- Tagad jūs mēģināt man iestāstīt, ka viņi patiešām gribēja Arkādiju pārtvert. Atklāti sakot, jūs mani esat nogurdinājis, Antor. Beidziet savu stāstu, jo es gribu iet gulēt.
- Mans stāsts tūlīt būs galā. - Antors pasniedzās pēc nelielas fotoreģistru kaudzītes iekšējā kabatā. Tās bija jau pazīstamās encefalogrāfijas diagrammas. - Lūk, te ir Diridžes smadzeņu viļņi, - viņš nevērīgi teica. - Reģistrēti pēc viņa atgriešanās.
Pat ar neapbruņotu aci Darells redzēja to, kas jāredz, un viņa seja kļuva pelnu pelēka. Viņš paskatījās augšup. - Diridže tiek kontrolēts!
- Tieši tā. Viņš ļāva Arkādijai aizbēgt nevis tāpēc, ka ir mūsu cilvēks, bet tāpēc, ka atrodas Otrā Fonda ietekmē.
- Pat pēc tam, kad uzzināja, ka viņa lido uz Trantoru, nevis uz Terminu?
Antors paraustīja plecus. - Psihes apstrāde prasīja, lai viņš ļauj Arkādijai aizbēgt. Viņam nebija iespējams to mainīt. Saprotiet, viņš bija tikai instruments! Galvenais ir tas, ka Arkādija izvēlējās mazāk ticamu ceļu un, domājams, atrodas drošībā. Vismaz tik ilgi, kamēr Otrais Fonds pielāgo savus plānus jaunajai situācijai, ņemot vērā apstākļu maiņu.
Viņš apklusa. Uz videoekrāna iezibējās gaismas signāls. Tas bija pieslēgts neatkarīgai ķēdei un vēstīja, ka pienākušas ārkārtas ziņas. Arī Darells to redzēja un ar mehānisku, sen ierastu kustību ieslēdza aparātu. Teikums tobrīd bija pusē, bet jau pirms tā beigām viņi zināja, ka atrasts “Hobers Mallovs” pareizāk sakot, tā vraks, un pirmo reizi pēc gandrīz piecdesmit gadiem Fonds atkal ir ierauts karā.
Antors klausījās ar skarbu seju un sakostiem zobiem. - Nu tā, doktor, jūs visu dzirdējāt! Kalgans ir devies uzbrukumā, un Kalganu kontrolē Otrais Fonds. Vai jūs sekosiet savai meitai un lidosiet uz Trantoru?
- Nē. Es riskēšu. Palikšu šeit.
- Doktor Darell! Jūs neesat tik attapīgs kā jūsu meita. Man nav skaidrs, ciktāl jums var uzticēties. - Brīdi viņš raudzījās Darellā ar ciešu, caururbjošu skatienu un tad, neteicis vairs ne vārda, piecēlās un devās projām.
Darells palika sēžam, neziņas pārņemts un tuvu izmisumam.
Atstāts savā nodabā, videoaparāts turpināja raidīt satrauktu skaņu virkni, drudžainās detaļās aprakstot pirmo stundu karā starp Kalganu un Fondu.
17. KARŠ
Fonda mērs bezcerīgi berzēja matu gredzenu, kas ieskāva kailo galvvidu. Viņš nopūtās. - Visi šie izšķiestie gadi, vējā palaistās iespējas! Es nevienu negrasos apsūdzēt, doktor Darell, bet mēs esam pelnījuši sakāvi.
- Es neredzu iemeslu zaudēt pašpaļāvību, ser, -Darells klusi atbildēja.
- Zaudēt pašpaļāvību! Zaudēt pašpaļāvību! Galaktikas vārdā, doktor Darell, kāds pamats ir justies citādi? Paskatieties šurp...
Pa pusei ar varu viņš aizvilka Darellu pie caurspīdīgā olveida priekšmeta, kas ērti gulēja uz nelielā spēka lauka balsta. Pēc mēra pieskāriena ovālā objekta iekšpuse izgaismojās, atveidojot precīzu Galaktikas dubult-spirāles trīsdimensiju modeli.
- Dzeltenā krāsā ir iezīmēti Visuma apgabali, kurus kontrolē Fonds, - mērs uztraukts skaidroja. - Sarkanā teritorija ir tā, kuru iekarojis Kalgans.
Darells redzēja koši sarkanu lodi, kuru aptvēra plati izvērsta, dzeltena dūre, norobežojot to no visām pusēm un atstājot brīvu vienīgi ceļu uz Galaktikas centru.
- Galaktogrāfija ir mūsu lielākā nelaime! - mērs teica. - Mūsu admirāļi necenšas slēpt Fonda gandrīz
bezcerīgo stratēģisko stāvokli. Ieskatieties! Ienaidniekam ir iekšējās sakaru līnijas. Ienaidnieka spēki ir koncentrēti un vienlīdz ērti var karot visos virzienos. Aizsardzība viņiem prasītu minimālu piepūli. Turpretī mēs esam izkliedēti. Vidējais attālums starp apdzīvotajām sistēmām Fonda iekšienē ir gandrīz trīsreiz garāks nekā Kalgana gadījumā. Lai nokļūtu, piemēram, no Lokri-sas uz Santanni, mums būtu jāveic divtūkstoš piecsimt parseku ceļojums, turpretī viņiem tas nozīmētu tikai astoņsimt parseku, ja paliekam savās līdzšinējās teritorijās...
- Es visu to saprotu, ser, - sacīja Darells.
- Bet nesaprotat, ka tas var nozīmēt sakāvi!
- Karā svarīgs ir ne tikai attālums. Es palieku pie tā, ka mēs nevaram zaudēt. Tas ir pilnīgi neiespējami.
- Un kāpēc jūs tā domājat?
- Tāpēc, ka tas atbilst manai Seldona Plāna izpratnei.
- Ā! - Mērs nicīgi savilka lūpas, un viņa kopā saņemtās plaukstas aiz muguras nervozi noraustījās. - Tātad arī jūs paļaujaties uz Otrā Fonda mistisko palīdzību!
- Nē. Es paļaujos tikai uz palīdzību, ko sola neiz-bēgamība, drosme un neatlaidība.
Un tomēr aiz apņēmīgās pašpaļāvības maskas viņu urdīja jautājumi...
Ja nu...
Ja nu Antoram tomēr ir taisnība un Kalgans ir tiešais ierocis psihes burvju rokās? Ja nu viņu mērķis ir sakaut un iznīcināt Fondu? Nē! Tas būtu bezjēdzīgi!
Un tomēr...
Viņš rūgti pasmaidīja. Atkal un atkal tas pats! Centieni lūkoties cauri masīvam granītam, kas ienaidniekam ir labi caurredzams...
Situācijas galaktogrāfisko patiesību redzēja arī Ste-tins.
Kalgana Lords stāvēja pretī tādam pašam Galaktikas modelim, ko pētīja Fonda mērs un Darells. Tikai atšķirībā no mēra raižpilnā vaiga Stetina seju apmirdzēja smaids.
Masīvo augumu savukārt apmirdzēja iespaidīgais admirāļa formas tērps. Slīpi pār krūtīm no labā pleca līdz viduklim stiepās koši sarkanā Mūļa Ordeņa lente, ko Stetinam bija piešķīris iepriekšējais Pirmais Pilsonis -tas pats, kura vietā viņš bija stājies pusgadu vēlāk, izmantojot dažus piespiedu līdzekļus. Uz viņa kreisā pleca zaigoja Sudraba Zvaigzne ar dubultkomētām un zobeniem.
Kalgana Lords uzrunāja sešus augstākās virsniecības vīrus, kuru formas tērpi bija tikai drusciņ pieticīgāki par viņējo, un premjerministru - kalsnu, sirmu vīrieti, kura pelēcīgo ietērpu aptumšoja pārējo spožums.
- Manuprāt, lēmums ir skaidrs! - Stetins teica. - Mēs varam atļauties nogaidīt. Viņiem katra novilcināta diena būs jauns morālais trieciens. Ja viņi mēģinās aizsargāt visu savu teritoriju, viņiem būs jāizvietojas retos atstatumos, un mēs varēsim pārraut ķēdi divos triecienos vienlaikus - šeit un šeit! - Viņš norādīja vietu uz Galaktikas modeļa, kur no sarkanās lodes stiepās divas spoži baltas šautras, šķērsojot aptverošo dzelteno loku un abās pusēs nodalot Terminu no pārējās teritorijas. - Tādējādi mēs sašķelsim viņu floti trijās daļās, kuras pa vienai būs viegli sakaut. Ja viņi mēģinās koncentrēt spēkus, tad labprātīgi atdos divas trešdaļas no savas valstības, riskējot ar iespējamiem nemieriem.
Iestājās klusums, kuru pārtrauca vienīgi premjerministra spiedzīgā balss. - Sešu mēnešu laikā Fonds kļūs par sešiem mēnešiem stiprāks, - viņš teica. - Mēs visi zinām, ka viņiem ir lielāki resursi, viņu flote ir skaitliski pārāka un viņu cilvēkresursi ir praktiski neizsmeļami. Varbūt tūlītējs uzbrukums tomēr būtu drošāks.
Tā bija pati neietekmīgākā balss šajā telpā. Lords Stetins pasmaidīja un pacēla roku noraidošā žestā. - Seši mēneši vai pat gads, ja vajadzēs, mums nemaksās neko! Fonda vīri nespēs sagatavoties, viņi ir ideoloģiski nevarīgi. Viņu filozofija balstās uz ticību, ka Otrais Fonds viņus izglābs. Bet šoreiz tas nenotiks, vai ne?
Pārējie vīri neomulīgi sakustējās.
- Manuprāt, jums trūkst pašpārliecības! - Stetins salti atzīmēja. - Vajadzēs vēlreiz atcerēties mūsu aģentu ziņojumus no Fonda teritorijas vai atkārtot secinājumus, ko izdarījis misters Homirs Munns, Fonda aģents, kurš tagad ir mūsu... nu, teiksim, dienestā. Starpbrīdis, kungi!