- Vai tas nozīmē, ka gribat dubultot ari papildlikmi? - vaicāja Bonds.
- Jā, - Drekss alkatīgi atbildēja. - Jā! Tieši to es domāju.
- Ka vēlaties, - Bonds pamāja. Mirkli paklusējis, viņš palūkojās uz Dreksu, taču ne uz viņa kārtīm. - Rekontrēju. Gan bridžu, gan papildlikmes. Četrsimt mārciņu par stiķi.
Tieši šajā mirklī Dreksam sāka mosties pirmās biedējošās aizdomas. Taču, kad viņš vēlreiz ielūkojās savās kārtīs, šaubas pagaisa - tas viss bija pārāk neticami. Pat pie visneveiksmīgākās sakritības viņš nevarētu palaist garām divus stiķus.
- Garām. - pavisam klusu nomurmināja Meijers.
- Garām. - šoreiz arī M. balss skanēja kā aizžņaugta. Drekss nepacietīgi pamāja.
Bezildons bija pilnīgi nobalis un cieši uzlūkoja Bondu.
Tad viņš lēnām sāka soļot ap galdu, rūpīgi pārskatot visas kārtis. Skatam pavērās šāda aina:
BONDS
0 dāma, 8, 7, 6, 5, 4, 3, 2 * dūzis, dāma, 10, 8, 4
DREKSS
4 dūzis, kungs, dāma, kalps S? dūzis, kungs, dāma. kalps 0 dūzis, kungs «!» kungs, kalps, 9
M.
4 10, 9, 8, 7 7 6, 5, 4, 3 * 7, 6, 5, 3, 2
MEIJERS
* 6, 5, 4. 3, 2
7 10, 9, 8, 7, 2
kalps, 10, 9
Un pēkšņi Bezildons visu saprata. Bondam bija lielā slema izlase pret jebkuru aizsardzību. Jelkas, ko Meijers izspēlēs, Bondam būs jāpaņem ar trumpi no paša kārtīm vai no galda. Pa starpu, protams, viņš vēl paņems arī Dreksa uzsāktos stiķus un tad varēs uzsākt divus stiķus ar kāraviem, kurus līdz ar Dreksa dūzi un kungu vēlāk pievāks. Pēc piecām izspēlēm viņa rokās būs visi atlikušie trumpji un seši vinnestu nesoši kāravi. Dreksa dūžiem un kungiem nebūs nekādas vērtības.
Tā bija vistīrākā rīkles pārgriešana.
Bezildons gluži kā transā turpināja soļot ap galdu un visbeidzot nostājās starp M. un Meijeru, no kurienes varēja redzēt gan Dreksa, gan Bonda sejas izteiksmi. Viņa paša vaigs bija un palika pilnigi rāms un noslēgts, taču bikšu kabatās paslēptās rokas visu laiku svīda. Kluba priekšsēdis ar patiesām bažām gaidīja baiso sodu, kas bija jāsaņem Dreksam, - trīspadsmit pātagas cirtienus, kurus pārciest nebūtu pa spēkam nevienam kāršu spēlmanim.
- Aiziet, aiziet, - Drekss nepacietīgi mudināja. - Sāciet ar kaut ko, Maks. Es šeit negrasos nikt visu nakti!
"Nelaimīgais nelga." nodomāja Bezildons. "Pēc desmit minūtēm tu vēlēsies, kaut Meijers savā krēslā būtu beigts un pagalam, iekams izvilcis pirmo kārti."
Patiesībā Meijers izskatījās tā, it kā kuru katru mirkli to varētu ķert trieka.
Viņa seja bija nāves bālumā, un no pazodes uz krekla krūtežas pilēja sviedri. Cik nu viņš nojauta, jau pati pirmā kārts, ko tas izspēlēs, varēja būt liktenīga. Galu galā viņš izlēma likt galdā kārava kalpu.
Tobrīd gan jau bija pilnigi vienalga, ko Meijers izspēlē, un, kad izrādījās, ka M. nav kāravu, Drekss sašutis uzšņāca savam partnerim:
- Sasodīts, vai tiešām jūs nevarējāt izdomāt neko labāku? Varbūt vēl pasniegt to kārti uz paplātes? Kā pusē jūs galu galā spēlējat?
Meijers sarāvās mazs mazītiņš.
- Tas bija labākais, ko varēju pasākt, Hugo, - viņš izmisis taisnojās, slaucīdams seju mutautā.
Bet nu jau Dreksam radās pašam savas raizes.
Vispirms Bonds paņēma Dreksa kārava kungu un tūlīt pat uzbruka ar kreici. Drekss meta galdā devītnieku, taču Bonds to paņēma ar desmitnieku un izspēlēja kāravu. Mirkli vēlāk Dreksa dūzis bija pārtrumpots un pagalam. No kāvās ņemtais kreicis ļāva iegūt Dreksa kalpu.
Tad Bonds izspēlēja kreiēa dūzi.
To, kas varētu notikt, Drekss, šķiet, sāka aptvert tikai tad. kad pazaudēja ari kreiēa kungu. Nervozi šķielēdams uz Bondu, viņš raizīgi gaidīja parādāmies nākamo kārti. Vai Bondam tiešām vēl bija kāravi? Vai tiem nevajadzēja būt pie Meijera? Kā nekā viņš taču bija ar tiem uzsācis. Drekss gaidija. un kārtis tā nosvīdušajās plaukstās metās miklas.
Polam Morfijam, vienam no slavenākajiem amerikāņu šahistiem, piemita kāds diezgan šaušalīgs paradums. Šis vīrs acis no šaha galdiņa mēdza atraut tikai tad, kad bija pilnīgi pārliecināts par pretinieka sakāvi. Tādos brīžos viņš lēni pacēla galvu un uzmeta pētīgu skatu otram spēlētājam. Pretinieks parasti agri vai vēlu sajuta šo skatienu un bikli uzlūkoja Morlīju. Tas nozīmēja tikai vienu - sakāvi, un Morlija acis to pauda nepārprotami. Atlika tikai un vienīgi kapitulēt.
Bonds šoreiz rīkojās gluži tāpat kā leģendārais šahists, un Drekss tūlīt pat sajuta sev pievērsto ciešo skatienu. Nenolaizdams acis no pretinieka,*
Bonds lēni izvilka kārava dāmu un nesteidzīgi nolika to galda vidū. Pēc tam, pat nesagaidījis Meijera izspēli, viņš rāmi un nosvērti atklāja kārava astoņ- nieku, septiņnieku, sešnieku, piecnieku, četrinieku un abus atlikušos kreičus.
Mirkli klusējis, Bonds beidzot ierunājās.
- Tas tad nu būtu viss. Dreks, - viņš klusu noteica un nesteidzīgi atlaidās krēslā.
Drekss ātrumā neattapa neko citu, kā pasniegties uz priekšu un izraut Meije- ram no rokām kārtis. Smagi ievilcis elpu, viņš sāka tās drudžaini pārlūkot, cerēdams, ka zaudējums tomēr gājis secen.
Kad cerības izrādījās veltas, Drekss nometa kārtis uz zaļās vadmalas.
Viņa seja bija līķa bālumā, asinīm pielijušās acis stingi vērās Bondā. Tad Drekss pacēla dūri un no visa spēka trieca to pret galdu, uz kura gulēja nekam nederīgie dūži, kungi un dāmas.
Vēl pēc mirkļa viņš gausi ierunājās, atkal cieši uzlūkodams Bondu:
- Jūs esat krāpn…
- Pietiks, Dreks! - Bezildona balss noskanēja asi kā pātagas cirtiens. - Par to nevar būt ne runas, jo es sekoju spēlei visā tās garumā. Maksājiet, kas maksājams, un, ja jums ir kādas sūdzības, iesniedziet tās rakstiski kluba komitejai.