Taisnās līnijas Pričera tumšajā sejā izsmejoši noraustījās. - Un tagad, kad esat beidzis savu dziļo analīzi, vai jūs gribētu, lai es uzskaitu visas karalistes, republikas, planētvalstis un tādas vai citādas diktatūras, kas eksistē tur, kosmosa politiskajā plašumā, un atbilst jūsu aprakstam un turklāt vēl dažiem faktoriem?
- Tātad tas viss ir pārdomāts? - Čanniss nebūt nezaudēja savu bravūrību.
- Šeit jūs, protams, to neatradīsiet, bet mums ir sīki izstrādāts ceļvedis par visām Pretējās Perifērijas politiskajām kopām. Vai tiešām jūs iedomājāties, ka Mūlis varētu darboties gluži uz labu laimi?
- Tādā gadījumā sakiet, - jaunā cilvēka balsī ieskanējās jauns enerģijas pieplūdums, - ko jūs domājat par Tazendas Oligarhiju?
Pričers domīgi paberzēja ausi. - Par Tazendu? Jā, laikam es to zinu. Tas nav Perifērijā, vai ne? Man šķiet, ka viņi atrodas kaut kur virzienā uz Galaktikas centru, apmēram ceļa pirmajā trešdaļā.
- Jā. Un tālāk?
- Mūsu rīcībā esošie reģistri vēsta, ka Otrais Fonds atrodas Galaktikas pretējā galā. Pie Visuma, tas ir vienīgais fakts, pēc kura mums jāvadās! Kāds tam sakars ar Tazendu? Tās leņķiskā novirze no Pirmā Fonda radiāna taču ir tikai aptuveni simt desmit līdz simt divdesmit grādu. Krietni tālu no simt astoņdesmit!
- Reģistros ir minēts vēl kaut kas. Otrais Fonds tika nodibināts uz “Pēdējās Zvaigznes”.
- Tāds reģions Galaktikā nekad nav konstatēts.
- Tāpēc, ka tas bija vietējais nosaukums, un vēlāk to slepenības nolūkā neizplatīja tālāk. Vai varbūt šī paša iemesla dēļ to izgudroja tieši Seldons un viņa grupa. Tomēr starp “Pēdējo Zvaigzni” un Tazendu pastāv kāds sakars, vai jūs tā nedomājat?
- Vismaz nosaukumos es neredzu nekādu līdzību.
- Vai jūs esat tur bijis?
- Nē.
- Tomēr jūsu ekspedīciju pierakstos šī vieta ir pieminēta.
- Kur? Ak jā, bet mēs tur piestājām tikai tādēļ, lai papildinātu pārtiku un ūdeni. Tajā pasaulē nebija nekā ievērības cienīga.
- Vai jūs nolaidāties uz galvenās planētas? Uz tās, kur atrodas valdības centrs?
- To es īsti nezinu.
Čanniss pārdomāja dzirdēto, ģenerāļa ledainā skatiena pavadīts. Tad viņš teica: - Vai esat ar mieru kopā ar mani brīdi paskatīties uz Lēcu?
- Protams.
Lēca laikam bija pati jaunākā šodienas starpzvaigžņu kuģu ierīce. Patiesībā tas bija komplicēts dators, kas no jebkura Galaktikas punkta varēja ekrānā parādīt nakts debesu atveidojumu izvēlētajā vietā.
Čanniss pieregulēja koordinātas un izslēdza pilota kabīnes sienu apgaismojumu. Viņa seja rūsgani mirgoja Lēcas kontrolpults blāvi sarkanajā gaismā. Pričers sēdēja pilota krēslā, sakrustojis garās kājas, un viņa seja slēpās ēnā.
Lēnām aizritēja indukcijas posms, un uz ekrāna iemirdzējās gaismas punkti. Pēc tam tie pārtapa blīvā, spožā klaidā, ko veidoja dāsni apdzīvotu zvaigžņu grupējumi Galaktikas centra tuvumā.
- Šīs ir ziemas nakts debesis skatījumā no Trantora, -Čanniss paskaidroja. - Šis ir tas svarīgais apstāklis, kurš, cik man zināms, jūsu meklējumos līdz šim nav ņemts vērā. Jebkurai pārdomātai orientācijai ir jāsākas no Trantora, pieņemot to par nulles punktu. Trantors bija Galaktikas Impērijas galvaspilsēta. Galvenokārt zinātnes un kultūras nozīmē, nevis politiskajā ziņā. Un tāpēc jebkura aprakstoša nosaukuma jēgai deviņos gadījumos no desmit ir jāizriet no Trantora skatpunkta. Šajā sakarā der atcerēties, ka Seldona grupa strādāja tieši uz Trantora, kaut gan viņš pats bija no Helikona, tuvāk Perifērijai.
- Ko īsti jūs cenšaties man parādīt? - Pričera monotonā balss ledaini pārtrauca sarunu biedra augošo pacilātību.
- To jums paskaidros karte. Vai redzat šo tumšo miglāju? - Ekrānam pārslīdēja Čannisa rokas ēna, apslāpējot Galaktikas zvaigžņoto mirdzumu. Izstieptais pirksts apstājās pie maza, melna plankuma, kas atgādināja caurumu dzirkstošā gaismas audumā. - Zvaigznāju aprakstos to sauc par Pellota miglāju. Ieskatieties! Es tūlīt palielināšu attēlu.
Pričers jau agrāk bija vērojis Lēcas attēla palielinājumus, tomēr ik reizi viņam aizrāvās elpa. Viņš jutās tā, it kā stāvētu pie kosmosa kuģa viziplates un brāztos cauri baisi pieblīvētai Galaktikai, neieejot hi-pertelpā. Zvaigznes traucās viņiem pretī no kopējā centra, zibsnīdamas pavērsās uz āru un aizkūleņoja pāri ekrāna malām. Atsevišķi punkti sadalījās vairākos, pieauga arvien lielāki un ieguva lodes formu. Miglaini laukumi izplezdamies pārvērtās punktu miriādēs. Un visu laiku saglabājās kustības ilūzija.
Tikmēr Čanniss runāja tālāk: - Kā redzat, mēs virzāmies taisnā līnijā no Trantora uz Pellota miglāju, tātad faktiski joprojām skatāmies uz zvaigžņu orientāciju, kas ir ekvivalenta skatījumam no Trantora. Droši vien šeit pastāv neliela novirze gaismas gravitācijas dēļ, ko es nevaru aprēķināt, taču esmu pārliecināts, ka tā nav būtiska.
Ekrānu pamazām pārņēma tumsa. Palielinājuma tempam samazinoties, zvaigznes slīdēja pāri ekrāna četriem stūriem, kā sērīgas atvadas teikdamas. Arvien augošā miglāja malās žilbinošais zvaigžņu klāsts spoži uzplaiksnīja, vēstot par gaismu, kura slēpās aiz virpuļojošiem, nestarojošajiem nātrija un kalcija atomu fragmentiem, kas piepildīja kosmosa telpas kubikpar-sekus.
Un Čanniss turpināja: - Šī kosmosa apgabala iedzīvotāji ir nosaukuši to par “Muti” Un tas ir zīmīgi, jo pēc mutes tas izskatās tikai no Trantora orientācijas. - Viņš rādīja uz rievu Pellota miglājā, kuras apveidi atgādināja nelīdzenas, smīnošas mutes sānskatu. Spožais zvaigžņu mirdzums rievas iekšienē spilgti iezīmēja tās kontūras.
- Vērojiet “Muti”! - Čanniss teica. - Sekojiet “Mutei” virzienā uz gala sašaurinājumu, kur tā pārtop par tievu, sašķeltu gaismas svītru!
Attēls atkal mazliet palielinājās, un miglājs atvirzījās no “Mutes” līdz uz ekrāna bija redzama tikai šaurā josliņa. Čannisa pirksts tai sekoja līdz galam, tad turpināja slīdēt uz priekšu un apstājās vietā, kur vientulīgi mirdzēja viena atsevišķa zvaigzne. Tālāk pletās tikai nepārtraukts melnums.
- “Pēdējā Zvaigzne”, - jaunais cilvēks vienkārši sacīja. - Miglājs tajā vietā ir plāns, un šīs vienīgās zvaigznes gaisma lauž ceļu tikai vienā virzienā: tā apspīd Trantoru.
- Jūs mēģināt apgalvot, ka... - Mūļa ģenerālis iesāka, un aizdomas apslāpēja viņa balsi.
- Es nemēģinu. Tā ir Tazenda. Pēdējā Zvaigzne.
Kabīnē atkal iedegās gaisma. Lēca nodzisa. Pričers
trīs lielos soļos piegāja pie Čannisa. - Kas jūs noveda pie šīs domas?
Čanniss atlaidās krēslā ar dīvainu mulsuma izteiksmi sejā. - Tīrā nejaušība. Es labprāt palepotos ar savu prāta gudrību, taču tā bija tikai nejaušība. Bet, lai nu kā tas būtu noticis, viss saskan! Atbilstoši mūsu datiem Tazenda ir oligarhija. Tā pārvalda divdesmit septiņas apdzīvotas planētas. Tā nav zinātniski attīstīta. Un, pats galvenais, tā ir mazpazīstama pasaule, kas šī zvaigžņu reģiona vietējā politikā ievērojusi stingru neitralitāti un nav tiekusies pēc ekspansijas. Manuprāt, mums vajadzētu to apskatīt.
- Vai esat informējis par to Mūli?
- Nē. Un tagad to nedarīsim. Pašlaik mēs esam kosmosā un tūlīt veiksim pirmo lēcienu.
Negaidīti satriekts, Pričers pielēca kājās un metās pie viziplates. Kad tā bija noregulēta, viņa skatiens sastapa aukstu kosmosa telpu. Brīdi Pričers sastindzis raudzījās tajā un tad pagriezās atpakaļ. Viņa plauksta automātiski atrada cieto, ērto blastera laides izliekumu.