M. nošņācās un izjauca rūpīgi veidoto kāršu klājumu. Bonds izklaidīgi savāca kārtis vienkop un tikpat nevērīgi ņēmās tās sajaukt, iepriekš pārdalījis kavu uz pusēm un nu veikli maisīdams. Sakārtojis kāršu kavu, viņš pastūma to nostāk.
M. pamāja garāmejošam kalpotājam.
- Tanner, lūdzu, atgādājiet piketa kārtis, - viņš noteica.
Pēc mirkļa atgriezies ar prasīto, kalpotājs abām plānajām kāršu paciņām noplēsa iesaiņojumu, nolika tās uz galda un palika stāvam, gaidīdams tālākus rīkojumus.
- Atnesiet man viskiju ar sodas ūdeni, - M. palūdza. - Vai jūs tiešām neko nevēlaties, Džeims?
Bonds ieskatījās pulkstenī. Tas rādīja pusseptiņus.
- Vai varētu palūgt sauso martini? - viņš iebildās. - Pagatavojiet to ar vodku. Un vēl arī krietnu citronšķēli, lūdzu.
- Paplāns padzēriens, - M. strupi noteica, kad kalpotājs bija prom. - Labi, tagad es jūs atbrīvošu no dažām mārciņām, un tad iesim un paskatīsimies, kā veicas bridža cienītājiem. Pagaidām mūsu draugs vēl nav parādījies.
Kādu stundu viņi nodevās spēlei, kurā pieredzējis spēlmanis gandrīz vienmēr var laimēt pat tad, ja kārtis nav pietiekami labas. Speles beigas Bonds iesmejas un noskaitīja trīs vienmārciņas banknotes.
- Kādudien, kad nebūs nekā cita, ko darīt, papūlēšos patiešām kārtīgi apgūt piketu, - viņš noteica. - Līdz šim man vēl ne reizi nav izdevies jūs apspēlēt.
- Te vajadzīga tikai laba atmiņa un prasme izskaitļot izredzes, - M. pašapmierināti norūca un pabeidza savu viskiju. - Bet nu dosimies pavērot bridžu. Mūs interesējošais vīrs spēlē pie Bezildona galda. Viņš ieradās pirms kādām desmit minūtēm. Ja kaut ko ievērojat, neuzkrītoši man pamājiet, un tad nokāpsim lejasstāvā un visu pārrunāsim.
M. piecēlās, un Bonds darīja to pašu. Telpas tālākajā galā nu jau bija krietni vairāk cilvēku un pie kāda pusduča bridža galdu ritēja spēle. Pie apaļā pokera galda, kas atradās tieši zem vidējās lustras, trīs spēlmaņi krāva spēles žetonus piecos stabiņos, gaidīdami, kad parādīsies vēl divi spēlētāji. Ovālo ba- karā galdu vēl sedza pārsegs, pie tā spēle lielākoties sākās tikai pēc vakariņām.
Kopā ar M. iznācis no nišas, Bonds pārlaida tīksmu skatienu plašajai zālei un daudzajām naudas oāzēm tajā, ar baudu ieklausījās glāžu šķindā uz sulaiņu nestajām paplātēm un klusinātajā balsu murdoņā, ko ik pa laikam pārtrauca piepeši izsaucieni un līksmi smiekli, tad lāva skatienam pakavēties pie zilgās tabakas dūmakas, kas virmoja ap sarkanajiem abažūriem virs spēļu galdiem. Kad abi vīri bija šķērsojuši plašo telpu un nonāca pie spēlētājiem, Bonda sirds sāka pukstēt straujāk un nāsis uzbudinājumā iepletās.
M. Bonda pavadībā nesteidzīgi pārvietojās no galdiņa pie galdiņa, sasveicinādamies ar spēlmaņiem, līdz beidzot sasniedza pēdējo bridža galdu ieblakus neoklasicisma garā veidotam kamīnam.
- Kontrēju, kungi! - skaņā un līksma uzbudinājuma pilnā balsī iesaucās spēlētājs, kas sēdēja pret Bondu ar muguru. Bonds domīgi nopētīja šā vīra pakausi, ko sedza gludi sasukāti rūsgani mati, tad palūkojās sānis, uz lorda Bezildona apcerīgo profilu. Bleida kluba priekšsēdis bija atgāzies krēslā un patlaban kritiski pētīja savas kārtis, kuras turēja tālu prom izstieptā rokā, it kā būtu ieraudzījis ko neparastu.
- Manas kārtis ir tik lieliskas, ka esmu spiests rekontrēt, dārgo Dreks, - viņš beidzot noteica, tad uzlūkoja savu partneri. - Tomij, lai tas iet uz mana rēķina, ja būšu kļūdījies.
- Nieki! - atsaucās partneris. - Meijer! Labāk palīdziet Dreksam.
- Pārāk riskanti, - atbildēja pusmūža vīrs, kas spēlēja pārī ar Dreksu. - Nesolu. - Viņš paņēma no misiņa pelnutrauka savu cigāru un rūpīgi iestutēja to mutē.
- Garām, - noteica Bezildona partneris.
- Arī garām, - piebalsoja Drekss.
- Pieci rekontrēti kreiči; - paziņoja Bezildons. - Jusu stiķis, Meijer.
Bonds palūkojās pār Dreksa plecu. Dreksam bija pīķa dūzis un ercena dU- zis. Viņš tos nekavējoties izspēlēja un uzbruka ar vēl vienu ercenu, kuru Bezildons paņēma ar kungu.
- Labi, - noteica Bezildons. - Tātad četri trumpji, ieskaitot dāmu. Lai to dabūtu, man jāspēlē pret Dreksu. - Kad viņš to mēģināja darīt, stiķi ar dāmu paņēma Meijers.
- Piķis un zēvele, - samulsis iesaucas Bezildons. - Kā Meijera rokās gadījās dāma? Labi, lai būtu. Taču atlikums vienalga ir mans. - Viņš nometa kārtis uz galda un vīlies uzlūkoja partneri. - Vai jūs to spējat aptvert, Tomij? Drekss kontrē, un Meijeram ir dāma. - Bezildona balsī jautās patiess sašutums.
Drekss iespurdzās un apmierināti uzlūkoja Bezildonu.
- To nu gan jūs negaidījāt, vai ne? Labi, tagad mums ir četri simti virs līnijas. Un jums jādala. - Viņš pastūma kavu Bezildonam. un spēle turpinājās.
Tātad iepriekšējā reizē kārtis bija dalījis Drekss. Tas varēja būt svarīgi. Bonds aizdedzināja cigareti un ņēmās domīgi pētīt Dreksa pakausi.
Bonda pārdomas iztraucēja M. balss.
- Bezil, jūs taču atceraties manu draugu kapteini Bondu? Domāju, mēs šovakar visi kopā varētu uzspēlēt kādu bridžu.
Bezildons smaidot uzlūkoja Bondu.
- Labvakar, - viņš noteica un veltīja plašu žestu klātesošajiem, pamādams no kreisās uz labo. - Meijers, Deindžerfīlds, Drekss.
Vīri pie kāršu galda uzmeta Bondam īsu skatienu, un viņš atbildēja ar nenoteiktu galvas mājienu visiem un nevienam.
- Ar admirāli jūs jau esat pazīstami, - piebilda kluba priekšsēdis un sāka dalīt kārtis.
Drekss pagriezās savā krēslā.
- Paskat, admirālis! - viņš iesaucās. - Priecājos jūs redzēt uz klāja. Vai ko dzersiet?