Bonds izlaida divas lappuses ar nebūtisku kontrabandas gadījumu aprakstiem un ķērās pie rezumējošās daļas, pēc kuras izlasīšanas ar zināmu aizkaitinājumu secināja, ka, nākamreiz dodoties uz ārzemēm, savai divdesmit piektā kalibra beretai paduses vietā būtu vērts izvēlēties kādu citu slēptuvi.
Piekodinājis sev, ka šī problēma jāpārrunā ar tehniskā dienesta vīriem, viņš uzšņāpa parastās atzīmes dokumenta adresātu sarakstā un izklaidīgi pasniedzās pēc nākamās dokumentu mapes ar nosaukumu: "Filopons: nāvējoša, Japānā izgatavota narkotiska viela".
"Filopons ir…" Pieķēris savas domas aizklīstam citā virzienā, Bonds nopūtās, tad tomēr saņēmās un pievērsās mašīnraksta izraibinātajām lappusēm.
"Filopons ir noteicošais faktors, runājot par noziedzības pieaugumu Japānā. Pēc Labklājības ministrijas datiem, valstī šobrīd ir 1 500 000 narkomānu, miljonam no tiem nav vēl 20 gadu, un Tokijas policija lēš, ka 70 procenti jauniešu izdarīto noziegumu tā vai citādi saistīti ar narkotiku lietošanu.
Atkarība no filopona, tāpat kā no Savienotajās Valstīs iecienītās marihuānas, sāk veidoties jau pēc pirmās devas pa- mēģināšanas. Narkotiskās \ielas efekts ir šķietami stimulējošs, un tās lietotājam drīz vien izveidojas pieradums. Filopons turklāt nav dārgs, jo viena deva maksā tikai apmēram desmit jenas (sešus pensus), taču tā dienas patēriņš vienam lietotājam ātri pieaug lidz apmēram simt devām. Šāds filopona daudzums jau izmaksā pietiekami dārgi, un narkotiku upurim nākas pievērsties noziedzīgām darbībām, lai iegūtu vajadzīgās naudas summas. Tas, ka izdarītie noziegumi bie ži vien saistīti ar vardarbību un pat slepkavībām, izskaidrojams ar šīs narkotiskās vielas savdabīgo iedarbību uz lietotāju apziņu. Filopons provocē akūtus vajāšanas mānijas stāvokļus, un tā lietotājiem šķiet, ka tos kāds vēlas nogalināt un nepārtraukti izseko, lai īstenotu kādus šķietamus ļaunprātīgus nolūkus. Nereti filopona lietotāji ielās smagi piekauj pilnīgi svešus nevainīgus garāmgājējus, kuru izturēšanās, pēc narkomānu domām, liecina par kādiem ļauniem nolūkiem. Iesācēji narkomāni cenšas izvairīties 110 savu vairāk pieredzējušo un jau simt devu robežu sasniegušo paziņu sabiedrības, jo pēdējiem, protams, vajāšanas mānija izpaužas īpaši saasināti.
Līdz ar to slepkavības subjektīvi kļūst par šķietamu pašaizsardzības aktu, kas liek paveikts bez mazākajiem sirdsapziņas pārmetumiem, un skaidri noprotams, ka šis filopona iedarbības aspekts organizētās noziedzības vadoņiem ļauj izmantot narkotiku atkarībā nonākušos pasūtījuma slepkavību izpildei.
Skaļajā Beira Mekas slepkavības lietā bija iesaistītas filopona motivētas personas. un pēc šā baisā notikuma policijai dažu nedēļu laikā izdevās atklāt vairāk nekā 5 000 narkotiku izplatītāju.
Kā parasti, aizdomās turamo vidū bija daudz korejiešu…"
Bondu pārņēma.piepešs nīgrums. Kāda joda pēc viņam jālasa visa šī draza? Tas, ka darbā jelkad varētu noderēt šie šausmu stāsti par japāņu nedienām ar narkomāniju, likās vairāk nekā apšaubāmi.
*
Nevērīgi pārlaidis acis atlikušajām lappusēm, Bonds ieskrīvēja parastās atzīmes dokumenta adresātu sarakstā un ielidināja mapi izejošās dokumentācijas paplātē.
Galvassāpes joprojām nerimās, nu tās bija koncentrējušās pierē, un šķita, ka virs labās acs kāds iedzinis pamatīgu naglu. Bonds atvēra vienu no galda atvilktnēm un izcēla no tās fensika pudelīti. Papratojis, vai palūe: sekretārei glāzi ūdens, viņš secināja, ka >āda aptekāša- na nebūs patīkama, un. iemetis mutē un sakošļājis divas tabletes, viebdamies norija rūgto pulveri.
Tad Bonds aizsmēķēja cigareti, piecēlās un piegāja pie loga. Pārlaidis izklaidīgu skatienu zaļajām koku lapotnēm, kas pletās tālu lejā, viņš domīgi pavērās uz Londonas namu izroboto horizontu, vēl joprojām prātodams par iepriekšējā vakara savādajiem notikumiem.
Jo vairāk Bonds par tiem domāja, jo dīvaināk tas viss šķita.
Kālab gan Dreksam, miljonāram un publikas mīlulim, cilvēkam ar ievērojamu stāvokli valstī, vajadzēja nodarboties ar kāršu blēdībām? Ko viņš tā vēlējās panākt? Ko viņš tā centās sev pierādīt? Vai tiešām Drekss uzskatīja, ka ir tik lielā mērā pats sev noteicējs un tik loti pārāks par līdzcilvēkiem un to pieņemtajām uzvedības normām, ka vienā mierā var spļaut sabiedrībai sejā?
Bonds saminstinājās. Spļaut sejā. Tieši šie vārdi vislabāk raksturoja Dreksa manieres Bleida klubā. Pārākuma apziņa apvienojumā ar nicinājumu. It kā Dreksam būtu darīšana ar pēdējiem atkritumiem cilvēku izskatā, ļaudīm, kuru sabiedrībā pat nav vērts papūlēties ievērot jelkādu pieklājību.
Kā šķita, Dreksam patika azartspēles. Iespējams, tās viņam palīdzēja atbrīvoties no savādā iekšējā sasprindzinājuma, kas nepārprotami jautās šā vīra netīkamajā balsi un par ko tikpat nepārprotami liecināja apgrauztie nagi un nepārtrauktā svīšana. Turklāt Drekss nejaudāja pieļaut iespēju, ka varētu zaudēt. Jo tas taču būtu tik nožēlojami - zaudēt šiem zemcilvēkiem. Un tāpēc uzvara pie kāršu galda bija jāiegūst par katru cenu, liekot lietā pat krāpšanu. Attiecībā uz savu blēdību varbūtējo nākšanu gaismā Drekss droši vien domāja, ka tā vai citādi spēs attaisnoties. Ja vien vispār par to domāja. Bonds labi zināja, ka uzmācīgu ideju apsēstiem cilvēkiem ir loti augsts baiļu slieksnis. Bieži vien tie pat it kā izaicināja likteni. Kleptomāni. piemēram, nereti centās paveikt aizvien sarežģītākas zādzības. Seksuālie maniaki uzbāzās tik cītīgi, it kā nevarētu vien sagaidīt, kad tos arestēs. Piromāni dedzinot bieži vien pat necentās slēpt savai saistību ar padarīto.