- Doktor Valter! Tā ir pavēle! - Dreksa balss bija apvaldītu dusmu pilna, tā ielauzās Bonda domās brīdī, kad viņš stāvēja, aptaustīdams aso vienas niobija astes spuras virsmu. - Ejiet atpakaļ strādāt! Mēs jau esam zaudējuši gana daudz laika.
Vīri izklīda - katrs devās darīt savu darbu. Drekss pienāca klāt Bondam tur, kur viņš stāvēja, atstājot Valteru šaubīgi pētām raķetes apakšgalu.
Dreksa seja izskatījās satumsusi - tā vēstīja negaisu.
- Sasodītais nesapraša! Allaž visur saskata pamatu uztraukumam, - viņš nomurmināja. Un tad pēkšņi, it kā tiekdamies izmest palīgu no prāta, ierunājās: - Iesim uz manu kabinetu. Es jūs iepazīstināšu ar lidojuma plānu. Pēc tam dosimies pie miera.
Bonds sekoja Dreksam, kurš pagrieza kādu rokturi, un metāla sienā, klusi šņākdamas, atvērās šauras durtiņas. Triju pēdu attālumā no tām bija vēl vienas metāla durvis, un Bonds pamanīja, ka abām malas nosegtas ar gumiju. Tās noslēdzās hermētiski. Pirms otro durvju aizvēršanas Drekss apstājās uz sliekšņa, norādīja uz apaļi izliek: _ sienu, kurā iezīmējās vēl vairākas citas lidzīgas durvis, un sacīja: - Darba telpas Tur ir elektriķi, tur - ģeneratori, degvielas piegādes kontrole, mazgātavas, noliktava . - Drekss norādīja uz durvīm, kuras atradās līdzās. - Manas sekretāres kabinets. - viņš noteica. Drekss vispirms aizvēra pirmās durvis, tikai pēc tam atvēra nākamās, tad aizvēra iekšdurvis Bondam aiz muguras.
Tā bija askētiski iekārtota telpa, izkrāsota bālpelēkā tonī. Tajā atradās liels galds un vairāki metāla krēsli, kuru sēdekļi bija pārvilkti ar tumšzilu audumu. Grīdu sedza pelēks paklājs. Pie sienām slējās divi zaļi plaukti ar aktu vākiem, vienā bija liels metāla radioaparāts. Pa pusatvērtajām durvīm varēja saskatil dalu no llīzītēm izliktas vannasistabas. Galds atradās pretī pilnīgi tukšai sienai, kura laikam bija no necaurspīdīga stikla. Drekss piegāja pie sienas un nospieda divus slēdžus, kas bija pa labi. Visa siena iegaismojās, un Bonds varēja aplūkot divas kartes. Katra no tām bija aptuveni sešas kvadrālpēdas liela un novietota zem stikla.
Karte, kas pletās pa labi, attēloja Anglijas austrumdaļu - no Portsmutas līdz Hallai - un ari tuvākos ūdeņus. Ar liektām līnijām bija iezīmētas ik desmit jūdzes, izejot no sarkanā punkta pie Duv- ras, kur atradās raķete. Vietā, kas atradās astoņdesmit jūdžu attālumā - starp Frīžu salām un Hallu, okeāna vidū iezīmējās spoži sarkans punkts.
Drekss rādīja uz kādām matemātiskām tabulām, tur laikam bija apkopoti visu kompasu nolasījumi, kuri aizpildīja kartes labo pusi.
- Vēja ātrums, atmosfēras spiediens, dažādu aparātu rādījumi, - viņš sacīja. - Tabulas izstrādātas, ņemot vērā raķetes ātrumu un citus faktorus. Par laika apstākļiem mums katru dienu ziņo Gaisa spēki, saņemam ari ziņas par to, kas notiek atmosfēras augstākajos slāņos - cik augstu reaktīvās lidmašīnas mēdz uzlidot. Kad tā nonāk maksimālajā augstumā, tad palaiž hēlija balonus, kuri tiek vēl augstāk. Zemes atmosfēra sniedzas aptuveni piecdesmit jūdžu augstumā. Pēc divdesmit jūdzēm tā vairs nebūs tik bieza, lai kaitētu raķetei. Tā trauksies bezmaz vai vakuumā. Lielākās pūles ir - tikt cauri pirmajām divdesmit 'ūdzēm. Vel bažas sagādā gravitācija Valters var jums paskaidrot to visu. ja esat ieinteresēts. Atskaites par laika apstākļiem mēs piektdien saņemsim pastiprināti - ipaši pēdējo stundu laikā. Pirms izšaušanas mēs visu parbaudīsim. Patlaban mis Branda katru ritu apkopo datus un pārliecinās, vai visi ir pareizi
Drekss norādīja uz otro karti. Tur bija attēlota raķetes lidojuma elipse - no izšaušanas vietas līdz mērķim. Un vairākas skaitļu rindas.
- Zemes griešanās ātrums un tā iespaids uz raķetes trajektoriju, - paskaidroja Drekss. - Kamēr raķete lidos. Zeme griezīsies uz austrumu pusi. Šis faktors jāsamēro ar pārējiem skaitļiem uz kartes. Sarežģīta būšana. Laimīgā kārtā jums tajā nav jāorientējas. Atstājiet to mis Brandas ziņā. Labi. - viņš ierunājās, nospiedis slēdzi, gaisma nodzisa un siena atkal kļuva blāva. - Vai jums ir vēl kādi neskaidri jautājumi, kuri skar darbu? Nedomājiet, ka jums būs varen daudz darāmā. Pats redzat - šajā vietā ar apsardzi viss ir kārtībā. Ministrija par to uzstāja jau pašā sākumā.
- Viss izskatās nevainojami, - Bonds piekrita. Viņš ielūkojās Dreksa sejā. Veselā acs caururbjoši raudzījās pretī. Bonds mirkli paklusēja. - Vai jums šķiet, ka starp jūsu sekretāri un majoru Telo- nu kaut kas bija? - viņš noprasīja. Tā kā šo jautājumu tik un tā nāksies uzdot, kādēļ lai to nedarītu tagad?
- Var jau būt. - Drekss nepiespiesti atbildēja. - Viņa ir pievilcīga meitene. Cilvēki te ir saraduši. Šā vai tā, viņa bija Berēu savaldzinājusi.
- Dzirdēju, ka Berčs esot salutējis un kliedzis "Heil Hitler!" pirms tam, kad iebāza stobru sev mutē, - Bonds turpināja.
- Tā tika stāstīts ari man, - Drekss mierīgi attrauca. - Un kas tad būtu?
- Kādēļ visi vīrieši šeit audzē ūsas? - pavaicāja Bonds, izlikdamies Dreksa jautājumu nedzirdējis. Viņam atkal likās, ka jautājums Dreksu nokaitinājis.
Drekss īsi, rejoši iesmējās.
- Manuprāt, - viņš teica, - tāpēc, ka ir grūti šos cilvēkus atšķirt, jo galvas noskūtas visiem vienādi. Es ieteicu, lai viņi audzē ūsas. Un tās kļuva bezmaz vai par fetišiem. Tāpat kā dažās armijas daļās kara laikā. Vai jūs šajā rīcībā saskatāt kaut ko nelāgu?