- Paklausieties, doktor, - viņš teica, - varbūt jums vajadzētu lidot uz Trantoru?
- Kāpēc?
- Tāpēc, ka šeit no jums nav nekāda labuma. Jūs neesat savā ādā. Un citāds nevarat būt. Uz Trantora jūs varētu paveikt kaut ko derīgu. Vecajā Impērijas Bibliotēkā atrodas visi Seldona komisijas darbības pieraksti...
- Nē! Bibliotēka ir izpētīta no viena gala līdz otram, un tas neko nav palīdzējis.
- Eblingam Misām tas savā laikā palīdzēja.
- Kā jūs to zināt? Jā, viņš teica, ka esot atradis Otro Fondu, un pēc dažām sekundēm mana māte viņu nogalināja, lai viņš nevilšus neatklātu tā atrašanās vietu Mūlim. Bet saprotiet pats: līdz ar to viņa likvidēja iespēju jebkad uzzināt, vai Eblings Miss patiešām bija to noskaidrojis. Nevienam citam taču nekad nav izdevies uztaustīt patiesību, pētot šos materiālus.
- Neaizmirstiet, ka Eblings Miss strādāja Mūļa intensīvas psihiskās iedarbības iespaidā!
- Ari to es zinu, bet Eblinga Misa prāts tā paša iemesla dēļ tajā laikā vairs nebija normālā stāvokli. Vai mēs zinām, kā darbojas smadzenes, kad tās nonākušas cita cilvēka emocionālā kontrolē, vai varam spriest par to spējām un trūkumiem? Lai nu kā, es negrasos lidot uz Trantoru!
Antors sarauca pieri. - Bet kāpēc tā jāsatraucas? Tas bija tikai ierosinājums... Bet, augstais Visums, es nudien jūs nesaprotu! Jūs izskatāties par desmit gadiem vecāks. Skaidri redzams, ka jūs ciešat elles mokas. Jūs neko vērtīgu šeit nedarāt. Es jūsu vietā lidotu turp un sameklētu savu meitu.
- Pilnīgi pareizi! Tieši to es visvairāk gribētu darīt. Un tieši tāpēc to nedarīšu. Paklausieties, Antor, un mēģiniet saprast! Jūs spēlējaties - mēs abi spēlējamies -ar kaut ko tādu, ko mums nav ne mazāko iespēju uzveikt. Vēsā prātā, ja jums kādreiz tāds ir, jūs gluži labi to saprotat pats, lai ko domātu savos donkihotisma uzplūdos.
Piecdesmit gadu mēs esam zinājuši, ka Otrais Fonds ir Seldona matemātikas patiesais pēctecis un lolojums. Tas nozīmē - un arī to jūs zināt -, ka viss, kas notiek Galaktikā, ir iekļauts viņu apsvērumos. Mums dzīve ir nejaušu notikumu virkne, uz ko mēs atbildam ar improvizāciju. Viņiem visa dzīve ir mērķtiecīga norise, uz ko jāatbild ar iepriekš izskaitļotiem aprēķiniem.
Tomēr viņiem ir savas vājās vietas. Viņu darbs ir statistisks, un patiesi neizbēgama ir tikai masu rīcība. Kāda loma iepriekš paredzētajā vēstures gaitā ir man kā indivīdam, to es nezinu. Varbūt man nav noteiktas lomas, jo indivīdus Plāns atstāj nenoteiktības un brīvas izvēles varā. Tomēr es esmu svarīgs, un viņi - saproti, viņi - varbūt ir vismaz izskaitļojuši manu varbūtējo reakciju. Tāpēc es neuzticos saviem impulsiem, savām vēlmēm, savām varbūtējām reakcijām.
Tāpēc es izvēlos piedāvāt viņiem maz ticamu reakciju. Palikšu šeit, par spīti tam, ka izmisīgi vēlos doties projām. Bet tas nenotiks! Tieši tāpēc, ka es to izmisīgi vēlos.
Jaunais vīrietis sāji pasmaidīja. - Jūs pats sava prāta darbību varbūt nepazīstat tik labi, kā to pazīst viņi. Mēģiniet iztēloties, ka viņi, jūs pazīdami, balstās uz to, ka jūsu domas - tikai domas - ir tieši šī maz ticamā reakcija, jo viņi jau iepriekš zina, kādā virzienā darbosies jūsu prāts.
- Tādā gadījumā nav vairs nekādas izejas. Jo, ja es sekošu jūsu nupat norādītajai domu gaitai un lidošu uz Trantoru, arī to viņi, iespējams, būs paredzējuši. Tas ir bezgalīgs divkārša, trīskārša, daudzkārša apmāna loks. Lai cik tālu es tam izsekotu, manas iespējas ir tikai lidot vai palikt. Sarežģītais gājiens aizvilināt manu meitu pāri visai Galaktikai nevar būt izplānots tādēļ, lai piespiestu mani palikt uz vietas, jo es noteikti būtu palicis uz vietas, ja viņi nebūtu darījuši neko. Tas var būt iecerēts vienīgi tādēļ, lai piespiestu mani doties projām, un tāpēc es palikšu tepat.
Turklāt ne jau viss, Antor, notiek pēc Otrā Fonda prāta, un ne jau visi notikumi ir viņu iestudēti! Ļoti iespējams, ka ar Arkādijas aizceļošanu viņiem nebija nekāda sakara, un viņa varbūt mierīgi dzīvos uz Tran-tora, kad mēs, visi pārējie, būsim miruši.
- Nē, - Antors skarbi iebilda. - Tagad jūs esat uz aplama ceļa.
- Vai jums ir cits skaidrojums?
- Jā, ir, ja vien jums labpatiks klausīties.
- Labi, raujiet vaļā! Pacietības man netrūkst.
-- Nu tad klausieties: cik labi jūs pazīstat pats savu meitu?
- Cik labi vispār viens indivīds var pazīt otru? Droši vien manas zināšanas ir nepietiekamas.
- Es varu sacīt to pašu, varbūt ar mani ir vēl bēdīgāk. Bet es vismaz redzēju viņu, tā sakot, ar svaigu aci. Pirmais punkts: viņa ir neapvaldīta un romantiska būtne, vienīgais bērns akadēmiķim, kurš noslēdzies savrupā pasaulē, augusi nereālā video un grāmatfilmu piedzīvojumu pasaulē. Viņa dzīvo dīvainās, pašradītās fantāzijās par spiegošanu un intrigām. Otrais punkts: viņa ir gudra un attapīga, vismaz pietiekami gudra, lai apvestu mūs ap stūri. Viņa rūpīgi izplānoja veidu, kā noklausīties mūsu pirmo konferenci, un viņai tas izdevās. Viņa rūpīgi izplānoja ceļojumu uz Kalganu kopā ar Munnu, un viņai tas izdevās. Trešais punkts: viņa akli apjūsmo savu vecmāmiņu, jūsu māti, kas pieveica Mūli.
Vai tiktāl es nemaldos? Ļoti labi. Tālāk: atšķirībā no jums es esmu saņēmis sīku ziņojumu no leitnanta Diridžes, turklāt uz Kalgana man ir diezgan plašs informācijas tīkls, un visi avoti vēsta to pašu. Piemēram, mēs zinām, ka Homirs Munns pēc sarunas ar Kalgana Lordu nesaņēma atļauju ieiet Mūļa pilī, bet šis atteikums tika atcelts pēc Arkādijas tikšanās ar Lēdiju Kal-liju, ļoti tuvu Pirmā Pilsoņa draudzeni.
- Un kā jūs to visu zināt? - Darells viņu pārtrauca.
- Viena iemesla dēļ. Kad policija saņēma pavēli atrast Arkādiju, dienesta pienākums Diridžem lika izjautāt Munnu. Protams, mūsu rīcībā ir pilns jautājumu un atbilžu pieraksts.
Un tad vēl pati Lēdija Kallija! Klīst baumas, ka Stetins esot zaudējis interesi par viņu, tomēr fakti to neapstiprina. ŠI sieviete ne vien sekmīgi saglabā savu stāvokli, ne vien pamanās panākt, lai Lorda atteikums Munnam pārtop par atļauju, bet pat neslēpti sarīko Arkādijas bēgšanu. Ducis karavīru, kas apsargā Stetina namu, liecināja, ka pēdējā vakarā viņas abas ir redzētas kopā. Tomēr Lēdija Kallija paliek nesodīta! Par spīti faktam, ka Arkādijas meklējumi tika veikti ar acīmredzamu centību.
- Un ko jūs esat secinājis no visas šīs nesakarlbu virknes?
- Ka Arkādijas bēgšana bija apzināti sarīkota.
- Kā jau es teicu.
- Ar vienu piebildi. Arkādija noteikti saprata, ka tā ir sarīkota; Arkādija, atjautīgā meitene, kas visur saskatīja intrigas, redzēja ari šo, un viņas domu gaita bija tāda pati kā jūsējā. Viņi grib, lai Arkādija lido atpakaļ uz Fondu, un tāpēc viņa dodas uz Trantoru. Bet kāpēc tieši uz Trantoru?
- Nu, kāpēc?
- Tāpēc, ka savulaik turp devās Beita, Arkādijas apjūsmotā vecmāmiņa, kad viņai vajadzēja bēgt. Apzināti vai neapzināti Arkādija atdarināja viņu. Tāpēc man rodas jautājums: vai Arkādija bēga no tā paša ienaidnieka?
- No Mūļa? - Darells ar pieklājīgu dzēlibu atjautāja.
- Protams, ne. No mentalitātes, ar kuru viņa nespēja cīnīties. Viņa bēga no Otrā Fonda vai no ietekmes, kuru varbūt sastapa uz Kalgana.
- Par kādu ietekmi jūs runājat?
- Vai jūs domājat, ka Kalgans ir pasargāts no šiem visaptverošajiem draudiem? Mēs abi esam nonākuši pie secinājuma, ka Arkādijas bēgšana bija apzināti sarīkota. Vai ne? Viņu meklēja un atrada, bet Diridže ļāva viņai aizbēgt. Diridže, vai saprotat? Bet kāpēc tas varēja notikt? Tāpēc, ka viņš ir mūsu cilvēks. Bet kā viņi to zināja? Diezin vai varēja paļauties uz to, ka viņš izrādīsies nodevējs! Ko jūs sakāt, doktor?