Šeit jūs redzat atzarojumu Plānā, kas attiecas uz laiku pirms aptuveni piecdesmit gadiem. Tepat ir iekļautas arī nepieciešamās detaļas. Jūs redzēsiet, ka
izvēlētais ceļš pieņemtajā realitātē atšķiras no visiem plānotajiem paredzējumiem, un tā iespējamība bijusi mazāka par vienu procentu. Jūsu uzdevums ir aprēķināt, cik ilgi šī novirze var turpināties, pirms tā kļūst neatgriezeniska. Apsveriet arī iespējamās sekas, ja tā kļūtu neatgriezeniska, un piedāvājiet saprātīgu metodi, kā to novērst.
Students pārslēdza monitoru un saspringti lūkojās rindkopās, kas parādījās mazajā ekrāna lodziņā.
- Kāpēc jūs izvēlējāties tieši šo konkrēto problēmu, Runātāj? - viņš jautāja. - Šķiet, ka tai ir vairāk nekā tīri akadēmiska nozīme.
- Paldies, manu zēn. Jūs esat tieši tik attapīgs, kā es gaidīju. Šī problēma patiešām nav tikai teorētisks pieļāvums. Pirms nepilna gadsimta Galaktikas vēsturē ielauzās Mūlis, un desmit gadus viņš bija nozīmīgākais apstāklis Visuma norisēs. Viņa parādīšanās aprēķinos nebija iekļauta, un Plāns pret to nebija nodrošināts. Viņš nopietni iedragāja Plānu, tomēr šī ietekme nekļuva liktenīga.
Tomēr, lai apturētu Mūli, pirms šī ietekme kļūtu liktenīga, mēs bijām spiesti uzsākt aktīvu pretdarbību. Mēs darījām zināmu savas esamības faktu un, kas ir daudz ļaunāk, arī daļu no sava spēka. Pirmais Fonds tagad zina par mums, un šīs zināšanas lielā mērā nosaka viņu rīcību. Pavērojiet tās izpausmes izvirzītajā problēmā! Šeit. Un šeit.
Pats par sevi saprotams, ka jūs nedrīkstat nevienam to pieminēt.
Students aptvēra situāciju, un iestājās sasprindzināts, biedējošs klusums. Beidzot viņš teica: - Tātad Seldona Plāns ir cietis neveiksmi!
- Vēl ne. Pagaidām tā ir tikai iespējamība. Atbilstoši jaunākajam pētījumam panākumu izredzes joprojām ir divdesmit viens, komats, četri procenti.
9 SAZVĒRNIEKI
Doktors Darells un Pelleass Antors vakarus aizvadīja draudzīgās sarunās, bet dienas - patīkamās, maznozīmīgās aktivitātēs. To varēja uzlūkot par gluži ikdienišķu viesošanos. Doktors Darells iepazīstināja jauno cilvēku ar pārējiem, teikdams, ka viņu apciemojis radinieks no tālākas planētas, un trafaretais paskaidrojums gaisināja cilvēku interesi.
Tomēr šad un tad bezrūpīgajās sarunās izskanēja kādas personas vārds. Parasti tam sekoja klusu pārdomu brīdis. Doktors Darells dažreiz sacīja: - Nē. - Un dažreiz viņš sacīja: - Jā. - Saziņā pa publisko sakaru kanālu reizēm izskanēja nevērīgs aicinājums: - Vai jūs vēlētos iepazīties ar manu radinieku?
Tikmēr Arkādijas rosība izpaudās savdabīgākā veidā. Patiesībā viņas aktivitātes bija krietni netiešākas un balansēja uz godīguma robežas.
Piemēram, viņa panāca, lai skolasbiedrs Ālints Dams uzdāvina viņai paša rokām gatavotu, pilnībā nokomplektētu skaņu uztvērēju, izmantodama paņēmienus, kuri vēstīja nopietnas briesmas ikvienam vīriešu dzimuma pārstāvim, ar kuru viņai nākotnē varētu būt saskare. Neiedziļinoties sīkumos, var vienkārši sacīt,
ka Arkādija izrādīja tik aizrautīgu interesi par Ālinta izdaudzināto vaļasprieku - viņam mājās bija pašam sava darbnīca - un tik veikli pārspēlēja šo interesi uz Ālinta paša personu, jūsmīgi raugoties viņa apaļīgajā sejā, ka nelaimīgais jauneklis 1) metās sīki un aizrautīgi klāstīt viņai hiperviļņu motora darbības principus, 2) jutās gluži apskurbis no lielo, mirdzošo acu skatiena, kas maigi lūkojās viņā, un 3) iespieda viņas gaidošajās rokās savu izcilāko darinājumu, proti, jau minēto skaņu uztvērēju.
Savu labvēlību pret Ālintu Arkādija pēc tam atslābināja pietiekami nesteidzīgi un neuzkrītoši, lai nerastos nekādas aizdomas par to, ka tieši skaņu uztvērējs ir bijis viņas draudzīgās izturēšanās iemesls. Vairākus mēnešus Ālints laimīgi kavējās šī īsā perioda atmiņās, bet, tā kā turpinājums nesekoja, viņš beidzot padevās un ļāva tām aizslīdēt pagātnē.
Kad pienāca septītais vakars un Darella nama dzīvojamā istabā apsēdās pieci vīri, iebaudījuši maltīti un noilgojušies pēc tabakas, augšstāvā uz Arkādijas rakstāmgalda parādījās dīvainais, pašdarinātais Ālinta atjautības auglis.
Tātad viņi bija pieci. Protams, doktors Darells, iesirms kungs pedantiski kārtīgā apģērbā, izskatā mazliet vecāks par saviem četrdesmit diviem gadiem. Pelleass Antors, nopietns un vērīgs, jauneklīgu ārieni un nepārliecinātu izturēšanos. Un trīs jaunpienācēji: Džols Terbors, videoraidījumu režisors, masīvs vīrietis pilnīgām lūpām; doktors Elvets Semiks, Universitātes fizikas profesors emeritus, kalsns, grumbains cilvēks, kura apģērbs nepiekļāvās kārnajam augumam; Homirs
Munns, izstīdzējis bibliotekārs, kas pārējo vidū jutās uzkrītoši neveikli.
Doktors Darells runāja mierīgi, un viņa tonis bija lietišķs un ikdienišķs. - Šī sapulces mērķis, kungi, ir mazliet svarīgāks nekā parasta tērzēšana saviesīgā pasākumā. To jūs droši vien jau esat uzminējuši. Tā kā jūs esat izraudzīti apzināti, pamatojoties uz jūsu izcelsmi un biogrāfiju, jūs droši vien nojaušat arī paredzamās briesmas. Es necentīšos tās mīkstināt, bet uzsvēršu to, ka mēs visi esam nolemtības varā.
Jūs noteikti ievērojāt, ka neesat uzaicināti šurp slepenības aizsegā. Nevienam no jums netika norādīts ierasties nemanāmi. Logi nav noregulēti necaurskatāmā režīmā. Istabā nav nekādu aizslietņu vai aizsarg-ekrānu. Ja pievērsīsim sev ienaidnieka uzmanību, mums būs beigas, un vislabāk uzmanību var pievērst ar nedabisku un teatrālu slepenību.
{На, Arkādija nedzirdami izmeta, noliekusies pār nelielo kastīti, no kuras plūda balsis - tiesa, tās bija drusku čerkstošas.)
- Vai jūs to saprotat?
Elvets Semiks sašķieba apakšlūpu un atsedza zobus greizā, krunkainā grimasē, kas pavadīja katru viņa teikumu. - Diezgan, turpiniet! Pastāstiet mums par šo jauno cilvēku!
- Viņu sauc Pelleass Antors, - doktors Darells teica. - Viņš mācījās pie mana senā kolēģa Kleises, kurš pagājušajā gadā nomira. Pirms nāves doktors Kleise man atsūtīja Antora smadzeņu uzbūves diagrammu, izstrādātu līdz piektajam apakšlīmenim, un pašlaik tā tiek pārbaudīta un salīdzināta ar tā cilvēka smadzenēm, kurš sēž jūsu vidū. Jūs, protams, zināt, ka atdarināt
smadzeņu uzbūvi līdz tādai pakāpei nespēj pat Psiholoģijas Zinātnes speciālisti. Ja jūs tomēr to nezināt, jums atliek vienīgi man ticēt.
Terbors skeptiski savilka lūpas. - Ar kaut ko jau mums jāsāk. Nāksies vien jums ticēt, jo sevišķi tāpēc, ka pēc Kleises nāves jūs esat izcilākais elektroneiro-logs Galaktikā. Vismaz tā es esmu jūs raksturojis savā videoraidījumā, un es tam patiešām ticu. Cik jums gadu, Antor?
- Divdesmit deviņi, mister Terbor.
- Hm-m-rn... Un ari jūs esat elektroneirologs? Arī izcils?
- Es esmu tikai students. Bet studēju ļoti cītīgi, un man bijusi laime mācīties pie Kleises.
Sarunā iejaucās Munns. Sasprindzinājuma brīžos viņš mēdza drusku stostīties. - Es... Es g-gribētu... lai m-mēs ķeramies pie d-darba. Manuprāt, visi... p-pārāk daudz runā.
Doktors Darells savilka uzacis un paskatījās uz Munnu. - Tev taisnība, Homir. Sāciet, Pelleas!
- Uzreiz vēl ne, - Pelleass Antors lēni atbildēja. -Kaut gan es atzinīgi vērtēju mistera Munna aicinājumu, pirms darba sākšanas man ir vajadzīgi smadzeņu viļņu dati.
Darells sarauca pieri. - Kā to saprast, Antor? Par kādiem smadzeņu viļņu datiem jūs runājat?
- Par jūsu visu smadzeņu darbības diagrammām. Jūs saņēmāt manējo, doktor Darell. Man jāsaņem jūsējā un visu pārējo dati. Un mērījumi jāizdara man pašam.