Выбрать главу

-   Ko par to visu saka viņa draugi? - ap­jautājās Bonds.

-    Vīrs, kurš dzīvoja vienā istabā ar slepkavu, Berču gluži vai attaisno. Viņš apgalvo, ka Egons bijis līdz neprātam ie­mīlējies Brandā, un uzskata, ka draugs neesot guvis panākumus tikai tāpēc, ka ceļā stāvējis "tas anglis". Vīrs stāsta, ka

Berčs kļuvis gaužām nervozs un pēdējā laikā ierāvies sevi - tāpēc neesot nekāds brīnums, ka notikusi slepkavība.

-  Izklausās diezgan ticami. - Bonds ie­runājās. - Šādu ainu nemaz nav tik grūti iztēloties. Viens no tiem saspringtajiem nervu kamoliem, vāciski noslēgts… Ko par to visu domā Vellenss?

-   Viņš netiek ne par ko skaidrībā. - M. noteica, - bet šķiet visvairāk norūpējies par to, kā pasargāt meiču no preses - lai viņas inkognito netiktu iznicināts. Skaidrs, ka avīzes ir uz šo notikumu kā uzburtas. Kaut kas parādīsies jau dienas izdevu­mos. Un tie visi dzenas pēc meitenes fo­touzņēmuma. Vellenss vienu sagatavojis un nogādājis Brandai - tādu, kurā viņa izskatās līdzīga jebkurai citai meičai, to­mēr atgādina arī pašu Brandu. Viņa va­karā tos izdalīs. Laimīgā kārtā reportieri netiek iekšā uzņēmumā. Branda atteiku­sies sniegt intervijas, Vellenss lūdz Die­vu, lai šo uzņēmumu neatpazītu kāds meitenes draugs vai radinieks un nesāk­tu runāt. Policija šodien visus noprati­nās, un Vellenss cer, ka lieta šovakar pat tiks slēgta, un tad avīzes liksies mierā, jo trūks materiālu.

-   Un kā ar to raķetes izmēģinājuma iz­šaušanu? - Bonds vaicāja.

-   Viņi turas pie iepriekš noteiktā plā­na, - M. sacīja. - Piektdienas pēcpusdie­nā. Ar tukšu kodolgaviņu, un šaušot ver­tikāli, piepildot degvielas tvertni tikai par trim ceturtdaļām. Attirīšot no kuģiem apmēram simt kvadrātjūdžu Ziemeļjūrā, platumgrādi ari ir zināmi. Uz ziemeļiem no kuģu ceļa, kas ved uz Hāgu. Sīkākas detaļas uzzināsim ceturtdienas vakarā.

M. apklusa. Viņš apgriezās grozāmajā krēslā, ierīkodamies tā, lai varētu raudzī­ties ārā pa logu. Bonds dzirdēja tālinu pulksteņa zvanīšanu - tas jau bija no- tinkšķinājis četrus stundas ceturkšņus. Tātad tagad jau bija viens. Vai viņš atkal nokavēs pusdienas? Ja M. reiz beigtu rakņāties citu departamentu būšanās, tad Bonds vēl paspētu ātri paēst un tikt līdz bentlijam. Bonds tikko manāmi sa­grozījās krēslā.

M. pagriezās atpakaļ un atkal pār rakstāmgaldu viņu uzlūkoja.

-  Visvairāk par to visu satraucas, - viņš turpināja, - Apgādes ministrija. Telons bijis viens no viņu vērtīgākajiem cilvē­kiem. Šajā gadījumā viņa atskaites biju­šas neko neizteicošas. Un tad pēkšņi Te­lons vakar pēcpusdienā piezvanījis mi­nistra sekretāram un ziņojis - viņš esot tādās domās, ka uzņēmumā notiek kaut kas noslēpumains. Pieprasījis tikšanos ar ministru šorīt no rīta. pulksten desmi­tos. Neko vairāk pa telefonu nav gribējis teikt. Un pēc dažām stundām šis vīrs ti­ka nošauts. Vēl viena dīvaina sagadīša­nās, ko?

-    Varen dīvaina! - Bonds apliecinā­ja. - Bet kāpēc tad viņi neslēdza uzņē­mumu un neuzsāka pamatīgu izmeklē­šanu? Galu galā tas ir pārāk nopietni, lai neliktos ne zinis.

-    Ministru kabineta sēde notika šo­rīt, - M. atzina. - Un premjerministrs uz­deva tieši to pašu jautājumu. Bet - vai tad ir kādi pierādījumi, ka raķetes palai­šanu kāds plāno vai gatavojas sabotēt? Atbildes nav. Ir tikai bailes, kuras uzvir­moja pēdējās divdesmit četrās stundās pēc Telona neskaidrā ziņojuma un šīs dubultslepkavības. Visi saka - ja būtu kaut vai mazākais pierādījums… taču tāds nav parādījies, un nav pamata ap­vienot abus šos incidentus, lai saceltu milzīgu traci uzņēmumā. Šajā gadījumā tika nolemts - jo drizāk raķete dos mums ricības brīvību pasaules lietu kārtošanā, jo labāk mums un… - M. novilka, pa­raustīdams plecus, - varbūt arī pasaulei. Tāpēc visi vienojās - tūkstoš dažādu ie­meslu dēļ -, ka raķete jāizmēģina, jo nav iemeslu, kādēļ to nedarīt. Ministram nā­cās piekrist, lai gan viņš zina - tikpat ne­šaubīgi kā jūs vai es: lai kādi ir fakti, krieviem tā būtu milziga uzvara - sabotēt šis raķetes palaišanu izmēģinājuma priekšvakarā. Ja viņiem izdotos to pa­nākt, viss projekts varētu pajukt un no­nākt kadā tālākā plauktiņā. Pie šī pro­jekta strādā piecdesmit vācieši. Un kat­ram no tiem varētu būt radi, kas mokās gūstā Krievijā. Viņu dzīvības varētu tikt izmantotas par dzinuli. - M. aprāvās un pavērās augšup - griestos. Pēc tam viņa acis atkal domīgi pievērsās Bondam.

- Ministrs man lūdza, lai pēc sanāk­smes ieeju pie viņa. Teica, ka varot no­kārtot vienīgi to, lai Telonu tūlīt kāds aiz­stāj. Un aizstājējam vajadzētu nevainoja­mi runāt gan vācu, gan angļu valodā, būt spējīgam atklāt sabotāžu un ar pa­matīgu pieredzi darīšanās ar mūsu krie­vu draugiem. M15 esot trīs kandidāti.