Apmēram tā varētu izteikties, skaidrojot aklajam krāsas, un neko saprotamāku es nevaru piedāvāt, jo pats esmu tikpat akls kā pārējie klausītāji.
Lietas būtība ir tāda, ka šīs sapulces dalībnieki pilnībā izprata cits cita prāta darbību, balstoties ne tikai uz vispārējo teoriju, bet arī uz šīs teorijas specifisko piemērojumu konkrētiem indivīdiem ilgstošā laika posmā. Sarunas, kādas pazīstam mēs, šeit bija liekas. Atsevišķs teikuma fragments varēja nozīmēt nevēlamu liekvārdību. Informācijas kodolu pārraidīja žests, sēciens, zīmīgs sejas vaibsts vai pat trāpīgi izvēlēta pauze.
Tāpēc nāksies izmantot patvaļību un brīvi pārvērst nelielu konferences daļu ļoti specifiskās vārdu kombinācijās, kādas lieto prāti, kuri kopš bērnu dienām ir orientēti uz eksakto zinātņu filozofiju, kaut arī tāds
attālināts tulkojums ietver risku pazaudēt smalkākās nianses.
Viena “balss” dominēja pār visām pārējām, un tā piederēja indivīdam, kurš pazīstams vienkārši ar apzīmējumu Pirmais Runātājs.
Viņš teica: - Šķiet, tagad ir pilnīgi skaidrs, kas apturēja Mūļa pirmo trako skrējienu. Es nevaru sacīt, ka šis gadījums dara godu mūsu... teiksim, mūsu prasmei pārvaldīt situāciju. Kā zināms, viņš gandrīz atklāja mūsu atrašanās vietu, iedvesdams augsti sakāpinātu smadzeņu enerģiju tāda tipa cilvēkā, ko uz Pirmā Fonda dēvē par “psihologu”. Šis psihologs tika nogalināts tieši tajā brīdī, kad tas grasījās pavēstīt savu atklājumu Mūlim. Apstākļi, kuri izraisīja šo nogalināšanu, bija tikai veiksmīga nejaušība, kas neiekļāvās nekādos aprēķinos pirms Trešās Fāzes. Lūdzu, turpiniet!
Balss modulācija norādīja uz Piekto Runātāju. Tas drūmā tonī sacīja: - Situācija nenoliedzami nonāca ārpus kontroles. Skaidrs, ka mēs esam ļoti vārīgi pret masveida uzbrukumu, jo īpaši pret uzbrukumu, kuru vada tāds psihisks fenomens kā Mūlis. Ļoti drīz pēc tam, kad viņš pirmoreiz kļuva slavens visā Galaktikā, iekarodams Pirmo Fondu, - proti, tikai pusgadu vēlāk -viņš jau bija uz Trantora. Vēl pēc pusgada viņš būtu varējis atrasties šeit, un mūsu sakāves iespēja būtu satriecoši liela - aptuveni 96,3 procenti vai, precīzāk runājot, 0,005 uz vienu vai otru pusi. Mēs esam aizvadījuši ievērojami daudz laika, analizējot spēkus, kuri viņu apturēja. Protams, mēs zinām, kāds bija Mūļa sākotnējais stimuls tik plašam un straujam karagājienam. Fiziskā kroplība un psihiskā unikalitāte izraisīja iekšējus kompleksus, kas redzami katram no mums.
Tomēr tikai pēc pārejas uz Trešo Fāzi - pēc notikuša fakta - mēs konstatējām iespēju, ka viņa darbībās vērojamo novirzi izraisījusi cita persona, kura pret viņu juta patiesas simpātijas. Un, tā kā šāda rīcības novirze ir atkarīga no attiecīgās personas klātbūtnes attiecīgajā brīdi, tad tiktāl var sacīt, ka viss notikušais bija laimīga nejaušība. Mūsu aģenti ir pārliecināti: Mūļa psihologu nogalināja tāda sieviete, kurai Mūlis uzticējās sentimentālu motīvu dēļ un kuras psihē viņš tāpēc neiejaucās vienkārši tāpēc, ka viņš šai sievietei patika.
Kopš šī notikuma - un, ja kāds vēlas uzzināt sīkākas detaļas, Centrālajā Bibliotēkā ir pieejams tā matemātiskās apstrādes apraksts -, kopš šī notikuma, kas mums bija nopietns brīdinājums, mēs esam atturējuši Mūli ar netradicionālām metodēm, ar kurām ik dienas riskējam iegāzt visu Seldona vēstures shēmu. Tas ir viss.
Pirmais Runātājs kādu laiku klusēja, ļaudams visiem dalībniekiem aptvert dzirdēto un izdarīt atbilstošus secinājumus. Pēc tam viņš teica: - Tātad mēs redzam, ka stāvoklis ir ārkārtīgi nestabils. Seldona sākotnējā shēma ir nonākusi līdz kritiskai robežai - un man diemžēl jāuzsver, ka mēs visā šajā lietā esam bijuši ārkārtīgi tuvredzīgi un pieļāvuši smagas kļūdas, - tāpēc tagad mums draud Plāna neatgriezenisks sabrukums. Laiks steidzas mums garām. Manuprāt, atlicis ir tikai viens risinājums, un pat tas ir riskants.
Mums jāļauj, lai Mūlis mūs atrod - zināmā mērā.
Iestājās vēl viens klusuma bridis, kurā viņš novērtēja klausītāju reakcijas, un tad piebilda: - Es atkārtoju -zināmā mērā!
2 DIVI VĪRI BEZ MŪĻA
Kuģis bija gandrīz gatavībā. Vēl tikai nebija skaidrības par galamērķi. Mūlis bija ierosinājis atgriezties uz Trantora - pasaulē, kura šodien bija milzīgākās cilvēcei zināmās Impērijas Galaktikas metropoles karkass, mirusi pasaule, kura savulaik bijusi visu zvaigžņu galvaspilsēta.
Pričers to vērtēja neatzinīgi. Tā bija novecojusi taka - zaudējusi dzīvības sulu.
Viņš sastapa Beilu Čannisu kuģa navigācijas telpā. Jaunā vīrieša cirtainie mati bija mazliet izjukuši, un viena cirta bija noslīdējusi uz pieres - gluži tā, it kā tīši būtu tur novietota, - un smaids atsedza vienādos zobus, kas tam teicami piestāvēja. Nopietnais ģenerālis sajuta neskaidru pretestību, iekšēju nocietināšanos pret šo cilvēku.
Čannisa pacilātība bija acīmredzama. - Pričer, tā nevar būt sagadīšanās!
- Es nesaprotu, par ko ir runa, - ģenerālis salti atbildēja.
- Ā... Nu tad pievelciet krēslu, veco zēn, un iedziļināsimies sīkāk! Es pārskatīju jūsu ekspedīciju piezīmes. Manuprāt, tās ir teicamas.
- Cik... patīkami, ka jūs tā sakāt.
- Tomēr es gribētu zināt, vai jūs esat nonācis pie tādiem pašiem secinājumiem kā es. Vai esat kādreiz mēģinājis analizēt šo problēmu deduktīvi? Saprotiet, nav jau nekādas vainas ķemmēt zvaigznes uz labu laimi, un savās piecās ekspedīcijās jūs esat apceļojis pamatīgas teritorijas. Tas ir skaidri redzams. Bet vai jūs esat parēķinājis, cik daudz laika vajadzēs, lai tādā tempā pārbaudītu visas mums zināmās pasaules?
- Jā. Vairākas reizes. - Pričers nejuta vēlēšanos būt pretimnākošs pret šo jaunekli, taču bija svarīgi slepus patapināt kādu drusciņu no viņa prāta - no nekontrolēta un tāpēc neprognozējama prāta.
- Nu tad uzskatīsim, ka mums ir analītiska pieeja šai lietai, un mēģināsim noskaidrot, ko īsti mēs meklējam!
- Otro Fondu, - Pričers drūmi atbildēja.
- Psihologu Fondu, - Čanniss izlaboja. - Psihologus, kuri ir tikpat vāji eksaktajās zinātnēs, cik Pirmais Fonds bija vājš psiholoģijā. Jūs nākat no Pirmā Fonda, turpretī es ne. Droši vien jūs saprotat, ko tas nozīmē. Mums jāatrod pasaule, kura valda ar psihisko spēju palīdzību, bet fizisko zinātņu jomā ir ļoti atpalikusi.
- Vai tāds pretstats ir neizbēgams? - Pričers rāmi atjautāja. - Mūsu pašu “Pasauļu Savienība” zinātnes jomā nebūt nav atpalikusi, kaut arī tās valdnieka spēku nosaka viņa psihiskās spējas.
- Tāpēc, ka viņš balstās uz Pirmā Fonda prasmēm, -atbilde skanēja mazliet nepacietīgi, - un tas ir vienīgais šādu zināšanu rezervuārs Galaktikā. Otrais Fonds noteikti dzīvo starp sabrukušās Galaktikas impērijas nedzīvajām drumslām. Tajās nekas nav atrodams.
- Tātad jūs uzskatāt, ka viņiem piemīt pietiekami liels psihiskais spēks, lai varētu pārvaldīt savas pasaules, un tajā pašā laikā viņi ir fiziski nevarīgi?
- Salīdzinoši fiziski nevarīgi. Viņi ir pietiekami spējīgi, lai aizsargātu sevi pret pagrimušajām kaimiņu teritorijām. Tomēr pret Mūļa atjaunoto spēku, kas balstās uz stabila kodolekonomikas pamata, viņi ir bezpalīdzīgi. Un vēl kas: kāpēc viņu atrašanās vieta ir tik pamatīgi noslēpta - gan sākumā, kad par to gādāja dibinātājs Hari Seldons, gan tagad, kad par to rūpējas viņi paši? Jūsu Pirmais Fonds neslēpa savu esamību un netika turēts noslēpumā ari pirms trīssimt gadiem, kad tā bāze bija neaizsargāta, savrupa pilsēta uz vientuļas planētas.