Kvoristonas KAUJA. Tā risinājās 1.3.377. F. Ē. starp Fonda un Kalgana Lorda Stetina spēkiem. Šī bija pēdējā nozīmīgā kauja Starpposma laikā....
GALAKTIKAS ENCIKLOPĒDIJA
19. KARA BEIGAS
Džols Terbors, ģērbies gaisa spēku formas tērpā, jutās itin apmierināts ar savu jauno kara korespondenta lomu. Viņš priecājās par iespēju atkal pacelties gaisā, un viņa nikno bezpalīdzību par bezcerīgo cīņu ar Otro Fondu daļēji gaisināja pacilātība par kauju ar reāliem kosmosa kuģiem un parastiem karotājiem.
Tiesa gan, Fondam šī kauja nevainagojās ar dižām uzvarām, taču uz to varēja raudzīties filozofiski. Pēc sešiem mēnešiem Fonda stabilais kodols tomēr bija neskarts un flotes stabilais kodols joprojām bija spējīgs karot. Kopš kara sākuma tas bija papildināts ar jauniem spēkiem, kļuvis skaitliskā ziņā gandrīz tikpat stiprs un tehniskā ziņā stiprāks nekā pirms sakāves Ifni sektorā.
Un tajā pašā laikā tika nostiprināta planētas aizsardzība, bruņotie spēki bija labāk apmācīti, no administratīvās pārvaldes bija izspiesta prāva tiesa liekā ūdens, un būtiska kalganiešu flotes daļa tika novirzīta uz “iekaroto” teritoriju pārņemšanu.
Pašlaik Terbors kopā ar Trešo floti atradās Ana-kreona sektora malējos apgabalos. Atbilstoši savai taktikai padarīt šo par “mazā cilvēka karu” viņš intervēja Fennelu Līmoru, trešās klases inženieri un brīvprātīgo.
- Pastāstiet mazliet par sevi, kareivi! - Terbors teica.
- Daudz nav, ko stāstīt. - Līmors pamīņājās uz vietas un pasmaidīja bālu, biklu smaidu, it kā redzēdams daudzus miljonus acu pāru, kas šobrīd noteikti viņu vēro. - Es esmu no Lokrisas. Mani pieņēma darbā par nodaļas vadītāju gaisa kuģu rūpnīcā; tas ir amats ar labu atalgojumu. Esmu precējies, un man ir divi bērni, abas meitenes. Sakiet, vai varu nodot viņām sveicienu... ja nu viņas varbūt pašlaik klausās?
- Droši, kareivi! Video ir jūsu rīcībā.
- O, paldies! Sveika, Milla, ja tu gadījumā klausies! -viņš piesmacis izgrūda. - Man iet labi. Kā klājas Sanni? Un Tommai? Es visu laiku par jums domāju un varbūt tikšu atvaļinājumā, kad mēs atgriezīsimies ostā. Es saņēmu jūsu pārtikas paciņu, bet sūtu to atpakaļ. Mēs šeit regulāri dabūjam ēdienu, bet mums ir ziņas, ka civiliedzīvotājiem ar ēdamo esot paknapi. Laikam tas pagaidām ir viss.
- Nākamreiz, kad būšu uz Lokrisas, kareivi, es iegriezīšos pie viņām un pārliecināšos, ka tur pietiek ēdamā. Labi?
Jaunais vīrietis plati pasmaidīja un pamāja ar galvu. - Paldies, mister Terbor! Par to es būtu ļoti pateicīgs.
- Norunāts. Nu tad varbūt pastāstiet... Jūs esat brīvprātīgais, vai ne?
- Protams. Ja man kāds uzbrūk, es negaidu, kad citi mani stums un bīdīs. Es iestājos armijā tajā pašā dienā, kad pienāca ziņa par “Hoberu Mallovu”.
- Teicams cīņas spars! Vai esat daudz piedalījies karadarbībā? Redzu, ka jums ir piešķirtas divas kauju zvaigznes.
- Phe! - jaunais kareivis nospļāvās. - Tās nebija kaujas, tā bija pakaļdzīšanās! Kalganieši nekaro, kamēr vien izredzes nav pieci pret vienu vai pat vairāk viņu labā. Un pat tad viņi tikai spiežas virsū un cenšas nošķelt mums kuģi pēc kuģa. Mans brālēns karoja Ifni sektorā, un viņš bija uz kuģa, kuram izdevās tikt projām, - uz vecā “Eblinga Misa”. Viņš stāsta, ka tur viss noticis tieši tāpat. Pretinieku galvenā flote cīnījusies tikai pret viena mūsu spārna divīziju, un pat tad, kad mums palikuši tikai pieci kuģi, viņi tikai draudīgi mīņājušies, nevis karojuši. Tajā kaujā mēs notriecām divreiz vairāk kuģu nekā viņi!
- Tātad jūs domājat, ka mēs šajā karā uzvarēsim?
- Protams, mēs taču vairs neatkāpjamies! Pat tad, ja kļūtu pavisam drūmi, esmu pārliecināts, ka īstajā bridi iesaistītos Otrais Fonds. Mums joprojām ir Seldona
Plāns - un arī viņi to zina.
>
Terbora lūpas sakniebās. - Tātad jūs paļaujaties uz Otro Fondu?
Kareivja atbildē skanēja patiess izbrīns. - Vai tad uz to nepaļaujas visi?
Jaunākais virsnieks Tipellums pēc videopārraides iegāja Terbora kabinetā. Viņš pastiepa korespondentam cigareti un atgrūda atpakaļ formas cepuri, kas tik tikko turējās uz pakauša.
- Mēs notvērām gūstekni! - viņš pavēstīja.
- Ak tā?
- Kaut kāds dīvainis! Apgalvo, ka esot neitrāla persona, un klaigā par diplomātisko neitralitāti, varat iedomāties? Man šķiet, mūsu vīri nesaprot, ko ar viņu darīt. Viņu sauc Palvro vai Palvers, vai kaut kā tamlīdzīgi, un viņš stāsta, ka esot no Trantora. Kosmosa vārdā, es nesaprotu, kas viņam meklējams karadarbības zonā!
Bet Terbors bija uzslējies guļvietā sēdus un aizmirsis, ka nupat grasījās nosnausties. Viņš gluži labi atcerējās savu pēdējo sarunu ar Darellu, kas notika nākamajā dienā pēc kara pasludināšanas, kad viņš gatavojās braukt projām.
- Prims Palvers, - viņš teica. Tas nebija jautājums.
Tipellums apklusa un ļāva dūmu strūkliņai izplūst
gar mutes kaktiņu. - Jā, - viņš apstiprināja. - Pie Visuma, kā jūs to zināt?
- Nav svarīgi. Vai es varu ar viņu tikties?
- Pie Visuma, ne jau es esmu lēmējs! Vecais lika atvest viņu pie sevis uz nopratināšanu. Visi domā, ka viņš ir spiegs.
- Pasaki vecajam, ka es to vīru pazīstu, ja vien viņš ir tas, par ko uzdodas! Es uzņemšos atbildību.
Kapteinis Diksils uz Trešās flotes flagmaņkuģa ar neatslābstošu uzmanību vēroja Lielo Detektoru. Neviens kuģis nevarēja palikt nepamanīts, jo tas neizbēgami bija kodolizstarojumu avots - pat tad, ja gulēja nekustīgi kā inerta masa, - un katrs šādu izstarojumu centrālais punkts uzplaiksnīja trīsdimensiju laukā kā maza dzirkstele.
Ikviens Fonda flotes kuģis bija reģistrēts un zināms, un tagad, kad bija notverts sīkais spiegs, kas dēvēja sevi par neitrālu personu, neviena nepiederīga dzirkstele detektorā vairs nebija manāma. Svešais kuģis bridi bija izraisījis trauksmi kapteiņa kabīnē. Tas brīdināja, ka varbūt steidzami jāmaina taktika. Citādi...
- Vai esat pārliecināts, ka viss ir kārtībā? - kapteinis jautāja.
Komandieris Cenns pamāja ar galvu. - Es vedīšu savu eskadronu cauri hipertelpai: rādiuss 10,00 par-seku; tēta 268,52 grādi; fl 84,15 grādu. Atgriešanās izejas punktā 13.30. Kopējā prombūtne 11,83 stundas.
- Labi. Tātad mēs paļaujamies uz absolūtu precizitāti telpas un laika ziņā. Vai skaidrs?
- Jā, kaptein. - Komandieris paskatījās rokas pulksteni. - Mani kuģi būs gatavi līdz 01.40.
- Labi! - kapteinis Diksils teica.
Kalganiešu eskadrons pašlaik neatradās detektora diapazonā, bet drīz tam vajadzēja tur parādīties. To bija apstiprinājusi neatkarīga informācija. Bez Cenna eskadrona Fonda spēki būtu ievērojamā skaitliskā mazākumā, taču kapteinis bija pārliecināts par izdošanos. Pilnīgi pārliecināts.
Prims Palvers sadrūmis lūkojās apkārt. Vispirms viņa skatiens pārslīdēja garajam, kalsnajam admirālim, pēc tam visiem pārējiem uniformās tērptajiem vīriem un beidzot apstājās pie pēdējā - pie tā, kurš bija teicis, ka vēloties runāt ar viņu. Lielais, korpulentais vīrietis bija bez kaklasaites, ar vaļēju krekla apkakli, un nemaz neizskatījās līdzīgs saviem biedriem.
Džols Terbors teica: - Es pilnīgi apzinos stāvokļa nopietnību un risku, admirāli, bet ticiet: ja atļausiet man dažas minūtes parunāt ar šo cilvēku divatā, es, iespējams, varēšu novērst pašreizējo neskaidrību.
- Vai ir kāds īpašs iemesls, kāpēc jūs nevarat viņu izjautāt manā klātbūtnē?
Terbors spītīgi savilka lūpas. - Admirāli, - viņš sacīja, - kopš es esmu norīkots uz jūsu kuģiem, Trešā flote ir saņēmusi teicamas atsauksmes. Ja vēlaties, varat nostādīt aiz durvīm sargus un atgriezties šeit pēc piecām minūtēm. Bet es lūdzu no jums šo nelielo pretimnākšanu un galvoju, ka jūsu publiskās attiecības tāpēc necietis. Vai jūs mani saprotat?