Papus neslēpa bijību. - Ar Lordu Stetinu! Tad jau tavs tēvocis ir ievērojams vīrs!
- Es nezinu, par ko viņi sprieda, bet Lords Stetins gribēja, lai es palieku tur... - Arkādija centās atcerēties Lēdijas Kallijas pēdējos vārdus, kuri bija sacīti viņas pārliecināšanai. Tā kā tagad viņa zināja, ka Lēdija Kal-lija ir bijusi prasmīga aktrise, šis stāsts varēja noderēt vēlreiz.
Arkādija apklusa, un Mamma ar interesi jautāja: - Un kāpēc tieši tu?
- Es nezinu. Viņš... viņš gribēja ēst vakariņas ar mani divatā, bet es atteicos, jo gribēju, lai piedalās ari tēvocis Homirs. Tad viņš uz mani tā savādi paskatījās un nelaida vaļā manu plecu...
Papus stāvēja ar pavērtu muti, bet Mamma pēkšņi pietvīka un kļuva nikna. - Cik tev gadu, Arkādij?
- Gandrīz četrpadsmit ar pusi.
Mamma strauji ievilka elpu. - Kāpēc tādiem cilvēkiem ir ļauts dzīvot? Ielu suņi ir labāki! Un tagad tu bēdz no viņa, vai ne, mīļā?
Arkādija pamāja ar galvu.
- Papu, ej tūlīt uz informācijas biroju un noskaidro precīzi, cikos atlidos kuģis uz Trantoru! Pasteidzies!
Bet Papus paspēra soli un apstājās. Virs galvas atskanēja skaļa, metāliski dimdoša balss, un pieci tūkstoši acu pāru satraukti paskatījās augšup.
- Kungi un dāmas! - balss valdonīgi teica. - Lidosta ir aplenkta, jo tajā tiek meklēts izbēdzis noziedznieks. Neviens nedrīkst ne ienākt, ne iziet. Meklēšana noritēs ļoti ātri, un tās laikā nepacelsies un nenolaidīsies neviens kuģis, tāpēc jūs nenokavēsiet savus lidojumus. Es atkārtoju vēlreiz: neviens nenokavēs lidojumu! Tūlīt virs jums nolaidīsies režģis. Neviens nedrīkst iziet no sava kvadrāta līdz režģa pacelšanai, citādi mēs būsim spiesti izmantot neironu pletnes.
īsajā brīdī, kamēr balss valdonīgi piepildīja kos-mosostas uzgaidāmās telpas augsto kupolu, Arkādija nebūtu spējusi pakustēties pat tad, ja viņai pretī lidotu bumba, kurā koncentrējies viss Galaktikas ļaunums.
Runa varēja būt tikai par viņu. Nebija pat vajadzības izteikt šo domu precīzos vārdos. Bet kāpēc...?
Kallija bija organizējusi viņas bēgšanu. Un Kallija bija Otrā Fonda pārstāve. Kāpēc tad sākusies meklēšana? Vai Kallija būtu cietusi neveiksmi? Vai Kallija varēja ciest neveiksmi? Vai varbūt šī bija daļa no plāna, kura sarežģītās detaļas viņa nespēja aptvert?
Vienu apdullinošu mirkli viņa gribēja pielēkt kājās un iekliegties, ka padodas, ka ies meklētājiem līdzi, ka... ka...
Bet tad Mammas plauksta cieši saspieda viņas roku. - Ātrāk! Ātrāk! Skrienam uz dāmu istabu, kamēr viņi nav sākuši pārbaudi!
Arkādija nesaprata. Viņa spēja tikai akli sekot. Abas spraucās cauri pūlim, kas stāvēja uz vietas, sastindzis nelielos pulciņos, kamēr balss virs galvas dārdināja pēdējos vārdus.
Režģis slīdēja lejup, un Papus lūkojās tajā, pavēris muti. Viņš par to bija dzirdējis un lasījis, bet nekad nebija redzējis savām acīm. Gaisā mirdzēja krusteniski, blīvi izvietoti stari, un tīmekļa zibšņi spilgti izgaismoja visu telpu.
Režģis bija apzināti izveidots tā, lai vienmēr lēni slīdētu no augšas lejup, atgādinot krītošu tīklu un radītu cilvēkos psiholoģiski baiso slazda iespaidu.
Tagad tas bija vidukļa augstumā, un kvēlojošos starus citu no cita katrā virzienā šķira desmit pēdu atstatums. Savā simt kvadrātpēdu laukumā Papus attapās viens, taču blakus esošie kvadrāti bija pārpildīti. Viņš jutās uzkrītoši nošķirts no citiem, tomēr zināja, ka nedrīkst ieplūst tuvējā pulciņa tīkamajā anonimitātē, jo tas nozīmētu šķērsot kādu no spožajām līnijām, līdz ar to iedarbinot trauksmi un saņemot neirona pletnes cirtienu.
Viņš gaidīja.
Virs spokaini mēmā, gaidošā pūļa galvām viņš juta tālīnu kustību: tur policistu ķēde virzījās pāri plašajai kosmosostas teritorijai, citu pēc cita izgaismodama režģa kvadrātus.
Pagāja krietns brīdis, līdz viņa apgaismotajā laukumā ienāca formā tērpts ierēdnis un rūpīgi pierakstīja oficiālajā reģistrā kvadrāta koordinātas.
- Dokumentus!
Papus pasniedza prasīto, un policists pārskatīja tos ar pieredzējuša ierēdņa aci.
- Jūs esat Prims Palvers, Trantora pilsonis, un esat uzturējies uz Kalgana vienu mēnesi. Atbildiet: jā vai nē?
- Jā, jā.
- Kāds bija jūsu Kalgana apmeklējuma mērķis?
- Es esmu mūsu lauksaimniecību kooperatīva tirdzniecības pārstāvis. Mēs pārrunājām nosacījumus ar Kalgana Lauksaimniecības departamentu.
- Hm-m-m... Vai jūs esat kopā ar sievu? Kur viņa ir? Viņa ir minēta jūsu dokumentos.
- Mana sieva, lūdzu, ir... - Viņš pastiepa pirkstu attiecīgajā virzienā.
- Hanto! - policists nodārdināja, un viņam blakus nostājās vēl viens uniformēts ierēdnis.
Pirmais sausi noteica: - Augstā Galaktika, vēl viena dāmīte atejā! Tā jau var izgāzt sienas. Pieraksti viņas vārdu! - Policists pastiepa pirkstu pret dokumenta aili, kurā bija ierakstīts Mammas vārds.
- Vai vēl kāds ceļo kopā ar jums?
- Mana brāļameita.
- Papīros viņa nav minēta.
- Viņa ieradās atsevišķi.
- Kur viņa ir? Nē, nav svarīgi, es zinu. Pieraksti arī brāļameitas vārdu, Hanto! Kā viņu sauc? Raksti: Arkādija Palvere. Jūs palieciet tepat, Palver! Pirms prom-iešanas mēs atnāksim aprunāties ar jūsu sievu.
Papus gaidīja veselu mūžību. Pēc ilga, ilga laika viņam tuvojās Mamma, cieši turēdama pie rokas Arkādiju, un viņām sekoja abi policisti.
Kad viņi iegāja Papus kvadrātā, viens no kārtībsar-giem noprasīja: - Vai šī bļaustīgā vecene ir jūsu sieva?
- Jā, ser, - Papus samierinoši atbildēja.
- Nu tad iestāstiet viņai, ka tas nebeigsies labi, ja viņa atļausies tā runāt ar Pirmā Pilsoņa policiju! - Policists nikni izslēja plecus. - Vai šī ir jūsu brāļameita?
- Jā, ser.
- Tad dodiet šurp viņas dokumentus!
Skatīdamās vīram tieši acīs, Mamma tikko manāmi,
bet apņēmīgi papurināja galvu.
Pēc neilga klusuma brīža Papus ar vārgu smaidu atbildēja: - To es laikam nevarēšu.
- Kā to lai saprot: nevarēšu? - Policists skarbi pastiepa plaukstu. - Dodiet šurp!
- Diplomātiskā imunitāte, - Papus klusi sacīja.
- Ko tas nozīmē?
- Es jums jau paskaidroju, ka esmu sava lauksaimniecību kooperatīva tirdzniecības pārstāvis. Kalgana valdība man ir izsniegusi oficiāla ārzemju pārstāvja pilnvaru, un mani dokumenti to apliecina. Es jums tos parādīju un negribu, lai mani vēl ilgāk apgrūtina.
Policists īsu mirkli apstulba, bet tad izslējās atkal. - Man jāpārbauda jūsu dokumenti. Tāda ir pavēle.
- Taisieties, ka tiekat! - viņu pārtrauca skarbs Mammas sauciens. - Ja vajadzēs, mēs paši jūs pasauksim, bet tagad pazūdiet... ute tādsl
Policists saknieba lūpas. - Paturi viņus acīs, Hanto! Es iešu pasaukt leitnantu.
- Kaut tu kaklu nolauztu! - Mamma nosauca viņam pakaļ. Netālu atskanēja smiekli, bet tie tūlīt aprāvās.
Pārbaude tuvojās beigām. Pūlis bija kļuvis bīstami nemierīgs. Kopš režģa nolaišanās bija pagājušas četrdesmit piecas minūtes, un tik ilgai gaidīšanai allaž var būt nevēlamas sekas. Tāpēc leitnants Diridže steigšus lauza ceļu uz biezā gaidītāju pūļa vidieni.
- Vai šī ir tā meitene? - viņš gurdi noprasīja un, pārlaidis Arkādijai skatienu, secināja, ka viņa atbilst aprakstam. Tādas klapatas viena bērna dēļ!
- Lūdzu, uzrādiet viņas dokumentus! - leitnants teica.
- Es jau paskaidroju... - Papus iesāka.
- Es zinu, ko jūs paskaidrojāt, un lūdzu jums piedošanu! - leitnants viņu pārtrauca. - Tomēr man ir jāpilda pavēle. Ja vēlaties, varat vēlāk iesniegt protestu. Bet pagaidām, ja citādi nevarēs, būšu spiests pielietot spēku.