- Garām, - teica Drekss, kura balsī bija skaidri nomanāms sarūgtinājums par dalot izpētītajām Bonda kārtīm.
- Četri pīķi, - solīja Bonds.
Meijers un M. atturējās, un arī Dreksam negribīgi nācās darīt tāpat.
Ar M. palīdzību viņi paņēma piecus.
Simt piecdesmit punktu zem līnijas, simts par papildpunktiem.
- Khm, - aiz Bonda muguras kāds nokrekšķinājās. Bonds atskatījās. Tas izrādījās Bezildons. Viņš bija beidzis savu spēli un atklīdis šurp, lai redzētu, kas notiek citos kaujas laukos.
Bezildons paliecās uz galda pusi un sāka pētīt Bonda rezultātu sarakstu.
- Zēni niekojas, ko neteiksi, - viņš jautri uzsauca. - Izskatās, ka pagaidām pārsvars ir jūsu pusē. Ar kādām likmēm spēlējat?
Bonds atstāja atbildi Dreksa ziņā. Viņš bija priecīgs par šo mazo pauzi spēles gaitā. Tā bija vairāk nekā laikā. Drekss bija padevis viņam zilo kāršu kavu. Bonds saslidināja abas kāršu kaudzītes vienkop un nolika kavu tieši sev priekšā, pie pašas galda malas.
- Piecpadsmit pret piecpadsmit. Uz vasu manu atlikumu, - Drekss noteica.
Bonds dzirdēja, cik dziļi Bezildons ievelk elpu.
- Kā šķiet, šis zellis vēlas labi riskantu spēli, un man nekas nebija iebilstams. Visi stiķi pagaidām tiešām krīt viņam… - Drekss noņurdēja.
Šajā mirklī M. pamanīja Bonda labajā rokā baltu mutautu. M. acis samiedzās. Bonds nesteidzīgi pārlaida mutautu pāri sejai. M. redzēja, ka tobrīd viņš raida īsu skatienu uz Dreksu un Meijeru, un tad jau mutauts atkal bija pagaisis kabatā.
Zilā kāršu kava nu bija Bonda rokās, un viņš sāka dalīt.
- Tā nudien ir velnišķīgi augsta likme, - teica Bezildons. - Atceros, reiz bridžā spēlējām uz tūkstoš mārciņām pa- pildlikmē. Tomēr tas bija robera ziedu laikos, pirms Pirmā pasaules kara. Cerams, šoreiz jums viss beigsies labi. - Kluba priekšsēdis to sacīja no sirds. Tik augstas likmes privātā spēlē lielākoties noveda pie nepatikšanām. Pagājies ap galdu, viņš nostājās starp M. un Dreksu.
Bonds beidza dalīt. Viņam vajadzēja kādu mirkli, lai saņemtos un ielūkotos savās kārtīs.
Tur nebija nekas cits kā pieci kreiči, ieskaitot dūzi, dāmu un desmitnieku, un astoņi mazie karavi ar dāmu.
Tas derēja. Slazds bija izlikts.
Bondam gandrīz vai šķita, ka Dreksa milzīgais augums sastingst, kad tas pārlūkoja savas kārtis, tad, it kā neticēdams, apskatīja tās vēlreiz. Viņš zināja, ka iedalījis Dreksam neticami labas kārtis. Drekss droši varēja solīt desmit stiķus, viņam bija kārava dūzis un kungs, četri no stiprākajiem pīķiem, četri no stiprākajiem erceniem un kreiča kungs, kalps un deviņnieks.
Šīs kārtis Dreksa vajadzībām Bonds bija savlaicīgi atšķirojis kluba sekretariātā pirms vakariņām.
Bonds nogaidīja, vēlēdamies redzēt, kā Drekss reaģēs uz neparasto veiksmi. Vērojot, kā rijīgā zivs tuvojas āķim, viņu bija pārņēmusi gandrīz vai nežēlīga interese.
Drekss pat pārspēja cerēto.
Nevērīgi sabīdījis kārtis vienkop. viņš tās nolika uz galda. Tad tikpat vienaldzīgi izvilka no kabatas cigarešu kārbu, paņēma vienu smēķi un aizkūpināja, pēc tam, nelikdamies ne zinis par Bondu. pievērsās Bezildonam un tuq:>ināja sarunu par likmēm.
- Jā, ši ir liela spēle, bet ne pati lielākā no tām. ko esmu spēlējis. Reiz spēlēju uz diviem tūkstošiem. Tas, starp citu, bija Kairā pie Muhameda Ali. Tiem ļaudīm gan ir iekšas. Nereti slēdz derības par katru partiju, tad vēl uz geimu un visu roberu. Nu, ko, sāksim? - Drekss paņēma savas kārtis, viltīgi pašķielēdams uz Bondu. - Man te ir dažas itin jaukas bildītes, to nevar noliegt. Taču arī jums varētu būt šis tas derīgs, kā nojaušu. ("Nemels nu, vecā haizivs," nodomāja Bonds, "ar tām kārtīm, kas tev rokās, tu tā nedomā vis.") Varbūt pamēģināsim ko īpašu tikai šai partijai?
Bonds izlikās, ka pēta savas kārtis ar to rūpību, kas piemīt gandrīz pilnīgi apreibušiem cilvēkiem.
- Manas bildītes ari ir samērā daudzsološas, - viņš muļķīgi buldurēja. - Ja partneris papūlēsies un kārtis kritīs pareizi, es pats varētu paņemt ne mazumu stiķu. Kāds tad ir jūsu priekšlikums?
- Tad jau kārtis būs izdalītas itin vienmērīgi, - Drekss piebalsoja. - Ko jūs teiktu par simtu uz stiķi kā papildlikmi? No jūsu sacītā secinu, ka tas nebūtu pārāk sāpīgi.
Bonds rādīja domīgu un jau pagalam sareibušu vaigu un vēlreiz nopētīja savas kārtis, šoreiz jau katru atsevišķi.
- Labi, riskēsim, - viņš teica. - Esat mani ieintriģējis. Jums noteikti ir stipras kārtis, un man jūs jāmēģina apspēlēt un paņemt tās sev.
Tad Bonds miglainām acīm uzlūkoja
M.
- Pierakstiet savus zaudējumus, par- tner. - viņš sacīja. - Aiziet! Ē… septiņi kreiči.
Iestājās nāves klusums. Bezildons, kas bija redzējis Dreksa kārtis, jutās tik pārsteigts, ka izlaida no rokām glāzi ar viskiju. Viņš kā apdullis vērās uz lauskām un pat nepakustējās, lai tās paceltu.
Drekss nespēja noticēt savām ausim.
- Vai jūs solāt lielo slemu kreičos? - viņš pārjautāja, ziņkārīgi uzlūkodams savu acīmredzami piedzērušos pretinieku. - Labi, taču tā būs vistīrākā pašnāvība. Ko jūs teiksiet. Maks?
- Garām, - nomurmināja Meijers, sajuzdams gaisā tieši to spriedzi, no kuras tik loti bija cerējis izvairīties. Kāda velna pēc viņš nebija devies mājās, pirms sākās šis pēdējais robers° Viņš pie sevis novaidējās.
- Garām, - noteica M. bez mazākā satraukuma.
- Kontrēju! - Šis vārds no Dreksa mutes izskanēja ar īpašu niknumu. Viņš nometa savas kārtis uz galda un ar neviltotu nicinājumu nopētija šo idiotisko pļēguru, kurš tik muļķīgā un neizskaidrojamā kārtā nu pats ielika savu naudu tam rokās.