- Bet vai to var izgatavot?
- Jā, protams.
- Vai tu vari dabūt visas detaļas? Tas ir, bez liekiem skaidrojumiem? Sava kārtējā darba ietvaros?
Semiks savilka lūpas. - Piecdesmit hiperviļņu ko-munikatorus? Tādu daudzumu es neizlietotu visā savā mūžā.
- Mēs pašlaik strādājam pie aizsardzības projekta. Vai tu nevari izdomāt kaut ko nekaitīgu, kam tie būtu vajadzīgi? Nauda mums ir.
- Hm-m-m... Varbūt es kaut ko izdomāšu.
- Cik mazu tu vari izveidot šo ierīci?
- Hiperviļņu komunikatori var būt ļoti mazi... vēl ir vadi... mikroshēmas... Augstais Visums, tev te ir simtiem ķēžu!
- Es zinu. Cik liels būs viss aparāts?
Semiks norādīja ar rokām.
- Par lielu, - Darells teica. - Man tas jānēsā pie siksnas.
Viņš lēni saburzīja skici blīvā kamolā. Kad tas bija pārvērties cietā, dzeltenā lodītē, viņš to iemeta pelnu traukā, kur to aprija mazs, balts zibsnis, saārdot molekulas.
- Kas pie tevis ir atnācis? - viņš jautāja.
Semiks pārliecās pār rakstāmgaldu un ieskatījās mazajā, pienbaltajā ekrānā virs durvju signāla. - Tas jaunais cilvēks, Antors. Un viņam kāds ir līdzi.
Darells atbīdīja krēslu atpakaļ. - Pagaidām ne vārda pārējiem par šo lietu, Semik! Tās ir bīstamas zināšanas, ja uzodis viņi. Pilnīgi pietiek, ja uz spēles ir divas dzīvības.
Pelleass Antors iesteidzās Semika vecīgā kabineta klusumā kā pulsējošas aktivitātes virpulis. Telpas rāmi nekustīgajā gaisotnē Antora vaļīgās, vasarīgās piedurknes joprojām šķita plīvojam āra vējā.
- Doktors Darells, doktors Semiks, - viņš iepazīstinot teica. - Un Orums Diridže.
Otrs atnācējs bija gara auguma vīrietis. Garais, taisnais deguns piešķīra viņa kalsnajai sejai drūmu izteiksmi. Doktors Darells pastiepa roku.
Antors tikko jaušami pasmaidīja. - Policijas leitnants Diridže, - viņš papildināja un pēc tam zīmīgi piebilda: - No Kalgana.
Darells pievērsa svešajam ciešu, bargu skatienu. - Policijas leitnants Diridže no Kalgana, - viņš atkārtoja, izteiksmīgi izrunādams katru vārdu. - Un jūs atvedāt viņu šurp. Kāpēc?
- Tāpēc, ka viņš bija pēdējais cilvēks uz Kalgana, kurš redzēja jūsu meitu. Mieru, cilvēk!
Triumfu Antora sejā strauji nomainīja bažas, un viņš metās vidū starp abiem vīriešiem, ar spēku cenzdamies noturēt Darellu. Lēni, bet ne visai saudzīgi viņš piespieda doktoru apsēsties atpakaļ krēslā.
- Ko jūs darāt? - Antors atgrūda no pieres brūno matu šķipsnu, apmetās uz rakstāmgalda malas un domīgi palika sēžam, šūpodams kāju. - Es domāju, ka esmu atvedis jums labas ziņas!
Darells vērsās tieši pie policista. - Ko tas nozīmē, kāpēc viņš sauc jūs par pēdējo cilvēku, kurš redzējis manu meitu? Vai mana meita ir mirusi? Lūdzu, stāstiet visu bez aplinkiem! - Viņa seja bija balta kā papīra lapa.
Leitnants Diridže bezkaislīgā balsi paskaidroja: - Viņš teica “pēdējais cilvēks uz Kalgana”. Jūsu meita vairs nav uz Kalgana. Par turpmāko man nekas nav zināms.
- Paklausieties! - iejaucās Antors. - Es tūlīt paskaidrošu. Piedodiet, ja paziņoju savu vēsti pārāk dramatiski, doktor! Jūs pret notikušo izturaties ar tik necilvēcīgu mieru, ka aizmirstas, vai jums vispār ir jūtas. Pirmkārt, leitnants Diridže ir mūsējais. Viņš ir dzimis uz Kalgana, bet viņa tēvs bija Fonda cilvēks, ko uz turieni aizveda Mūļa dienests. Es galvoju par leitnanta lojalitāti Fondam. Lūk, un es sazinājos ar viņu dienu pēc tam, kad mums pārtrauca pienākt ikdienas ziņojumi no Munna...
- Kāpēc? - Darells viņu nikni pārtrauca. - Man šķiet, mēs cieši nolēmām, ka šajā sakarā nespersim nevienu soli! Jūs riskējāt gan ar viņu dzīvībām, gan mūsējām!
- Tāpēc, - Antors tikpat nikni atcirta, - ka es šajā spēlē esmu iesaistīts ilgāk nekā jūs! Tāpēc, ka man uz Kalgana ir kontaktpersonas, par kurām jūs neko nezināt. Tāpēc, ka es rīkojos, dziļāku zināšanu vadīts, vai saprotat?
- Manuprāt, jūs esat pilnīgi jucis.
- Vai jūs beidzot paklausīsieties?
Pēc īsas pauzes Darells nolaida skatienu.
Antora lūpas savilkās greizā smaidā. - Labi, doktor! Atvēliet man dažas minūtes! Stāstiet viņam, Diridže!
Leitnants Diridže nepiespiesti turpināja: - Cik man zināms, doktor Darell, jūsu meita ir uz Trantora. Vismaz Austrumu kosmosostā viņa nopirka biļeti uz Trantoru. Viņa bija kopā ar kādu Trantora tirdzniecības pārstāvi, kurš apgalvoja, ka tā esot viņa brāļameita. Izskatās, ka jūsu meitai ir neparasts radinieku loks, doktor. Tas viņai bija otrais tēvocis divu nedēļu laikā! Tas virs pat mēģināja mani piekukuļot un droši vien domā, ka tieši tāpēc viņiem izdevās aizlidot. - Diridže drūmi pasmaidīja.
- Kāda viņa izskatījās?
- Fiziski cietusi nebija, cik varēju spriest no ārienes. Tikai pārbijusies. Par to nav jābrlnās. Viņai uz pēdām bija visa policijas nodaļa. Joprojām nezinu, kāpēc.
Šķiet, Darells pēc ilgāka laika pirmoreiz ievilka elpu. Viņš juta, ka rokas trīc, un ar pūlēm centās tās savaldīt. - Tātad viņa ir dzīva un vesela. Tas tirdzniecības pārstāvis... kas viņš bija? Atgriezīsimies pie viņa! Kāda ir viņa loma šajos notikumos?
- Par to man nav ne jausmas. Vai jūs kaut ko zināt par Trantoru?
- Es kādreiz esmu tur dzīvojis.
- Tagad tā ir lauksaimniecības pasaule. Viņi eksportē galvenokārt dzīvnieku barību un graudus. Augsta kvalitāte! Viņi tos tirgo visā Galaktikā. Uz Trantora atrodas daži desmiti lauksainiecības kooperatīvu, un katram no tiem ir savs starpplanētu pārstāvis. Lietpratīgi darboņi; es zinu šī konkrētā cilvēka biogrāfiju. Viņš jau agrāk ir ceļojis uz Kalganu, parasti kopā ar sievu. Krietns un godīgs vīrs. Pilnīgi nekaitīgs.
- Hmm... - Antors novilka. - Arkādija ir dzimusi uz Trantora, vai ne, doktor?
Darells pamāja ar galvu.
- Tātad viss saskan. Viņa gribēja aizbēgt - ātri un pēc iespējas tālāk -, un gluži saprotams, ka pirmais prātā uzpeldēja Trantors. Vai jūs tā nedomājat?
- Kāpēc viņa nelidoja atpakaļ uz šejieni? - jautāja Darells.
- Varbūt viņai sekoja, un viņa nolēma, ka derētu jaukt pēdas.
Doktoram Darellam vairs nebija spēka turpināt izjautāšanu. Labi, lai meita paliek drošībā uz Trantora, ja šajā tumšajā, baisajā Galaktikā vispār jebkur iespējams būt drošībā. Neredzošām acīm viņš taustījās uz durvju pusi. Kad Antors viegli pieskārās viņa rokai, Darells apstājās, taču nepagriezās atpakaļ.
- Vai neiebildīsiet, ja es iešu kopā ar jums, doktor?
- Lūdzu! - viņš automātiski atbildēja.
Līdz vakaram doktora Darella ārējās, citu skatieniem un saskarsmei pieejamās izpausmes atkal bija pilnīgi nocietinājušās. Viņš atteicās no vakariņām un ar drudžainu apņēmību atsāka pēdu pa pēdai virzīties dziļāk encefalogrāfiskās analīzes komplicētajā matemātikas labirintā.
Tikai neilgi pirms pusnakts viņš atkal iegāja dzīvojamā istabā.
Pelleass Antors joprojām sēdēja turpat, darbodamies ar videoaparāta pulti. Izdzirdējis soļus, viņš paskatījās pār plecu atpakaļ.
- Ā! Jūs vēl neguļat? Es jau stundām cenšos sameklēt videokanālos kaut ko vairāk par kārtējām ziņām. Šķiet, “Hobers Mallovs” ir lidojumā aizkavējies, un ar kuģi ir pārtrūkuši visi sakari.
- Tiešām? Vai viņiem ir kādi minējumi?
- Un kā jūs domājat? Droši vien Kalgana nelietības. Tika vēstīts, ka galvenajā kosmosa sektorā, no kura pienāca pēdējās ziņas par “Hoberu Mallovu”, esot redzēti Kalgana kuģi.
Darells paraustīja plecus, un Antors neziņā paberzēja pieri.