Leiters un Bonds klusējot saskatījās.
Visbeidzot Leiters sacīja: - Džeims, es iesaku izlaist pēdējo daļu un formāli ievērot pārējo. Mēs jau esam nokavējuši četras stundas, un nedomāju, ka atlikušo dienas daļu pavadīsim, liedami sviedrus mūsu sakaru mezglā. Vienkārši pārāk daudz darāmā. Zini ko, es viņiem pavēstīšu pēdējos jaunumus, bet pēc tam pateikšu, ka jauna ārkārtas situācija liek mums pārtraukt sakarus. Pēc tam iesaku doties uz Palmiru un, turoties pie mūsu stāsta, veikt tavā vārdā īpašuma apskati. Un es iesaku sevišķi labi apskatīt laivu māju un noskaidrot, ko nozīmē tās pēdas. Pareizi? Pēc tam pulksten piecos mēs satiekamies ar Mantu un sagatavojamies pārņemt Disco, ja un kad tas dosies ceļā. Kas attiecas uz svarīgajām personām, kas atlidos ar prezidenta lidmašīnu, tās tikpat labi līdz ritam var uzspēlēt kārtis valdības namā. Šī nakts ir izšķirošā, un mēs vienkārši nevaram šķiest laiku lūkšām formalitātēm. Vai ne?
Bonds iegrima pārdomās. Viņi gar piekrasti tuvojās Naso priekšpilsētai un izbrauca cauri graustiem, kas slēpās aiz pilsētas bagātās fasādes. Viņš savā dzīvē nebija paklausījis daudzām pavēlēm, bet šoreiz nepakļaušanās nozīmēja neklausīt Anglijas premjerministram un Savienoto Valstu prezidentam - šīs pasaules visvarenākajiem. Taču notikumi risinājās sasodīti strauji. M bija devis viņam šo teritoriju, un, pareizi vai nepareizi, M viņu atbalstīs, kā vienmēr atbalstīja savu personālu, pat ja tas nozīmēja likt pašam savu galvu zem cirvja.
- Es piekritu, Fēliks, - sacīja Bonds. - Ja mums ir Manta, mēs tiksim galā bez viņiem. Vissvarīgākais ir noskaidrot, kad šīs bumbas tiks iekrautas Disco. Man ir ideja. Var izdoties, var neizdoties. Tas nozīmē, ka Vitāli būs ļoti grūti, bet es pamēģināšu to nokārtot. Izlaid mani pie viesnīcas, un es ķeršos pie lietas.
Tiksimies atkal ap četriem un trīsdesmit minūtēm. Es piezvanīšu Hārlingam un noskaidrošu, vai nav kādi jaunumi par Disco. Ja kaut kas būs zināms, palūgšu, lai tev paziņo. Vai par lidmašīnu viss skaidrs? Labi. Pagaidām es pieminēšu tikai Petači identifikācijas disku. Uz redzi.
Bonds gandrīz skriešus izskrēja cauri viesnīcas vestibilam. Pie reģistratūras galdiņa, saņemot numura atslēgu, viņam iedeva telefo- nogrammu. Viņš to izlasīja pa ceļam uz liftu. Ziņa bija no Domino: "Lūdzu, steidzami piezvani!"
Nonācis savā numurā, Bonds vispirms pasūtīja biezo sendviču un viskiju ar ledu, bet pēc tam piezvanīja policijas komisāram. Disco, gaismai austot, bija aizbraucis līdz degvielas piestātnei un piepildījis degvielas tvertnes. Pēc tam jahta bija atgriezusies savā enkurvietā iepretī Palmirai. Pirms pusstundas, precīzi vienos un trīsdesmit minūtēs, pāri bortam bija nolaista lidmašīna amfībija, kurā atradies Largo un vēl kāda persona. Lidmašīna devusies uz austrumiem. Saņēmis šo ziņu no saviem novērotājiem, komisārs bija sazinājies ar kontroltorni Vindzoras lidlaukā un licis sekot lidmašīnai ar radaru. Taču tā bija lidojusi zemu, apmēram 300 pēdu virs jūras līmeņa, un apmēram piecdesmit jūdžu attālumā uz dienvidaustrumiem viņi starp daudzajām salām bija pazaudējuši tās pēdas. Vairāk jaunumu nebija, izņemot to, ka ostas priekšniecība brīdināta, ka apmēram piecos vakarā ieradīšoties amerikāņu kodolzemūdene Marita. Tas viss. Ko uzzinājis Bonds?
Bonds piesardzīgi atbildēja, ka vēl esot par agru ko stāstīt. Izskatoties, ka operācija iegūstot nopietnus apmērus. Vai varētu palūgt, lai novērotāji nekavējoties ziņo, tiklīdz ierauga, ka amfībija atgriežas uz Disco? Tas esot ārkārtīgi svarīgi. Vai komisārs varētu nodot savu informāciju Fēliksam Leiteram, kurš tobrīd esot ceļā uz radiosakaru mezglu? Un vai Bonds varētu aizņemties mašīnu - vienalga kādu - bez šofera? Jā, Lanā Rover būšot labs. Vienalga kas, ka tikai četri riteņi.
Pēc tam Bonds piezvanīja Domino uz Palmiru. Izklausījās, ka meitene priecājas, dzirdot viņa balsi.
- Kur tu visu ritu biji, Džeims? - šī bija pirmā reize, kad viņa nosauca Bondu vārdā. - Es šovakar gribu uzaicināt tevi peldēties. Man lika sakravāties un vakarā kāpt uz jahtas. Emilio saka, ka šonakt viņi došoties pēc bagātībām. Vai nav jauki, ka viņš ņem mani līdzi? Taču tas ir briesmīgs noslēpums, tāpēc nevienam nestāsti, labi? Taču viņš negrib atklāt, kad būsim atpakaļ. Teica kaut ko par Maiami. Es domāju, - viņa vilcinājās, - es domāju, varbūt tu ap to laiku būsi atgriezies Ņujorkā. Es tik maz esmu tevi redzējusi. Vakar tu tik piepeši aizgāji. Kas notika?
- Man pēkšņi sāka sāpēt galva. Droši vien no saules. Tā tik bija diena. Es negribēju iet projām. Un es labprāt nopeldētos. Kur?
Viņa rūpīgi izstāstīja. Apmēram jūdzi no PaJmiras gar piekrasti stiepjoties pludmale. Uz to gar būdu ar lapu jumtu vedot sānceļš. Viņš nevarēšot to nepamanīt. Pludmale tur esot labāka nekā pie Palmiras. Niršana sagādāšot lielāku prieku. Un, protams, tur esot mazāk cilvēku. Teritorija piederot kādam aizbraukušam zviedru miljonāram. Kad viņš varēšot ierasties? Pusstunda būšot labi. Viņiem būšot vairāk laika. Lai peldētos, protams.