Bonds nopūtās, apsēdās pie galda un pavilka tuvāk paplāti ar brūnajām mapēm, uz kurām vīdēja sarkana zvaigzne - pilnīgi slepenas dokumentācijas marķējums. Un kā ar 0011? Nu jau pagājuši divi mēneši kopš viņa pazušanas tā dēvētajā Netīrajā jūdzē Singapūrā. Un nekādu ziņu visu šo laiku. Bet tikmēr viņš, Bonds, aģents 007, vecākais no trim dienesta vīriem, kuri izpelnījušies aģentūras numuru ar divām nullēm, sēž pie sava ērtā galda, noņemas ar rakstu- darbiem un flirtē ar sekretāri.
Viņš paraustīja plecus un apņēmīgi atvēra pirmo mapi. Tajā atradās sīka Polijas dienviddaļas un Vācijas ziemeļaustrumu apgabalu karte ar treknu, sarkanu līniju, kas savienoja Varšavu un Berlīni. Turpat bija ari plašs komentārs mašīnrakstā: "Būtība: labi organizēts atkāpšanās ceļš no austrumiem uz rietumiem."
Bonds uzmeklēja savu melno, no ie- ročmetāla gatavoto cigarešu etviju un tikpat melni oksidētās Ronsona šķiltavas. Aizkūpinājis cigareti ar Maķedonijas tabakas maisījumu un trim zeltītiem riņ- ķīšiem rotātu filtru - vienu no tām, ko pēc īpaša pasūtījuma tam gatavoja Mor- lendi Grosvenorstrītā, - viņš iekārtojās ērtāk savā polsterētajā grozāmkrēslā un sāka lasīt.
Tā sākās visas parastās Bonda darbdienas. Steidzami un pēkšņi dienesta uzdevumi, kas prasīja viņa īpašos dotumus, gadījās tikai divas vai trīs reizes gadā. Atlikušajā laikā bija veicami pavisam parasti vecākā ierēdņa pienākumi, un tikpat parasta bija ari Bonda ikdiena: no kādiem desmitiem līdz sešiem nesteidzīgi darāms darbs birojā, pusdienas, ko viņš parasti ieturēja turpat kan- tlnē; vakaros - kāršu spēle ar dažiem tuvākajiem draugiem vai pie Krokforda, dažkārt - bez īpašas kaisles piekoptas mīlas dēkas ar kādu no trim līdzīgi noskaņotām precētām paziņām, nedēļas nogalē - golfs uz augstām likmēm kādā no Londonas ārpilsētas klubiem.
Bondam nebija atvaļinājumu, taču pēc katra ipašā dienesta uzdevuma viņam parasti piešķīra divas nedēļas atpūtai, tāpat slimības atvaļinājumu, ja tāds izrādītos nepieciešams. Gadā Bonds saņēma 1500 mārciņu, summu, kādu maksāja valsts civildienesta galvenajiem speciālistiem, un tūkstoš mārciņu, kas netika apliktas ar nodokļiem. Veicot īpašos uzdevumus, viņš varēja tērēt neierobežotu summu, tā ka atlikušajā laikā ļoti labi iztika ar saviem diviem tūkstošiem gadā.
Kingsroudā Bondam bija neliels, taču komfortabls dzīvoklis, kurā lietpratīgi saimniekoja padzīvojusi skotu izcelsmes ekonome Meja, patiešām nenovērtējams dārgums savā arodā, un vēl viņam piederēja 1930. gada izlaiduma bentlijs ar 4,5 litru kompresormotoru, kas arvien bija rūpīgi noregulēts, apkopts un gatavs traukties ar simt jūdžu ātrumu stundā, kad vien tas izrādītos nepieciešams.
Tur ari aizgāja visa Bonda nauda, taču viņš vēlējās, lai tad, kad tiks nogalināts, bankas kontā būtu iespējami mazāka summa; par šādu iznākumu vēl pirms likumā noteiktā dienesta laika beigām četrdesmit piecus gadus vecais Bonds nomāktības brīžos bija pilnīgi pārliecināts.
Līdz brīdim, kas viņu automātiski izslēgs no 00. nodaļas sarakstiem un pārcels štāba darbā Galvenajā pārvaldē, vēl bija jāgaida astoņi gadi. Tātad vēl vismaz astoņi grūti īpašie uzdevumi. Visticamāk, sešpadsmit. Bet varbūt visi divdesmit četri. Pārāk daudz.
Kad Bonds bija beidzis iekalt labi organizētā atkāpšanās ceļa detaļas, stikla pel- nutraukā uz galda rēgojās pieci izsmēķi.
Viņš paņēma sarkanu zīmuli un pārlaida skatu dokumenta adresātu sarakstam. Tas sākās ar M., turpinājās ar štāba priekšnieku, tad sekoja vēl apmēram ducis burtu un numuru, un pašās beigās bija skaitlis 00. Rūpīgi uzvilcis iepretim nullēm kāsīti, Bonds to papildināja ar ciparu 7 un ielidināja mapi izejošo dokumentu paplātē.
Pulkstenis rādīja divpadsmit. Bonds paņēma no kaudzes nākamo mapi un to atvēra. Šie papīri nāca 110 NATO Radioiz- lūkošanas vienības, bija paredzēti tikai informatīviem nolūkiem un saucās "Ra- diorokraksti".
Bonds pievilka klāt atlikušās mapes un iemeta aci to ievadlappusēs, pavirši pārlūkodams virsrakstus.
"Inspektoskops - ierīce kontrabandas atklāšanai."
"Filopons - nāvējoša, Japānā izgatavota narkotiska viela."
"Iespējamie slēpņi vilcienos. Nr. II. Vācija. "
"Smerš izmantotās metodes. Nr. 6. Personu nolaupīšana."
"Piektais maršruts uz Pekinu."
"Vladivostoka. ASV lidaparāta Thun- derjet veiktas fotoizlūkošanas dati."
Bonds nejutās pārsteigts par šo intriģējošo informācijas maisījumu, ko viņam nācās sagremot. Slepenā dienesta 00. nodala nenodarbojās ar pārējo nodalu un struktūrvienību kārtējām operācijām, tā strādāja tikai ar noteiktu darba informāciju un instrukcijām, kas varēja izrādīties noderīgas tiem trim vienīgajiem dienesta vīriem, kuru pienākumos ietilpa dažādi terora akti, pasūtījuma slepkavības un tamlīdzīgi. Pārlūkojamā dokumentācija nekad neprasīja kādu tūlītēju rīcību. Vienīgais, kas bija jādara Bondam un abiem viņa kolēģiem - jāsastāda to dokumentu saraksts, kurus pēc kārtējās atgriešanās pārvaldē būtu nepieciešams izlasīt ari pārējiem diviem nodaļas vīriem. Kad 00. nodaļa šo darbu paveica, visa dokumentu gūzma nonāca attiecīgajā arhīvā.
Bonds atkal pievērsās NATO atsūtītajai mapei.
"Katra radista individuālajam "rokrakstam" piemīt nekādi nenoslēpjamas iezīmes, kas ik indivīdu ļauj gandrīz pilnīgi droši atšifrēt pat nepilnu minūti ilga sakaru seansa laikā," viņš lasīja. "Šis "rokraksts", proti, veids, kā radists noraida ziņojumus, ir dažāds, un to spēj atpazīt profesionāli, kas ikdienā strādā pie ziņojumu saņemšanas. Minētās nianses spēj reģistrēt un analizēt arī īpaši jūtīgi mehānismi. Piemēram, 1943. gadā Savienoto Valstu Radioizlūkošanas birojs izmantoja šo apstākli, veicot Čīlē dislocēta raidītāja izsekošanu. Raidītāju lietoja jauns vācietis ar segvārdu Pedro. Kad Či- les policija aplenca raidītāja atrašanās vietu, Pedro izdevās aizbēgt. Gadu vēlāk radiopārtveršanas speciālisti atklāja jaunu nelegālu raidītāju un spēja noteikt, ka ar to strādā Pedro. Lai nomaskētu savu "rokrakstu", viņš raidīja ar kreiso roku, taču tas nepalīdzēja, un šī persona galu galā tomēr tika notverta.