Pēc sparģeļiem Bondam ne sevišķi kārojās nobaudit plānās ananasa šķēlītes. Viņš ielēja glāzē atlikušo šampanieti un secināja, ka jūtas patiešām lieliski. Ben- zedrīna un šampanieša iedarbība labi papildināja teicamā ēdiena sniegto baudījumu. Bonds tikai tagad pirmoreiz novērsās no vakariņu galda un pameta skatu visapkārt.
Tā bija aizraujoša aina. Telpā droši vien ieturējās kādi piecdesmit vakariņotāji, vairums no tiem - smokingos, un it visi - lieliskā, atraisītā noskaņojumā, ko veicināja omulīgā kluba gaisotne, teicamā maltīte un parastās cerības uz pamatīgu laimestu tālākajā vakara gaitā, kad sāksies rosība pie spēļu galdiem. Viņu vidū varēja būt esoši vai topoši blēži, tādi vīri, kas iekausta savas sievas, cilvēki ar dažādām novirzēm, skopuļi, gļēvuļi, meļi, taču izsmalcinātā vide tiem visiem piešķīra ko aristokrātisku.
Pašā tālākajā ēdamzāles malā virs aukstā galda, kas bija apkrauts ar krabjiem, kūkām un dažādām delikatesēm, Romnija gleznotā un nepabeigtā misis Ficherbertas ģīmetne izaicinoši nolūkojās uz Fragonāra "Jeu de Cartes", vērienīgu žanra gleznojumu, kurš aizņēma pusi pretējās sienas virs kamīna. Sānu sienas sedza zelta griezuma paneļi ar retām gravīrām, kas atainoja peklē nonākušo grēcinieku sāpjpilnās sejas, saņemot pelnīto sodu. Gar sienu augšmalu stiepās reljefas, bagātīgi rotātas frīzes, no kurām krāšņumā ne par matu neatpalika greznie kapiteļi un pilastri, kas ieskāva logus un augstās, kokgriezumiem rotātās dubultdurvis ar Tjūdoru dinastijas heraldiku.
Zāles galvenā lustra, ko rotāja neskaitāmas, lejasdaļā kopā saņemtas kristāla piekariņu virtenes, lēja patīkami izkliedētu gaismu pār baltajiem damasta galdautiem un Džordža IV laika galda sudrabu. Zemāk, katra galda vidū, žuburotajos svečturos ar zeltainu vizmu dega trīs sveces, ikvienai no tām bija savs abažūrs no sarkana zīda, un sārtā gaisma pildīja vakariņotāju sejas ar dzīvespriecīgu mirdzumu, kas lieliski apslēpa dažu labu saltu acu skatienu un sejas pantu skarbumu.
Tieši tobrīd, kad Bonds tā pa īstam sāka izgaršot izsmalcinātās ainas burvību, daļa vakariņotāju bija maltīti beiguši. Apspriezdami šāvakara spēles izredzes un cits citu steidzinādami ķerties pie lietas, tie nu nelielos pulciņos plūda uz zāles durvīm. Sers Hugo Drekss priecīgā uzbudinājumā sasārtušu seju plecu pie pleca ar Meijeru soļoja uz M. un Bonda pusi.
- Nu, džentlmeņi, vai jēri jau gatavi cirpšanai un zosis plūkšanai? - pienācis pie galdiņa, viņš līksmi apvaicājās, tad sašķobīja seju rotaļīgi draudīgā vaibstā un novilka ar pirkstu gar rikli. - Nedomāju, ka jums ir kādas izredzes tikt cauri ar veselu ādu. Ceru. testamentus jau esat uzrakstījuši?
- Mēs būsim klāt pēc maza brīža, - M. ērcigi attrauca. - Pa to laiku jūs varat iezīmēt kārtis un tamlīdzīgi.
Drekss iesmējās.
- Mums nu gan tas nav vajadzīgs. Nekavējieties ilgi, - viņš piebilda un devās uz durvīm. Meijers, kā atvainodamies, mulsi uzsmaidīja abiem vīriem pie galdiņa un sekoja savam partnerim.
M. nokrekšķinājās.
- Kafiju un brendiju pasūtīsim spēļu zālē, - viņš teica Bondam. - Šeit tik un tā nevar smēķēt. Tātad - vai esat pilnīgā skaidrībā par tālāko rīcību?
- Pirms pielikt punktu, man nāksies šo vīru labi krietni iebarot, tā ka, lūdzu, neraizējieties, ja šķitīs, ka šauju pār strīpu, - Bonds sacīja. - Līdz noteiktam brīdim mēs spēlēsim pavisam parastu, ikdienišķu spēli. Kad pienāks Dreksa kārta dalīt, mums vajadzēs uzmanīties. Protams, viņš nevar ietekmēt kāršu sadalījumu starp spēlētājiem, tāpēc pilnīgi iespējams, ka tiekam pie labām kārtīm, taču, zinot, ar ko katrs spēlēsim, pārsvars tik un tā dažkārt var būt viņa pusē. Vai jūs neiebil- dīsiet, ja sēdēšu pa kreisi no Dreksa?
- Nē, - M. atbildēja. - Vai vēl kaut kas?
Bonds mirkli apdomājās.
- Tikai viena lieta, ser, - viņš teica. - Kad pienāks īstais bridis, es no žaketes kabatas izvilkšu baltu mutautu. Tas nozīmēs, ka jums būs iedalītas noteiktas, man zināmas kārtis. Vai jūs būtu tik laipns un tobrīd atstātu solīšanu manā ziņā?
VI nodala
BRIDŽs ar sveŠinieku
Drekss un Meijers viņus jau gaidīja. Atgāzušies savos krēslos, tie" patlaban smēķēja Ilavanas cigārus.
Uz maziem galdiņiem turpat līdzās bija servēta kafija, ko papildināja pamatīgi brendija krājumi. Tieši tobrīd, kad M. un Bonds tuvojās abiem spēlmaņiem. Drekss plēsa nost papīra bandroli jaunai kāršu kavai. Vēl viens kāršu komplekts gulēja izklaidus uz galda zaļās vadmalas.
- Ā, te nu jūs esat, - Drekss ieteicās, tad paliecās uz priekšu un pārcēla kavu. Pārējie darīja to pašu. Drekss vinnēja un izvēlējās sarkanās kārtis.
Bonds iekārtojās pie galda pa kreisi no Dreksa, bet M. apsēdies pamāja garāmejošajam viesmīlim.
- Kafiju un brendiju, - viņš palūdza un. izvilcis savus iecienītos tievos tumšas tabakas cigārus, piedāvāja vienu Bondam, kas piedāvājumu labprāt pieņēma. Paņēmis sarkanās kārtis, M. sāka tās nesteidzīgi maisīt.
- Kādas būs likmes? - Drekss uzlūkoja M. - Viens pret vienu? Vai varbūt vairāk? Ar prieku būšu gatavs jums pakalpot līdz pat pieci pret pieci.
- Ar viens pret vienu man būs labi diezgan, - M. atbildēja - Kā domājat jūs, Džeims?
Drekss skubīgi iejaucās sarunā.
- Ceru, jūsu viesis zina, kā mēs te mēdzam spēlēt? - viņš skaidri un gaiši noprasīja.
Bonds izlikās, ka nav dzirdējis jautājumu, un uzlūkoja M.
- Jā, tā nav slikta likme.
Mirkli pavilcinājies, viņš smaidot pavērās Dreksā.