- Kā jūs to zināt?
- Pavisam vienkārši! - Darells atmeta. - Redziet, es zinu, kur patiesībā atrodas Otrais Fonds.
21. ATBILDE, KAS APMIERINĀJA
Terbors spēji iesmējās, un dobjās, dunošās smieklu šaltis atbalsojās pret sienām, pakāpeniski aizplūstot klusumā. Viņš nevarīgi papurināja galvu un novilka: - Augstā Galaktika, un tā tas turpinās visu nakti! Mēs nemitīgi izdomājam pretiniekus un tad tos satriecam! Mēs izklaidējamies, bet nekur netiekam. Augstais Visums! Varbūt visas planētas ir Otrais Fonds? Varbūt viņiem nemaz nav savas planētas, tikai pa visām planētām izkaisīti savi cilvēki? Un kāda tam vispār nozīme, ja Darells apgalvo, ka mums esot teicama aizsardzība?
Darells drūmi pasmaidīja. - Ar teicamu aizsardzību nepietiek, Terbor. Mana Psihes Aizsargekrāna ierīce ne tuvu nav teicama, un pat tad, ja būtu, tā mums palīdzētu tikai noturēties uz vietas. Mēs nevaram mūžīgi palikt stāvam, vīstīt dūres un drudžaini skatīties visos virzienos pēc nezināma ienaidnieka. Mums jāzina ne vien, kā uzvarēt, bet arī, ko sakaut. Jo tomēr eksistē savdabīga pasaule, kurā mīt ienaidnieks.
- Nenovirzieties no temata! - Antors gurdi aizrādīja. - Kāda ir jūsu informācija?
- Arkādija man atsūtīja ziņu, - Darells teica, - un, kamēr nebiju to saņēmis, es neredzēju acīmredzamo.
Bet ziņa bija pavisam vienkārša: “Aplim nav gala.” Vai saprotat?
- Nē! - Antors spītīgi atcirta, un tas acīmredzami bija sacīts citiem.
- Aplim nav gala, - Munns domīgi atkārtoja, savilcis pieri krokās.
- Jā! - Darells nepacietīgi attrauca. - Man tas bija skaidrs. Sakiet, kāds ir vienīgais droši zināmais fakts par Otro Fondu! Es jums to pateikšu! Mēs zinām, ka Hari Seldons to izveidoja Galaktikas pretējā galā. Homira Munna teorija ir tāda, ka Seldons ir melojis par Otrā Fonda esamību. Pelleasa Antora teorija ir tāda, ka šajā ziņā Seldons ir teicis patiesību, bet melojis par Fonda atrašanās vietu. Bet es jums saku, ka Seldons nemeloja nevienā ziņā; viņš stāstīja pilnīgu patiesību.
Bet kas ir pretējais gals? Galaktika ir saplacināts, lēcai līdzīgs veidojums. Tās šķērsgriezums veido apli, un aplim nav gala, kā to bija pareizi sapratusi Arkādija. Mēs - mēs, Pirmais Fonds, atrodamies uz Termina šī apļa malā. Tātad pēc definīcijas var uzskatīt, ka mēs atrodamies Galaktikas vienā galā. Tagad ejiet pa šī apļa malu un atrodiet pretējo galu! Ejiet, ejiet, ejiet, un nekādu pretējo galu jūs neatradīsiet. Jūs vienkārši atgriezīsieties sākuma punktā... Un tieši tur jūs atradīsiet Otro Fondu.
- Tur? - Antors atkārtoja. - Vai tas nozīmē šeit?
- Jā, tas nozīmē šeit! - Darells enerģiski atsaucās. - Kur gan citur tas varētu būt? Jūs pats teicāt: ja Otrā Fonda cilvēki būtu Seldona Plāna sargi, diez vai viņi būtu nometināti Galaktikas tālākajā malā, tā dēvētajā pretējā galā, kur atrastos pilnīgā izolācijā. Jūs spriedāt, ka ticamāks un saprātīgāks ir Kalgana attālums.
Bet es saku, ka ari tas ir pārāk tālu! Neviens attālums nav pietiekami saprātīgs. Un kur viņi varētu justies visdrošāk? Kurš iedomātos meklēt viņus šeit? Te darbojas sensenais princips: visredzamākā vieta izraisa vismazākās aizdomas.
Kāpēc nabaga Eblings Miss bija tik pārsteigts un satriekts, kad atklāja Otrā Fonda atrašanās vietu? Visu laiku viņš bija to izmisīgi meklējis, lai brīdinātu par Mūļa tuvošanos, un tad atklāja, ka Mūlis ar vienu paņēmienu ir jau sagrābis abus Fondus. Un kāpēc paša Mūļa meklējumi bija neveiksmīgi? Skaidrs, kāpēc! Tas, kurš meklē neuzvaramu biedu, diez vai to meklēs jau sakautu pretinieku vidū. Tāpēc Prāta Meistari starplaikā mierīgi varēja izstrādāt plānu, kā apturēt Mūli, un viņi to apturēja.
Tas viss ir tracinoši vienkārši! Te nu mēs esam ar saviem slepenajiem plāniem un shēmām, pārliecināti, ka esam saglabājuši noslēpumu, bet visu šo laiku atradušies ienaidnieka cietokšņa pašā centrā un sirdī! Cik uzjautrinoši!
Neticības izteiksme Antora sejā nebija pazudusi. - Vai tiešām jūs ticat šai teorijai, doktor Darell?
- Es tiešām tai ticu.
- Tādā gadījumā jebkurš mūsu kaimiņš, jebkurš garāmgājējs uz ielas var būt Otrā Fonda supercilvēks, kura prāts pēta jūsējo un vēro, kā pulsē jūsu domas!
- Tieši tā.
- Un visu šo laiku viņi bez iejaukšanās ļāva mums darboties?
- Bez iejaukšanās? Kurš teica, ka bez iejaukšanās? Jūs pats tikko apliecinājāt, ka notikusi iedarbība uz Munna psihi. Kāpēc jūs domājat, ka mēs aizsūtījām
Munnu uz Kalganu tikai pēc savas brīvās gribas un ka Arkādija noklausījās mūsu plānu un devās viņam līdzi tikai pēc savas brīvās gribas? На! Iespējams, ka iejaukšanās ir notikusi bez pārtraukuma. Un kāpēc lai viņi darītu vairāk, nekā ir darījuši? Viņiem daudz izdevīgāk ir mūs maldināt nekā vienkārši apturēt.
Antors iegrima saspringtās domās un atgriezās īstenībā ar neapmierinātu sejas izteiksmi. - Tad man tas nepavisam nepatīk. Jūsu Psihes Aizsargekrāns nav ne graša vērts! Mūžīgi sēdēt mājā mēs nevaram, bet, līdzko iziesim ārā, zinādami to, ko iedomājamies zinām, mēs būsim pagalam. Ja vien jūs neesat gatavs uzkonstruēt mazu aparātiņu ikvienam Galaktikas iedzīvotājam.
- Jā, Antor, bet mēs neesam gluži bezpalīdzīgi. Otrā Fonda cilvēkiem ir īpaša maņa, kuras mums nav. Tas ir viņu spēks, bet arī viņu vājums. Piemēram, vai eksistē tāds uzbrukuma ierocis, kurš iedarbotos uz normālu, redzīgu cilvēku, bet būtu bezspēcīgs pret aklo?
- Protams! - nevilcinādamies atbildēja Munns. - Gaisma, kas iespīd acīs.
- Pilnīgi pareizi! - Darells apstiprināja. - Spilgta, spēcīga, žilbinoša gaisma.
- Nu un tad? - Terbors neizpratnē jautāja.
- Analoģija taču ir nepārprotama! Man ir Psihes Aizsargekrāns. Tas rada mākslīgu elektromagnētisko modeli, kurš Otrā Fonda cilvēka prātam nozīmētu to pašu, ko mums nozīmē gaismas stars. Bet Psihes Aizsargekrāns ir kā kaleidoskops. Tas kustas ātri un nepārtraukti, ātrāk, nekā spēj izsekot prāta uztvere. Tad nu iztēlojieties to kā zibošu gaismu, tādu, no kā jums pēc ilgāka laika sāk sāpēt galva. Tad pastipriniet šo gaismu jeb šo elektromagnētisko lauku līdz apžilbinošam efektam, un tas izraisīs sāpes, neizturamas sāpes. Bet tikai tiem, kuriem piemīt atbilstošas maņas, nevis tiem, kuriem tādu nav.
- Patiešām? - Antora balsi pirmoreiz ieskanējās entuziasms. - Vai jūs esat to izmēģinājis?
- Pret ko? Skaidrs, ka es neesmu to izmēģinājis. Bet tas darbosies.
- Tad sakiet, kur atrodas kontrolpults Laukam, kurš aptver šo māju? Es to gribētu apskatīt.
- Lūdzu! - Darells pameklējās žaketes kabatā. Viņš izvilka nelielu priekšmetu, kas gandrīz neizspiedās no kabatas, un pasvieda melno, slēdžiem aprīkoto cilindru Antoram.
Antors to uzmanīgi aplūkoja un paraustīja plecus.
- Es tomēr netieku gudrāks. Paskaidrojiet man, Darell, ko es nedrīkstu aiztikt? Es negribētu netīšām izslēgt mājas aizsargsistēmu.
- To jūs neizdarīsiet, - Darells vienaldzīgi atbildēja.
- Kontrolpoga ir bloķēta. - Viņš nevērīgi pamāja uz pārslēgu, kas nebija izkustināms.
- Un kas ir šis slēdzis?
- Tas maina modeļa pārvietošanās ātrumu. Un ar šo, lūk, var mainīt intensitāti. Tieši par to es nupat runāju.
- Vai drīkst...? - Antors jautāja, uzlicis pirkstu uz intensitātes slēdža. Pārējie ciešā lokā sastājās viņam apkārt.
- Kāpēc ne? - Darells paraustīja plecus. - Mūs tas nevar ietekmēt.
Lēni, gandrīz vai nedroši, Antors pagrieza slēdzi vispirms vienā, pēc tam otrā virzienā. Terbors nošņirk-stināja zobus; Munns ātri mirkšķināja acis. Šķita, ka viņi saasinājuši visas savas maņas, lai sajustu impulsu, kurš viņus nespēja ietekmēt.