Drekss lēnām uztrausās kājās. Paspēris soli no sava krēsla, viņš apstājās un izlaida pirkstus caur rudo matu ērkuli. Pamazām viņa sejā atgriezās sārtums, un varēja manit, ka ari izpratne par notikušo. Drekss vēlreiz nolūkoja Bondu, un viņa labajā acī pavīdēja dīvains, pārākuma apziņas pilns triumfs, kas Bondam lika izjust neskaidras bažas.
Tad Drekss pievērsās pārējiem.
- Ar labunakti, džentlmeņi, - viņš noteica, veltīdams ikvienam to pašu savādi nicīgo skatienu. - Esmu parādā ap piecpadsmit tūkstošiem mārciņu. Neie- bildīšu, ja ari Meijers ieguldīs savu tiesu.
Paliecies uz priekšu, Drekss paņēma cigarešu etviju un šķiltavas, pēc tam atkal palūkojās uz Bondu un, sarkanīga - jām ūsām lēni sakustoties virs sakropļotās augšlūpas, ļoti klusu noteica:
- Ši nauda jātērē ātri. kapteini Bond. Pēc šiem vārdiem viņš pagriezās un raiti aizsoļoja uz spēļu zāles durvīm.
Otra dala
OTRDIENA, TREŠDIENA
VIII nodala
SARKANAIS TĀlrunis
Lai gan pie miera Bonds bija devies tikai divos naktī, nākamajā rītā viņš preci- zi pulksten desmitos iesoļoja pa Galvenās pārvaldes durvīm. Pašsajūta bija pietiekami pretīga. Gandrīz divas iepriekšējā vakarā izdzertās šampanieša pudeles nu par sevi atgādināja ar grēmām un sāpēm aknās, bet benzedrīna paģiras un atminas par notikumiem pie spēļu galda lika justies gurdam un iztukšotam.
Braucot liftā pretim kārtējai rutīnas pilnajai darbdienai, aizvadīto naktsstun- du mieļainā pēcgarša joprojām neatstājās.
Pēc tam, kad Meijers izrādījās laimīgi aizvadīts uz mājām un gultu, Bonds bija izvilcis no žaketes kabatām divas kāršu kavas un nolicis tās uz spēļu galda, pie kura joprojām kavējās kopā ar Bezildonu un M. Zilā kava bija tā pati, ko pirmīt, pārcēla Drekss un ko Bonds bija veikli iemānījis kabatā, mutauta aizsegā apmainīdams pret iepriekš sagatavoto un sakārtoto. Tieši tāpat apstrādātā sarkanā kava nāca no žaketes kreisās kabatas un nebija izrādījusies vajadzīga.
Bonds izklāja sarkano kavu uz galda un parādīja M. un Bezildonam, ka ar to iespējams izveidot tieši tādu pašu neparastu lielo slemu, kāds nupat bija atnesis zaudējumu Dreksam.
- Tā ir slavenā Kalbertsona partija, - viņš paskaidroja. - Šis vīrs to lietoja ar tiešām labiem panākumiem. Es mazliet uzlaboju gan sarkano, gan zilo kavu, jo nezināju, kuras krāsas kārtis nāksies dalīt.
- Jā, šis paņēmiens šoreiz nudien bija īsti reizē, - Bezildons pateicības pilnā balsī noteica. - Domāju, Drekss visu pietiekami labi apdomās un vai nu pārstās apmeklēt klubu, vai arī turpmāk spēlēs godīgu spēli. Šis viņam bija pietiekami dārgs vakars. Un nekāda pamata apstrīdēt gūtos laimestus, - Bezildons piebilda. - Patiesībā jūs visi - un savā ziņā arī Drekss - šovakar paveicāt tiešām labu darbu. Viss varēja pavērsties ari daudz sliktāk. Un tad apdedzinājies būtu jūs, kapteini Bond. Jūsu čeks būs klāt sestdien.
Viņi cits citam novēlēja labunakti, un pamatīgi nogurušais Bonds devās uz mājām, lai liktos gultā. Viņš iedzēra vieglas miegazāles, lai aizgaiņātu no apziņas atmiņas par savādajiem vakara notikumiem klubā un daudzmaz kārtīgi izgulētos pirms jaunas darbdienas birojā. Kā jau arvien, kad bija uzvarēts pie kāršu galda, ari šoreiz pirms iemigšanas Bonds bija ieprātojies, ka laimētāja guvums dīvainā kārtā vienmēr šķiet mazāks nekā zaudētāja zaudējums.
Bondam ieejot birojā, Loēlija Ponsonbija ziņkāri nolūkoja tumšās ēnas zem viņa acīm. Pamanījis meitenes ašo, pētī- go skatienu, Bonds pasmīnēja.
- Mazliet pastrādāju, mazliet uzspēlēju. Visnotaļ vīrišķīgā sabiedrībā, - viņš paskaidroja. - Jā, un liels paldies par benzedrīnu. Tas patiešām dikti noderēja. Ceru, ka neizpostīju jūsu vakaru?
- Protams, nē, - Loēlija atbildēja, atcerēdamās pārtrauktās vakariņas un bibliotēkā paņemto grāmatu, ko bija nolikusi malā. atskanot Bonda tālruņzvanam, lac ielūkojās darba piezīmēs. - Pirms pusstundas zvanīja štāba priekšnieks. Sacīja, ka jūs šodien būšot nepieciešams M., tikai nepateica, cikos. Teicu, ka jums trijos ir tuvcīņas nodarbības, bet viņš lūdza tās atcelt. Tas ari viss. ja neskaita vakar neizlasītos papīrus.
- Paldies Dievam, - Bonds atbildēja. - Vismaz šodien izpaliks stīvēšanās ar to rīkļurāvēju no desantvienības. Vai ir kas jauns no 008?
- Jā, - Ix>ēlija pamāja. - Dzirdēju, ka ar viņu viss kārtībā. Esot pārvests uz militāro hospitāli Vānerheidē. Acīmredzot tikai šoks, nekā cita.
Bonds lieliski zināja, ko var nozīmēt "šoks" šajā profesijā.
- Jauki, jauki, - viņš bez sevišķas pārliecības noteica, sirsnīgi uzsmaidīja Loē- lijai un devās uz savu darbistabu.
Izlēmīgi aizsoļojis līdz krēslam, Bonds apsēdās pie galda un pievilka sev klāt dokumentus, kas gulēja pārlūkojamo materiālu kaudzītes virspusē. Pirmdiena bija pagājusi. ŠI bija otrdiena, jauna diena. Cenzdamies nejust sāpošo galvu un atbrīvoties no domām par iepriekšējo vakaru, viņš aizdedza cigareti un atvēra brūno mapi, uz kuras vidēja sarkana zvaigzne - parastais pilnīgi slepenas dokumentācijas marķējums. Mapē atradās Savienoto Valstu Muitas dienesta pārskats ar nosaukumu "Inspektoskops".
Bonds saņēmās un sāka lasit.
"Inspektoskops," bija rakstīts dokumenta ievadā, "ir instruments kontrabandas atklāšanai, un tajā izmantoti rentgenoskopijas tehniskie principi. Šo sabiedrības "Sicular Inspectoscope" Sanfrancisko ražoto ierīci plaši izmanto Amerikas ieslodzījuma vietās ieslodzīto un apmeklētāju slepenai pārbaudei nolūkā atklāt pie personas vai tās drēbēs paslēptus metāla priekšmetus. To lieto arī nelikumīgas dimantu tirdzniecības un kontrabandas novēršanai Āfrikas un Brazīlijas dimantu raktuvēs. Ierīce maksā septiņus tūkstošus dolāru, ir aptuveni astoņas pēdas plata, septiņas pēdas augsta un sver gandrīz trīs tonnas. Tās apkalpei nepieciešami divi apmācīti operatori. Ar inspektoskopu veiktajiem izmēģinājumiem Aidlvaildas starptautiskajā lidostā bija šādi rezultāti…"