- Nekāda Plāna nav! Vairs nav! To teica Munns.
- Tādā gadījumā Munns maldījās. Un, pat ja viņš nemaldītos, ko tas mums dotu? Jūs un es, ser, mēs neesam tauta. Kalgana ļaudis, tāpat kā tie, kuri mīt Kal-ganam piederošajās pasaulēs, un tāpat kā tie, kuri apdzīvo visu šo Galaktikas apgabalu, cieši un nešaubīgi tic Seldona Plānam. Gandrīz četri vēstures gadsimti ir nostiprinājuši mācību, ka Fondu nav iespējams sakaut. To nav spējušas ne karalistes, ne karavadoņi, ne vecā Galaktikas Impērija.
- Mūlis to izdarīja.
- Tieši tā, jo viņš bija fenomens ārpus aprēķiniem, bet jūs tāds neesat. Vēl ļaunāk: tauta zina, ka jūs tāds neesat. Tāpēc jūsu kuģi dodas kaujā, jau iepriekš neapzināti baidīdamies no sakāves. Pār viņiem plešas Plāna neredzamais tīkls, tāpēc viņi ir piesardzīgi, pirms uzbrukuma lūkojas apkārt un vilcinās mazliet par ilgu. Bet pretējā pusē šis pats neredzamais tīkls iedveš ienaidniekam paļāvību, gaisina bailes, uztur cīņas garu pat pēc pirmajām sakāvēm. Un kāpēc ne? Fonds ari citkārt vispirms ir cietis sakāves, bet beigās vienmēr uzvarējis.
Bet kā ir ar jūsu cīņas garu, ser? Jūs no visām pusēm apņem ienaidnieka teritorija. Jūsu domīnijās neviens nav iebrucis, un iebrukums tām joprojām nedraud, tomēr jūs esat sakauts. Jūs pat neticat uzvaras iespējai, jo zināt, ka tādas nav.
Tāpēc padodieties, citādi jūs notrieks uz cejiem! Padodieties labprātīgi, un varbūt izdosies saglābt atlikušo. Jūs esat paļāvies uz metālu un fizisku spēku, un zināmu laiku tie ir jūs balstījuši. Jūs esat noniecinājis gara un morāles lomu, un jūsu balsti ir sabrukuši. Tagad uzklausiet manu padomu! Jūsu gūstā ir Fonda cilvēks Homirs Munns. Atbrīvojiet viņu! Sūtiet viņu atpakaļ uz Terminu, un viņš aizvedīs turp jūsu miera piedāvājumu.
Stetins nošņirkstināja zobus aiz nobālušajām, sakniebtajām lūpām. Bet kāda viņam bija izvēle?
Jaunā gada astotajā dienā Homirs Munns aizlidoja no Kalgana. Kopš viņa aizceļošanas no Termina bija pagājuši vairāk nekā seši mēneši, un tajā laikā bija uzliesmojis un norimis karš.
Viņš bija ieradies viens, bet aizlidoja eskorta pavadībā. Viņš bija ieradies kā vienkārša privātpersona, bet aizlidoja kā neoficiāls, tomēr faktisks miera sūtnis.
Un visvairāk bija mainījušās viņa sākotnējās bažas par Otro Fondu. Tas viņu no sirds uzjautrināja, un viņš ar triumfu visos sīkumos iztēlojās, kā pasniegs šo pēdējo atklāsmi doktoram Darellam, jaunajam, enerģiskajam, lietpratīgajam Antoram, visiem pārējiem...
Viņš zināja. Viņš, Homirs Munns, beidzot zināja patiesību.
20. “ES ZINU...”
Pēdējie divi Kalgana kara mēneši Homiram nelika garlaikoties. Savā neparastajā Ārkārtas Mediatora birojā viņš bija kļuvis par starpzvaigžņu notikumu centru, un šī loma viņam gluži neviļus sagādāja prieku.
Lielas kaujas vairs neatsākās - dažas nejaušās sadursmes nebija vērts pieminēt un topošajos miera līguma noteikumos Fondam reti radās vajadzība piekāpties. Stetins saglabāja savu posteni, bet vairāk gandrīz neko. Viņa flote tika izformēta, viņa ārējie īpašumi ieguva neatkarību un drīkstēja balsot pēc pašu izvēles par agrākā statusa atgūšanu, par pilnīgu neatkarību vai par konfederāciju Fonda sastāvā.
Karš formāli beidzās uz viena no asteroīdiem Termina zvaigžņu sistēmā, kur atradās Fonda vecākā kara flotes bāze. Levs Meiruss Kalgana vārdā parakstīja līgumu, un Homirs Munns ar interesi vēroja notiekošo.
Visu šo laiku viņš ne reizes nebija ticies ar doktoru Darellu vai kādu no pārējiem biedriem. Taču tam nebija nozīmes. Ziņa, kas jāpavēsta, nekur nepazudīs - un šī doma katru reizi lika Homiram pasmaidīt.
Doktors Darells atgriezās uz Termina dažas nedēļas pēc uzvaras dienas - 377. gada 62. dienā, un tajā pašā
vakarā viņa nams kļuva par pulcēšanās vietu pieciem vīriem, kuri pirms desmit mēnešiem bija izstrādājuši savus pirmos plānus.
Viņi nesteidzīgi paēda vakariņas un kavējās pie vīna glāzes, itin kā tīši vilcinādamies atgriezties pie sava vecā temata.
Sarunu uzsāka Džols Terbors, ar vienu aci cītīgi raudzīdamies savas vīna glāzes tumšsarkanajās dzīlēs. Viņš drīzāk nomurmināja nekā sacīja: - Nu, Homir, redzams, ka jūs tagad esat varens virs. Teicami tikāt galā!
- Es? - Munns skaļi un jautri iesmējās. Kaut kāda iemesla dēļ viņš jau mēnešiem nebija stostījies. - Man tur nebija nekādu nopelnu. Visu to nostrādāja Arkādija. Starp citu, Darell, kā viņai klājas? Runā, ka viņa lidojot atpakaļ no Trantora.
- Pareizi runā, - Darells klusi atbildēja. - Šīs nedēļas laikā viņas kuģim paredzēts nolaisties uz Termina. -Valguma aizmiglotām acīm viņš paskatījās uz pārējiem, bet dzirdēja tikai samulsušus, bezsaturīgus prieka izsaucienus. Vairāk neko.
- Tātad viss patiešām ir beidzies, - sacīja Terbors. - Kurš gan to būtu varējis paredzēt pagājušajā pavasarī? Munns ir bijis uz Kalgana un atgriezies mājās. Arkādija ir bijusi uz Kalgana un šobrīd lido atpakaļ. Augstais Visums, mēs esam pat karojuši un uzvarējuši! Stāsta, ka plašākos vēstures pavērsienus varot paredzēt iepriekš, bet nudien jāteic: visi šie nesenie notikumi, kas pilnīgi apdullināja mūs, dzīvos aculieciniekus, nekādi nevarēja iekļauties iepriekšējos paredzējumos.
- Muļķības! - pikti iesaucās Antors. - Un kāds jums vispār iemesls triumfēt? Jūs runājat tā, it kā mēs patiešām būtu uzvarējuši karā, kaut gan patiesībā esam tikai sakāvuši sīkmanīgu ķildnieku, kas diemžēl novērsa mūsu domas no īstenā ienaidnieka!
Iestājās neveikls klusums, kurā atšķirīgu niansi ienesa vienīgi Homira Munna tikko jaušamais smaids.
Antors ar sažņaugtu dūri nikni iesita pa sava krēsla paroci. - Jā, es runāju par Otro Fondu! To neviens vairs pat nepiemin, un, kā liecina mani vērojumi, tiek pieliktas visas pūles, lai par to nedomātu! Vai tāpēc, ka maldinošā uzvaras gaisotne, kas pārņēmusi šo idiotu pasauli, ir tik pievilcīga, ka jums radusies vēlēšanās tajā iesaistīties? Nu tad lēkājiet aiz sajūsmas, metiet kūleņus un staigājiet uz rokām, sitiet cits citam uz pleca un metiet pa logiem konfeti saujas! Dariet, ko gribat, tikai izšaujiet šo bezjēdzīgo pulveri - un tad, kad būsiet atjūgušies un atguvuši veselo saprātu, nāciet atpakaļ, un apspriedīsim problēmu, kura šobrīd ir tāda pati kā pagājušajā pavasarī, kad jūs te sēdējāt un blisinājāt acis, baiļodamies no nezin kā! Vai tiešām jūs domājat, ka Otrā Fonda Prāta Meistari vairs nav bīstami tāpēc vien, ka esat sakāvuši kaut kādu stulbu kosmosa kuģu īpašnieku?
Pietvīkušu seju un palicis bez elpas, viņš brīdi apklusa.
Tad klusi ierunājās Munns: - Vai tagad jūs ļausiet man teikt kādu vārdu, Antor? Vai tomēr gribat turpināt uzstāties satracināta konspiratora lomā?
- Saki, kas tev sakāms, Homir, - Darells teica, - bet pacentīsimies visi atturēties no pārliecīgas daiļrunības! Tā ir ļoti laba savā vietā un laikā, bet šobrīd tā mani tikai garlaiko.
Homirs Munns atlaidās dziļāk atpūtas krēsla atzveltnē un rūpīgi piepildīja glāzi no līdzās noliktās karafes.
- Mani sūtīja uz Kalganu, - viņš teica, - lai es izpētītu visu iespējamo, kas atrodams reģistros Mūļa pili. Tam es iztērēju vairākus mēnešus. Par to es negaidu nekādus cildinājumus. Kā minēju jau iepriekš, atļauju iekļūt vecajā Mūļa pili man nodrošināja tieši Arkādijas attapīgā iesaistīšanās. Tomēr neapstrīdams paliek fakts, ka šo mēnešu laikā es esmu ar cītīga darba augļiem ievērojami papildinājis savas iepriekšējās zināšanas par Mūļa dzīvi un viņa laiku, pētīdams būtiski svarīgas liecības, kuras nevienam citam nav bijušas pieejamas, - un atļaušos piebilst, ka ari manas iepriekšējās zināšanas nebūt nebija mazas. Tāpēc man ir nesalīdzināmi lielāka iespēja izvērtēt patiesos draudus no Otrā Fonda puses nekā šim mūsu emocionāli satracinātajam draugam.