret psihologu valdošo lomu, baidītos no tās izvirzīšanās un cīnītos tai pretī. Vai to jūs saprotat?
- Jā, Runātāj, es to saprotu. Šis apstāklis nekad nav izcelts...
- Pārāk maigi sacīts! Tas nekad nav pieminēts nevienā mācību stundā, kaut gan tas būtu jāsecina pašam. Gan to, gan daudzus citus apstākļus mēs pārrunāsim tagad un tuvākajā nākotnē jūsu mācekļa kursa gaitā. Pēc nedēļas mēs tiksimies atkal. Es gribētu, lai līdz tam laikam jūs izdarāt secinājumus par kādu problēmu, kuru tūlīt jums izklāstīšu. Es negaidu pilnīgu un precīzu matemātisku izstrādi. Tāda pat ekspertam prasītu gadu, un jums ar nedēļu noteikti nepietiktu. Taču es vēlos dzirdēt atziņu par tendencēm un virzieniem.
Šeit jūs redzat atzarojumu Plānā, kas attiecas uz laiku pirms aptuveni piecdesmit gadiem. Tepat ir iekļautas arī nepieciešamās detaļas. Jūs redzēsiet, ka
izvēlētais ceļš pieņemtajā realitātē atšķiras no visiem plānotajiem paredzējumiem, un tā iespējamība bijusi mazāka par vienu procentu. Jūsu uzdevums ir aprēķināt, cik ilgi šī novirze var turpināties, pirms tā kļūst neatgriezeniska. Apsveriet arī iespējamās sekas, ja tā kļūtu neatgriezeniska, un piedāvājiet saprātīgu metodi, kā to novērst.
Students pārslēdza monitoru un saspringti lūkojās rindkopās, kas parādījās mazajā ekrāna lodziņā.
- Kāpēc jūs izvēlējāties tieši šo konkrēto problēmu, Runātāj? - viņš jautāja. - Šķiet, ka tai ir vairāk nekā tīri akadēmiska nozīme.
- Paldies, manu zēn. Jūs esat tieši tik attapīgs, kā es gaidīju. Šī problēma patiešām nav tikai teorētisks pieļāvums. Pirms nepilna gadsimta Galaktikas vēsturē ielauzās Mūlis, un desmit gadus viņš bija nozīmīgākais apstāklis Visuma norisēs. Viņa parādīšanās aprēķinos nebija iekļauta, un Plāns pret to nebija nodrošināts. Viņš nopietni iedragāja Plānu, tomēr šī ietekme nekļuva liktenīga.
Tomēr, lai apturētu Mūli, pirms šī ietekme kļūtu liktenīga, mēs bijām spiesti uzsākt aktīvu pretdarbību. Mēs darījām zināmu savas esamības faktu un, kas ir daudz ļaunāk, arī daļu no sava spēka. Pirmais Fonds tagad zina par mums, un šīs zināšanas lielā mērā nosaka viņu rīcību. Pavērojiet tās izpausmes izvirzītajā problēmā! Šeit. Un šeit.
Pats par sevi saprotams, ka jūs nedrīkstat nevienam to pieminēt.
Students aptvēra situāciju, un iestājās sasprindzināts, biedējošs klusums. Beidzot viņš teica: - Tātad Seldona Plāns ir cietis neveiksmi!
- Vēl ne. Pagaidām tā ir tikai iespējamība. Atbilstoši jaunākajam pētījumam panākumu izredzes joprojām ir divdesmit viens, komats, četri procenti.