Pēc pusstundas kārtējais spēles posms bija pabeigts.
- Mana kārta dalīt, - rāmā balsī noteica Drekss. - Jāsavāc viss geims, un mums būs itin labs punktu skaits virs līnijas. Klau, Maks, palūkojiet, vai nevarat tikt pie dažiem dūžiem. Man nudien apnicis visu paveikt vienam pašam. - Lēni un lietpratīgi dalīdams kārtis, Drekss turpināja labsirdīgi jokoties ar pārējiem spēlētājiem. - Tāds pagarš robers, - viņš teica M., kas kūpināja savu pīpi, apsēdies turpat blakus, līdzās Bezildo- nam. - Žēl, ka jums tik ilgi jāpaliek ārpus spēles. Bet kā būtu ar vienu partiju pēc vakariņām? Makss un es labprāt pačīkstētos ar jums un jūsu draugu kapteini Kānuviņutursauc. Kāds, kā jūs minējāt, bija viņa vārds? Vai viņš ir labs spēlētājs?
- Viņa vārds ir Bonds, - M. atbildēja. - Džeimss Bonds. Jā, domāju, spēle mums ietu pie sirds itin labi. Vai ne, Džeims?
Bonda acis bija pievērstas kāršu dalītāja noliektajai galvai un tā roku nesteidzīgajām kustībām. Jā, te nu tas bija! Šis draņķa gabals lietoja visparastāko spoguļvirsmu, ko īstu profesionāļu spēlē pārējie atklātu jau pirmajās piecās minūtēs. Uzlūkojis Bondu, M. pamanīja tā acīs gandarījuma pilnu mirdzumu.
- Protams, - Bonds laipni noteica, nemanāmi pamādams ar galvu. - Piedalīšos spēlē ar lielāko prieku. Un kā būtu ar likmju reģistra pašķirstīšanu pirms vakariņām? Cik no jums nācies dzirdēt, admirāl, tā esot trakoti interesanta lasāmviela.
M. pamāja un piecēlās.
- Jā. Iesim. Reģistrs atrodas kluba sekretariātā. Un pēc tam Bezildons varētu nokāpt lejā, sagādāt mums kādu kokteili un pastāstīt, kā tad būs beigusies šī cīņa uz dzīvību un nāvi.
- Pasūtiet, ko vien vēlaties, - noteica Bezildons, pētīgi uzlūkodams M. - Pievienošos jums, līdzko būsim tikuši galā ar šiem kungiem.
- Nu, tad ap deviņiem, - -piemetināja Drekss, uzlūkodams M. un Bondu. - Noteikti parādiet savam draugam tās likmes, kuras mums bija tajā lieliskajā vakarā pirms mēneša. - Viņš ielūkojās savās kārtīs un uzmeta Bezildonam triumfējošu skatienu. - Kā šķiet, drīz vien man būs kazino naudiņa, ar ko uzspēlēt. Paskat, tris beztrumpji. Tā vien rādās, ka savas kārtis jūs droši varēsiet izmantot piesmēķēšcfnai.
Kopā ar M. iziedams no zāles, Bonds nedzirdēja Bezildona atbildi.
Kāpdami lejup pa kāpnēm un soļodami uz sekretariāta istabu, viņi abi nepār- mija ne vārda. Ieejot telpa slīga krēslā. M. ieslēdza apgaismojumu un apsēdās grozāmkrēslā pie papiriem nokrauta rakstāmgalda, tad uzlūkoja Bondu, kas bija nostājies pie neiekurta kamīna un meklēja kabatā cigaretes.
- Vai izdevās? - M. pavaicāja.
- Jā, - Bonds atbildēja. - Viņš krāpjas uz nebēdu.
- Ak tā gan, - M. bezkaislīgi noteica. - Kā viņš to dara?
- Tikai dalot kārtis, - Bonds paskaidroja. - Jūs taču būsiet ievērojis sudraba cigarešu etviju, kas kopā ar šķiltavām atrodas Dreksam priekšā uz galda? Viņš nekad neņem no tās cigaretes, jo nevēlas atstāt uz virsmas pirkstu nospiedumus. Etvija ir no parasta, taču ļoti rūpīgi pulēta sudraba. Dalot kārtis, tās un viņa lielās delnas etviju gandrīz pilnīgi aizsedz pārējo skatam. Rokas no etvijas viņš nekad neattālina un turpat netālu veido četras kāršu kaudzītes. Visas kārtis atspīd etvijas virsmā. Tā darbojas tikpat labi kā spogulis, lai gan no skata ir gluži nevainīga. Kā jau tas veiksmīgiem darījumu cilvēkiem parasts, viņam noteikti ir teicama atmiņa. Vai atceraties - es jums stāstīju par mazajiem spogulīšiem pīpēs un tamlīdzīgi? Minētā etvija, tā teikt, ir variācija par šo tēmu. Kāds tur brīnums, ka Dreksam ik pa laikam izdodas tik laba spēle. Tā kontrēšana, ko mēs pieredzējām, bija pavisam viegla. Drekss zināja, ka partnerim ir droša dāma. Ar saviem diviem dūžiem viņš varēja kontrēt bez bažām. Pārējā laikā viņš pavisam mierīgi spēlē savu parasto mēreno spēli. Taču iespēja ik ceturtajā dalīšanas reizē uzzināt, kādas kuram kārtis, ir patiesi iznīcinošs ierocis. Nav nekā pārsteidzoša, ka viņš arvien laimē.
- Tomēr līdz šim neviens no spēles partneriem vēl neko nav ievērojis, - M. iebilda.
- Nav nekā neparasta, ja cilvēks lūkojas lejup, dalot kārtis, - Bonds noteica. - Tā dara visi. Turklāt uzmanības novēršanai šajās reizēs Drekss cītīgi plēš jokus, daudz cītīgāk nekā tad. ja kārtis dalījis kāds cits. Domāju, ka viņam ir loti laba perifērā redze, citiem vārdiem, ļoti plašs redzes leņķis, - tā ir tā pati īpašība, ko tik augstu vērtē tie, kas nodarbojas ar musu medicīniskajām apskatēm Slepenajā dienestā.
Šajā brīdī atvērās durvis un telpā iesoļoja ne pa jokam saniknotais Bezildons.
- Tas velns pārsolīja Dreksa likmi, - viņš uzsprāga. - Mēs ar Tomiju varējām paņemt četrus ercenus, ja nebūtu tā iegrā- bušies. Viņiem bija ercena dūzis, seši kreiča stiķi un dūzis, tad vēl kārava kungs un atsegti pīķi. Deviņus stiķus viņi pakampa vienā paņēmienā. Prātam neaptverami, kā Dreksam pietika dūšas atsegt trīs beztrumpjus. - Beidzot Bezildons mazliet nomierinājās. - Labi, Mailz, vai jūsu draugam izdevās rast tam visam izskaidrojumu?
M. pamāja Bondam, un tas vēlreiz atkārtoja savu stāstu. Klausoties Bonda stāstījumā, lorda Bezildona seja kļuva arvien drūmāka.
- Ak. šis sasodītais nelietis, - viņš ļāvās sašutumam, kad Bonds visu bija izklāstījis. - Kālab gan viņam tas vajadzīgs? Draņķa miljonārs, viņš taču jau tā peldas naudā. Jā, mums draud pamatīgs skandāls. Man par to jāziņo kluba komitejai. Te nav bijis nevienas kāršu blēdības kopš Pirmā pasaules kara laikiem. - Bezildons sāka raizīgi staigāt šurpu turpu pa istabu. Taču kluba labā slava ātri vien aizmirsās, līdzko viņš atcerējās par Dreksa īpašo nozīmību. - Un, kā dzird, viņa raķete taču pavisam drīz būs gatava. Šeit jau viņš iegriežas tikai reizi vai divas nedēļā, lai mazliet atpūstos. Kāpēc šim vīram tas vajadzīgs, viņš taču ir kļuvis par visas nācijas varoni! Tas ir šausmīgi.