Выбрать главу

Bonds izlaida divas lappuses ar ne­būtisku kontrabandas gadījumu ap­rakstiem un ķērās pie rezumējošās da­ļas, pēc kuras izlasīšanas ar zināmu aizkaitinājumu secināja, ka, nākamreiz dodoties uz ārzemēm, savai divdesmit piektā kalibra beretai paduses vietā būtu vērts izvēlēties kādu citu slēptu­vi.

Piekodinājis sev, ka šī problēma jāpār­runā ar tehniskā dienesta vīriem, viņš uzšņāpa parastās atzīmes dokumenta adresātu sarakstā un izklaidīgi pasnie­dzās pēc nākamās dokumentu mapes ar nosaukumu: "Filopons: nāvējoša, Japānā izgatavota narkotiska viela".

"Filopons ir…" Pieķēris savas domas aizklīstam citā virzienā, Bonds nopūtās, tad tomēr saņēmās un pievērsās mašīn­raksta izraibinātajām lappusēm.

"Filopons ir noteicošais faktors, runā­jot par noziedzības pieaugumu Japānā. Pēc Labklājības ministrijas datiem, valstī šobrīd ir 1 500 000 narkomānu, miljo­nam no tiem nav vēl 20 gadu, un Tokijas policija lēš, ka 70 procenti jauniešu izda­rīto noziegumu tā vai citādi saistīti ar narkotiku lietošanu.

Atkarība no filopona, tāpat kā no Sa­vienotajās Valstīs iecienītās marihuānas, sāk veidoties jau pēc pirmās devas pa- mēģināšanas. Narkotiskās \ielas efekts ir šķietami stimulējošs, un tās lietotājam drīz vien izveidojas pieradums. Filopons turklāt nav dārgs, jo viena deva maksā tikai apmēram desmit jenas (sešus pen­sus), taču tā dienas patēriņš vienam lie­totājam ātri pieaug lidz apmēram simt devām. Šāds filopona daudzums jau iz­maksā pietiekami dārgi, un narkotiku upurim nākas pievērsties noziedzīgām darbībām, lai iegūtu vajadzīgās naudas summas. Tas, ka izdarītie noziegumi bie ži vien saistīti ar vardarbību un pat slep­kavībām, izskaidrojams ar šīs narkotis­kās vielas savdabīgo iedarbību uz lietotā­ju apziņu. Filopons provocē akūtus vajā­šanas mānijas stāvokļus, un tā lietotā­jiem šķiet, ka tos kāds vēlas nogalināt un nepārtraukti izseko, lai īstenotu kā­dus šķietamus ļaunprātīgus nolūkus. Nereti filopona lietotāji ielās smagi pie­kauj pilnīgi svešus nevainīgus garāmgā­jējus, kuru izturēšanās, pēc narkomānu domām, liecina par kādiem ļauniem no­lūkiem. Iesācēji narkomāni cenšas izvai­rīties 110 savu vairāk pieredzējušo un jau simt devu robežu sasniegušo paziņu sa­biedrības, jo pēdējiem, protams, vajāša­nas mānija izpaužas īpaši saasināti.

Līdz ar to slepkavības subjektīvi kļūst par šķietamu pašaizsardzības ak­tu, kas liek paveikts bez mazākajiem sirdsapziņas pārmetumiem, un skaidri noprotams, ka šis filopona iedarbības aspekts organizētās noziedzības vado­ņiem ļauj izmantot narkotiku atkarībā nonākušos pasūtījuma slepkavību izpil­dei.

Skaļajā Beira Mekas slepkavības lietā bija iesaistītas filopona motivētas perso­nas. un pēc šā baisā notikuma policijai dažu nedēļu laikā izdevās atklāt vairāk nekā 5 000 narkotiku izplatītāju.

Kā parasti, aizdomās turamo vidū bija daudz korejiešu…"

Bondu pārņēma.piepešs nīgrums. Kā­da joda pēc viņam jālasa visa šī draza? Tas, ka darbā jelkad varētu noderēt šie šausmu stāsti par japāņu nedienām ar narkomāniju, likās vairāk nekā apšaubā­mi.

*

Nevērīgi pārlaidis acis atlikušajām lappusēm, Bonds ieskrīvēja parastās at­zīmes dokumenta adresātu sarakstā un ielidināja mapi izejošās dokumentācijas paplātē.

Galvassāpes joprojām nerimās, nu tās bija koncentrējušās pierē, un šķita, ka virs labās acs kāds iedzinis pamatīgu naglu. Bonds atvēra vienu no galda at­vilktnēm un izcēla no tās fensika pudelī­ti. Papratojis, vai palūe: sekretārei glāzi ūdens, viņš secināja, ka >āda aptekāša- na nebūs patīkama, un. iemetis mutē un sakošļājis divas tabletes, viebdamies no­rija rūgto pulveri.

Tad Bonds aizsmēķēja cigareti, piecē­lās un piegāja pie loga. Pārlaidis izklaidī­gu skatienu zaļajām koku lapotnēm, kas pletās tālu lejā, viņš domīgi pavērās uz Londonas namu izroboto horizontu, vēl joprojām prātodams par iepriekšējā va­kara savādajiem notikumiem.

Jo vairāk Bonds par tiem domāja, jo dīvaināk tas viss šķita.

Kālab gan Dreksam, miljonāram un publikas mīlulim, cilvēkam ar ievēroja­mu stāvokli valstī, vajadzēja nodarboties ar kāršu blēdībām? Ko viņš tā vēlējās pa­nākt? Ko viņš tā centās sev pierādīt? Vai tiešām Drekss uzskatīja, ka ir tik lielā mērā pats sev noteicējs un tik loti pārāks par līdzcilvēkiem un to pieņemtajām uz­vedības normām, ka vienā mierā var spļaut sabiedrībai sejā?

Bonds saminstinājās. Spļaut sejā. Tie­ši šie vārdi vislabāk raksturoja Dreksa manieres Bleida klubā. Pārākuma apziņa apvienojumā ar nicinājumu. It kā Drek­sam būtu darīšana ar pēdējiem atkritu­miem cilvēku izskatā, ļaudīm, kuru sa­biedrībā pat nav vērts papūlēties ievērot jelkādu pieklājību.

Kā šķita, Dreksam patika azartspēles. Iespējams, tās viņam palīdzēja atbrīvo­ties no savādā iekšējā sasprindzinājuma, kas nepārprotami jautās šā vīra netīka­majā balsi un par ko tikpat nepārprota­mi liecināja apgrauztie nagi un nepār­trauktā svīšana. Turklāt Drekss nejau­dāja pieļaut iespēju, ka varētu zaudēt. Jo tas taču būtu tik nožēlojami - zaudēt šiem zemcilvēkiem. Un tāpēc uzvara pie kāršu galda bija jāiegūst par katru cenu, liekot lietā pat krāpšanu. Attiecībā uz sa­vu blēdību varbūtējo nākšanu gaismā Drekss droši vien domāja, ka tā vai citādi spēs attaisnoties. Ja vien vispār par to domāja. Bonds labi zināja, ka uzmācīgu ideju apsēstiem cilvēkiem ir loti augsts baiļu slieksnis. Bieži vien tie pat it kā iz­aicināja likteni. Kleptomāni. piemēram, nereti centās paveikt aizvien sarežģītākas zādzības. Seksuālie maniaki uzbāzās tik cītīgi, it kā nevarētu vien sagaidīt, kad tos arestēs. Piromāni dedzinot bieži vien pat necentās slēpt savai saistību ar pada­rīto.