- Kā? - jautāja Darells.
- Un to vaicājat jūs? Tas taču ir skaidrāks par skaidru! Jums ir viņa encefalogrāfiskā analīze, kas izdarīta pirms desmit mēnešiem, vai ne? Atkārtojiet to un salīdziniet rezultātus!
Viņš pastiepa pirkstu pret sadrūmušo bibliotekāru un noskaldīja: - Varu galvot, ka viņš atteiksies to darīt!
- Es neatsakos! - Munns izaicinoši atbildēja. - Es esmu tas pats cilvēks, kas vienmēr esmu bijis.
- Vai jūs pats to varat zināt? - Antors nicinoši atmeta. - Es pateikšu vēl vairāk! Es šeit neuzticos nevienam. Gribu, lai šī analīze tiek izdarīta visiem! Tikko ir bijis karš. Munns ir dzīvojis uz Kalgana, Terbors ir kuģi lidojis cauri visām kara teritorijām. Ari Darells un Semiks ir bijuši projām - man nav ne jausmas, kur. Vienīgi es esmu palicis šeit, drošā nošķirtībā, un es nevienam no jums vairs neuzticos! Un, lai spēle būtu godīga, es ļaušu izdarīt pārbaudi ari sev. Vai esam vienojušies? Ja ne, tad es tūlīt jūs pametu un eju pats savu ceļu!
Terbors paraustīja plecus un teica: - Man nav iebildumu.
- Kā jau sacīju, arī man nav, - piebilda Munns.
Semiks pacēla roku, bez vārdiem apliecinādams
piekrišanu, un Antors gaidīja Darella atbildi. Beidzot arī Darells pamāja ar galvu.
- Es būšu pirmais, - Antors teica.
Adatas taustīja sarežģīto ceļu caur smalki sazarotajiem labirintiem, un jaunais neirologs sastindzis sēdēja krēslā ar atlaižamu atzveltni, aizvēris plakstus un iegrimis domās. Darells izņēma no dokumentu plaukta mapi ar Antora agrākajiem encefalogrāfijas datiem. Viņš parādīja analīzi Antoram.
- Šis ir jūsu paraksts, vai ne?
- Jā, jā. Tā ir mana diagramma. Salīdziniet!
Skeneris izgaismoja uz ekrāna veco un jauno attēlu.
Katrā diagrammā bija redzamas visas sešas līknes, un tumsā skarbi un skaidri atskanēja Munna balss: - Paskatieties šurp! Te ir pārmaiņa!
- Tie ir priekšējās daivas primārie viļņi, - sacīja Darells. - Tas neko nenozīmē, Homir. Šie papildu izciļņi, uz kuriem tu rādi, ir tikai dusmu izpausmes. Svarīgs ir pārējais.
Viņš pieskārās kontrolpogai, un visi seši pāri saplūda kopējā attēlā, līnijām sakrītot. Par dubulto attēlu liecināja vienīgi primāro viļņu padziļinājumi.
- Vai esat apmierināti? - Antors noprasīja.
Darells īsi pamāja ar galvu un apsēdās viņa vietā.
Pēc tam to pašu darīja Semiks, un viņam sekoja Ter-bors. Klusumā atklājās diagrammu līknes, klusumā tās tika salīdzinātas.
Munns apsēdās krēslā pēdējais. Brīdi vilcinājies, viņš teica ar izmisuma pieskaņu balsī: - Ievērojiet, ka es ilgi gaidīju savu kārtu un esmu sasprindzis! Ceru, ka tiks pieļautas attiecīgas novirzes.
- Protams! - Darells nomierinoši atbildēja. - Tavas apzinātās emocijas var ietekmēt vienīgi primāros viļņus, un tam nav nozīmes.
Turpmākais notika pilnīgā klusumā, un šķita, ka aizrit daudzas stundas...
Un tad, salīdzinot diagrammas, tumsā atskanēja Antora piesmakuši balss: - Protams, protams, tas ir tikai jūtu uzplūds! Kā jau viņš mums teica! Nekādas ārējas iedarbības, muļķīga antropomorfiska iedoma... bet paskatieties šurp! Sagadīšanās, vai ne?
- Ko jūs runājat? - Munns iekliedzās.
Darella plauksta cieši turēja bibliotekāra plecu. - Mieru, Munn, tikai mieru... tu esi ietekmēts. Viņi ir iedarbojušies uz tevi.
Tad iedegās gaisma, un Munns lūkojās apkārt ar izmisušu skatienu, visiem spēkiem pūlēdamies pasmaidīt.
- Tu taču nerunā nopietni! Tu to saki tīšām! Tu gribi mani pārbaudīt.
Bet Darells tikai papurināja galvu. - Nē, nē, Homir. Tā ir patiesība.
Bibliotekāra acīs pēkšņi sakāpa asaras. - Es nejūtos citādi. Es nespēju noticēt! - Tad viņš ar niknu pārliecību iesaucās: - Jūs visi esat sametušies uz vienu roku! Tā ir sazvērestība!
Darells pacēla roku saudzīgā žestā, bet Munns to atgrūda sānis. - Jūs plānojat mani nogalināt! Pie Kosmosa, jūs plānojat mani nogalināt!
Antors ar vienu lēcienu bija viņam blakus. Nokrak-stēja kauli, un Homirs ļengani saguma ar sasalušu baiļu izteiksmi sejā.
Antors drebēdams piecēlās. - Derētu viņu sasiet un aizbāzt muti, - viņš teica. - Vēlāk izdomāsim, ko ar viņu iesākt. - Viņš atmeta atpakaļ garos matus.
- Kā jūs uzminējāt, ka ar Munnu kaut kas ir noticis? - jautāja Terbors.
Antors izsmejoši paskatījās uz viņu. - Tas nebija grūti. Redziet, es zinu, kur īstenībā atrodas Otrais Fonds.
Ja triecieni bieži seko cits citam, to iedarbība samazinās.
Semiks gluži rāmi apvaicājās: - Vai jūs to droši zināt? Mēs tikai pirms brīža piedzīvojām šo pārsteigumu ar Munnu...
- Tas nav gluži tas pats! - Antors attrauca. - Darell, todien, kad sākās karš, es ar jums runāju ļoti nopietni. Centos jūs pierunāt lidot projām no Termina. Ja būtu varējis jums uzticēties, es jau toreiz būtu pastāstījis to, ko stāstīšu tagad.
- Vai jūs gribat sacīt, ka esat zinājis atbildi jau veselu pusgadu? - Darells smaidīdams jautāja.
- Es esmu to zinājis kopš dienas, kad dzirdēju par Arkādijas aizceļošanu uz Trantoru.
Pārsteigts un izbiedēts, Darells pielēca kājās. - Kāds tam sakars ar Arkādiju? Ko jūs gribat sacīt?
- Neko tādu, kas nebūtu skaidri redzams, savelkot kopā visus mums zināmos notikumus. Arkādija dodas uz Kalganu un pēc tam bailēs bēg uz Galaktikas senseno centru, nevis atgriežas mājās. Leitnantam Diridžem, mūsu labākajam aģentam uz Kalgana, tika ietekmēta psihe. Homirs Munns aizlidoja uz Kalganu, un arī viņam tika ietekmēta psihe. Mūlis iekaroja Galaktiku, bet dīvainā kārtā viņš savu štābu iekārtoja uz Kalgana, un man gribot negribot rodas jautājums: vai viņš bija iekarotājs vai varbūt tikai ierocis? Ik uz soļa mēs sastopam Kalganu, Kalganu un tikai Kalganu -pasauli, kura nez kā saglabājās neskarta cauri visām karavadoņu cīņām vairāk nekā gadsimta gaitā.
- Tātad kāds ir jūsu secinājums?
- Tas ir skaidrāks par skaidru! - Antora acis kvēloja dedzīgā pārliecībā. - Otrais Fonds atrodas uz Kalgana!
Sarunā iejaucās Terbors: - Es biju uz Kalgana, An-tor. Biju tur pagājušajā nedēļā. Ja tur atradās Otrais Fonds, tad es esmu jucis! Tomēr es personīgi domāju, ka jucis esat jūs.
Jaunais vīrietis satracināts vērsās pret viņu. - Tādā gadījumā jūs esat aptaukojies idiots! Kādu jūs iztēlojaties Otro Fondu? Kā ģimnāziju? Vai jūs iedomājaties, ka radiācijas lauku staru kūļi kosmosa kuģu nolaišanās vietās zaļi sarkaniem burtiem izgaismos vārdus “Otrais Fonds”? Paklausieties taču, Terbor! Lai kas viņi būtu, tā ir cieši vienota oligarhija! Tā ir meistarīgi noslēpta pasaule gan uz viņu izvēlētās planētas, gan visā kopējā Galaktikā!
Terbora žokļu muskuļi krampjaini noraustījās. - Man nepatīk jūsu attieksme, Antor.
- Ak, kā gan es to pārcietīšu! - skanēja sarkastiska atbilde. - Paskatieties sev apkārt, paskatieties uz Terminu! Šis ir pats centrs, kodols, sākotnējā vieta, kur tapa Pirmais Fonds ar savām bagātīgajām fizikas zināšanām. Un cik daudzi no iedzīvotājiem šeit ir fiziķi, eksakto zinātņu pārstāvji? Vai jūs prastu darbināt Enerģijas Pārraides Staciju? Cik daudz jūs zināt par hiper-kodola dzinēja darbību? Cik? Reālais zinātnieku skaits uz Termina - pat uz Termina! - ir mazāks par vienu procentu no iedzīvotāju skaita.
Un ko tādā gadījumā lai saka par Otro Fondu, kuram jāpaliek noslēpumā? Tur speciālistu noteikti ir vēl mazāk, un tie paši tiek slēpti pat no savas pasaules!
- Pagaidiet! - Semiks viņu piesardzigi pārtrauca. - Mēs nupat sakāvām Kalganu...
- Sakāvām gan. Sakāvām gan, - Antors izsmejoši atkārtoja. - Ai, kā mēs svinam šo uzvaru! Pilsētas joprojām ir izgaismotas, cilvēki joprojām rīko uguņošanas, no televizoru ekrāniem joprojām skan urrā saucieni! Bet tagad, tagad, kad atsākušies Otrā Fonda meklējumi, sakiet: kas ir pēdējā vieta, kur mēs vai jebkurš cits iedomātos to meklēt? Protams! Kalgans!