Viņa patiesībā bija daudz pievilcīgāka, nekā varēja spriest pēc fotogrāfijas, šajā simpātiskajā meitenē bija grūti saskatīt kādas pēdas, kuras būtu atstājusi sīvā sāncensība starp policistēm. Šis personas profils bija skaidrs, veidots noteiktām līnijām un liecināja par autoritāti, bet tumšzilo acu garās, melnās skropstas un diezgan platā mute varētu piesaistīt gleznotāju Mariju Lorensēnu. Tomēr, gleznotājasprāt, lūpas būtu pārāk pilnīgas, bet tumšie mati, kuri pie kakla liecās uz iekšu, bija sakārtoti pēc gluži citādas modes. Augstie vaigu kauli un mazliet ieslīpās acis norādīja uz ziemeļnieku asins piejaukumu, bet siltā ādas krāsa likās gluži angliska. Jaunās sievietes kustībās bija pārmēru daudz zimigu- ma un valdonīguma, viņas galva bija augsti pacelta - šāda stāja veidoja visai pārliecinošu sekretāres portretu. Īstenībā viņa visai labi iederējās Dreksa komandā, un Bands pamanīja, ka vīrieši ieinteresēti uzklausīja, ko viņa atbild uz Dreksa jautājumiem.
Viņas visai atturīgi piegrieztā vakarkleita bija no ogļmelna, raupja auduma ar kuplām piedurknēm, kuras zem elkoņiem sašaurinājās. Piegulošā ņieburvei- da josta tikai uzsvēra augstās krūtis, kuru līnijas tiešām bija tik iespaidīgas, kā Bonds jau bija pamanījis, pārlūkojot auguma izmērus personiskajā lietā. Tās vēl uzsvēra īstajā vietā piespraustā spoži zilā kameja. "Lēta imitācija." Bonds konstatēja, "bet visnotaļ pārliecinoša." Vairāk nekādu rotaslietu \inai nebija, vienīgi stipiņa ar dažiem maziem briljan- tiņiem - saderināšanās gredzens - uz zeltneša. Viņa bija bez grima, tikai nokrāsojusi lūpas ar pomādi siltā toni. Nagi bija īsi apgriezti, stūraini, ar dabisku spīdumu.
"Viss kopā," Bonds nolēma, "izskatās diezgan jauki. Ļoti skaista meitene. Un aiz ārējās atturības pat visai kaislīga." Un - viņš prātoja - ja šī dāma ir policiste, tad pieprot džiu džitsu, bet uz labās krūts viņai ir jābūt dzimumzīmei.
Ar šo mierinošo domu Bonds pievērsa visu uzmanību Dreksa un Valtera sarunai, vairs nemēģinādams nodibināt draudzīgas attiecības ar jauno meiteni.
Vakariņas beidzās deviņos.
- Tagad iesim un parādīsim jums raķeti, - Drekss ierunājās, piepeši piecel- ::a:nies no galda. - Valters mūs pavadīs. Viņam vēl daudz darāmā. Nāciet, dārgais draugs Bond!
Neteicis ne vārda Krebsam, nedz arī meitenei, Drekss devās ārā no ēdamzāles. Bonds un Valters sekoja.
Viņi izgāja no administrācijas korpusa un pa betonēto ceļu devās uz silueta pusi, kas slējās augšup pie klinšu sienas. Mēness jau bija uzlēcis, un iztālēm tā gaismā nolaidenais kupols blāvi vizuļoja.
Simt jardu attālumā no administrācijas korpusa Drekss apstājās.
- Es paskaidrošu šejienes ģeogrāfiju, - viņš sacīja. - Valter, ejiet pirmais. Jūs tur jau gaida, lai vēlreiz apskatītu šķautnes. Neraizējieties, dārgais draugs! Šie cilvēki ir labi apmācīti speciālisti, viņi zina, ko dara. Raugiet, - Drekss pagriezās pret Bondu un pamāja uz pienbaltā kupola pusi, - raķete ir tur iekšā. Tas, ko jūs redzat, ir kupols virs dziļas šahtas - tā izcirsta krita nogulās apmēram četrdesmit pēdu dziļumā. Abas kupola puses atveramas hidrauliski un salokāmas pie tās tur divdesmit pēdu augstās sienas. Ja tās patlaban būtu atvērtas, jūs redzētu raķetes augšdaļu - tā paceltos pāri sienai. Un tur, - Drekss norādīja uz stūrainām aprisēm, kuras slejās tālāk, tik tikko saskatāmas Dīlas pusē. - ir izšaušanas punkts. Betona bloku konstrukcija. Pilna ar radariekārtām - piemēram, āt- rumradaru un lidojuma vadības radaru. Tiem piegādā informāciju divdesmit tele- kanāli, kuri atrodas raķetes augšdaļā. Tur ir liels teleekrāns un iespējams noskatīties raķetes virzību šahtā pēc tam, kad sūkņi būs sākuši -irādāt. Un vēl viens ekrāns, lai redzētu tās lidojumu augšup. Līdzās šai betona konstrukcijai pie klints sienas ir vinča. Diezgan daudzas iekārtas tika atvestas šurp pa jīīru, bet pēc tam ar vinču vilktas augšā. Tā radās gaudoņa, kuru jūs dzirdējāt no tās puses, - Drekss nenoteikti pamāja Duv- ras virzienā. - Strādnieku barakas un administrācijas korpusu pasargā sprādzien- droša siena, bet tajā brīdī, kad izšausim, šeit neviens nedrīkst atrasties - apmēram jūdzes attālumā no apkopes laukuma. Vienīgi ministrijas eksperti un BBC filmēšanas brigāde, kas atspoguļos notiekošo. Ceru, ka siena izturēs. Valters apgalvo, ka pamats un pat betons varot sa-
no lielā karstuma. Tā, lūk. Patlaban las ir viss, kas jums jāzina. Un tagad iesim iekšā. Nāciet!
Bonds atkal ievēroja strupi pavēlnie- cisko toni. Viņš klusēdams sekoja, iedams tālāk pa mēness apspīdēto taku, līdz tie nonāca pie kupola sienas. Sienā bija metāla plātņu durvis, virs tām spīdēja sarkana uguns - kaila spuldze. Tā apgaismoja uzrakstu gan angļu, gan vācu valodās: "BĪSTAMI DZĪVĪBAI! KAD DEG SARKANĀ GAISMA, IEEJA AIZLIEGTA! PIEZVANIET UN GAIDIET!"
Drekss piepieda pogu līdzās uzrakstam. Atskanēja klusa trauksmes zvana džinkstoņa.
- Varbūt tur kāds strādā ar kaitīgām vielām vai tamlīdzīgi, - viņš paskaidroja. - Atraut viņu no šī bīstamā darba pat uz mirkli var nozīmēt lielu kļūdu. Jebkurš cilvēks noliks darbarīkus, kad iezvanās zvans, un tad atsāks darbu - kad apskatījies, kas tur ir. - Drekss atkāpās no durvīm un norādīja augšup - uz režģiem, kuri bija četru pēdu platumā un slējās virs sienas. - Ventilācijas šahta, - viņš paskaidroja. - Tur iekšā ir kondicionēts gaiss - līdz septiņdesmit grādiem.
Durvis atvēra kāds virs ar steku rokā un revolveri pie sāna. Bonds sekoja Dreksam mazajā priekštelpā. Tajā nebija nekā cita, tikai sols un kārtīgi rindā saliktas filca čības.