Largo balss skanēja tikpat pieklājīgi. No malas varētu likties, ka viņi apspriežas, kā palīdzēt pasažierim, kas cieš no jūras slimības.
- Paldies! Manā rīcībā ir pārliecināšanas līdzekļi, kas līdz šim sevi attaisnojuši. Bet, ja gadījums būs sevišķi smags, es katrā ziņā jūs pieaicināšu. - Largo pārlaida skatienu rubīnsar- kanajām, ēnu apņemtajām sejām. - Tagad īsumā pārrunāsim pārējo. - Viņš ieskatījās pulkstenī. - Pašlaik ir pusnakts.^ Sākot no pulksten trijiem, gaidāmas divas stundas mēnesnīcas. Pirmā gaisma sāks aust tūlīt pēc pulksten pieciem. Tādējādi operācijas izpildei atliek divas stundas. Ejot pēc kursa, mēs ieradīsimies Vestendā no dienvidiem. Tas ir parastais kuģu ceļš uz salām, un, ja ari raķešu bāzes radars ievēros mūsu tālāko pārvietošanos uz mērķa zonu, viņi pieņems, ka mēs esam jahta, kas nedaudz novirzījusies no kursa. Mēs noenkurosimies precīzi trijos, un peldētāju komanda pametis kuģi pusjūdzes attālumā no bumbas novietošanas vietas. Piecpadsmit no jums, kas būs šis komandas locekli, kā iepriekš runāts, peldēs izkārtojušies lokveidā, turot platformu ar sliecēm un raķeti loka centrā. Izkārtojums stingri jāievēro, lai kāds nejauši nenoklīstu. Zilajam lukturim uz manas muguras vajadzētu kalpot par pietiekami spēcīgu bāku, bet, ja kādam gadās apmaldīties, viņš atgriežas pie kuģa. Vai sapratāt? Pirmais eskorta uzdevums ir uzmanīties no haizivīm un barakudām. Es vēlreiz atgādināšu, ka jūsu ieroču diapazons nav daudz lielāks par divdesmit pēdām un ka zivīm jātrāpa galvā vai tūlīt aiz tās. Katram, kas gatavojas šaut, par to jābrīdina savs kaimiņš, kas tad apstājas un ir gatavs, ja nepieciešams, raidīt papildu šāvienu. Tomēr vienam šāvienam vajadzētu būt pietiekamam, lai kurare, kā esam informēti, neietekmētu mūsu pārvietošanos pa ūdeni. Pats galvenais, - Largo apņēmīgi salika rokas sev priekšā uz galda, - pirms šaušanas neaizmirstiet noņemt no stobra aizsargvairodziņu. - Largo pacēla uz augšu plaukstas. - Jūs man piedosiet, ka atkārtoju šis patiesības. Mēs esam daudzkārt vingrinājušies līdzīgos apstākļos, un es ticu, ka viss būs labi. Taču zemūdens apvidus būs nepazīstams, un deksedrina tablešu iedarbība - tās izsniegs peldētājiem tūlīt pēc šīs sapulces - ir paredzēta, lai aktivizētu nervu sistēmu un celtu izturību un drosmi. Tāpēc mums visiem jābūt gataviem negaidītajam un jāzina, kā tādā gadījumā rīkoties. Vai ir vēl kādi jautājumi?
Kad pirms daudziem mēnešiem Parīzē operāciju vēl tikai plānoja, Blofelds bija brīdinājis Largo, ka nepatikšanas, ja tādas gaidāmas no viņa komandas locekļiem, var sagādāt abi krievi, bijušie SMERSH biedri, nr. 10 un nr. 11. "Konspirācija," bija teicis Blofelds, "viņiem ir asinīs. Roku rokā ar konspirāciju iet aizdomīgums. Šie abi vīri vienmēr prātos, vai viņi nav kādas aizmugurējas intrigas objekti - vai viņiem neuzdos visbīstamāko darbu, vai viņus nepadarīs par grēkāžiem, nododot policijai, vai viņus nenogalinās, lai nozagtu viņu peļņas daļu. Viņi slieksies ziņot par saviem kolēģiem un vienmēr cels iebildumus pret jau saskaņotiem plāniem. Viņiem šķitīs, ka acīmredzams plāns, paveicams uzdevums, ir izvēlēts kaut kādu no viņiem slēptu iemeslu dēļ. Viņus pastāvīgi vajadzēs pārliecināt, ka nekas netiek slēpts, bet, kad viņi būs piekrituši izpildīt pavēles, viņi izpildīs tās pedantiski un nedomājot par personīgo drošību. Šādi vīri, pat neņemot vērā viņu īpašos talantus, ir tā vērti, lai viņus paturētu komandā. Taču tu, lūdzu, atceries, ko es teicu, un, ja radīsies nepatikšanas, ja viņi mēģinās sēt neuzticību komandā, tev jārīkojas ātri un nežēlīgi. Nedrīkst pieļaut, ka komandu pārņem neuzticības un lojalitātes trūkuma tārpi. Tie ir iekšējie ienaidnieki, kas var iznīcināt pat pedantiskākos plānus."
Ierunājās nr. 10, reiz slavenā SMERSH terorists, vārdā Streļiks. Viņš sēdēja divu krēslu atstatumā, Largo kreisajā pusē. Viņš neuzrunāja Largo, bet visus klātesošos.
- Biedri, es domāju par interesantajām lietām, ko pastāstīja nr. 1, un es sev saku, ka viss ir lieliski noorganizēts. Es ari domāju, ka šī operācija būs loti izdevusies un ka nebūs nekādas vajadzības uzspridzināt otro bumbu, lai iznīcinātu mērķi nr. 2. Man ir daži šo salu apraksti, un no "Burātāja (nr. 10 radās grūtības ar šā vārda izrunu) rokasgrāmatas pa Bahamu salām" es uzzināju, ka netālu no mūsu mērķa atrodas liela, jauna viesnīca, ap kuru plešas pilsētiņa. Tādējādi es vērtēju, ka ieroča nr. 1 sprādziens, iespējams, iznīcinās ap diviem tūkstošiem cilvēku. Manā zemē divi tūkstoši cilvēku nav pārāk liels zaudējums salīdzinājumā ar svarīgu raķešu bāzi, un viņu nāvi Padomju Savienībā neuzskatītu par sevišķi nozīmīgu. Es domāju, ka Rietumos tas būs citādi un ka šo cilvēku iznīcināšana un dzīvu palikušo glābšana būs izšķirošs moments, kas mudinās nekavējoties piekrist mūsu noteikumiem, lai paglābtu no iznīcināšanas mērķi nr. 2. Tādējādi, biedri, - monotonā, bezkaislīgā balss kļuva mazliet dzīvāka, - es sev saku, ka nieka divdesmit četru stundu laikā mūsu pūles būs galā un lielā balva būs mūsu rokās. Biedri, - sarkanmelnās ēnas pārvērta viņa saspringto smaidiņu draudīgā grimasē, - kad tik liela nauda ir rokas stiepiena attālumā, man prātā ienāca pavisam nenozīmīga doma. - (Largo iebāza roku kabatā un noņēma drošinātāju savam mazajam 25. kalibra koltam.) - Un es neizpildītu pienākumu pret savu krievu biedru, ja nedalītos šajā domā ar jums, tajā pašā laikā prasot iecietību pret, iespējams, nepamatotām aizdomām.