• - Skaidrs, ka ne, - Bonds atbildēja. - Lai gan sākumā likās dīvaini Es teiktu, ka vieglāk atpazīstami būtu lieli cipari uz virsvalkiem - katrai mainai citādā krāsā.
- Hm, - attrauca Drekss. pagriezdamies uz durvju pusi, it kā gribētu pabeigt šo sarunu, - es tomēr devu priekšroku ūsām.
XIII nodala MIRUŠĀ ATPAZĪŠANA
Trešdienas ritā Bonds pamodās agri jo agri - viņš gulēja mirušā vira gultā.
Viņš nebija gulējis ilgi. Ejot atpakaļ uz administrācijas korpusu. Drekss vairāk neko netika piebildis, vienīgi pie kāpnēm isi pamājis uz atvadām. Bonds bija devies tālāk pa gaiteni, kura grīdu klāja paklāji - turp, kur no atvērtām durvīm krita gaisma. Tur viņš atrada savas mantas, kuras kāds bija kārtīgi izvietojis mājīgajā telpā - viņa guļamistabā.
Apmēbelēta tikpat dārgi un ar smalku gaumi kā apakšstāva kabineti. Uz galdiņa pie gultas atradās ari biskvīti un pudele Viši minerālūdens (nevis krāna ūdens Višī pudelē - Bonds konstatēja).
Nemanīja nekādu pazīmju, kas liecinātu par iepriekšējo iemītnieku - ja nu vienigi ādas etvija ar binokli un metāla dokumentu skapis, kurš bija aizslēgts. Bonds prata tikt galā ar šādiem skapjiem. Viņš pagāza to pret sienu, pataustīja skapja apakšu un atrada atsperi, kas nostiepjas lejup, kad durtiņas ir aizslēgtas. Bonds nospieda atsperi, un nodalījumi cits pēc cita atsprāga vaļā. Nolaidis skapi atpakaļ uz grīdas, Bonds nosprieda, ka majors Telons slepenajā dienestā nebūtu spējis ilgi izdzīvot.
Augšējā atvilktnē bija teritorijas kartes, celtņu plāni un Admiralitātes karte numur 1895 - Duvras licis. Bonds izklāja katru atrasto dokumentu gultā un rūpīgi izpētīja. Admiralitātes kartes lo- cījumvietās bija uzkrājušies cigaretes pelni.
Bonds paņēma savu instrumentu somu - četrstūrainu ādas portfeli, kas atradās turpat pie naktsgaldiņa. Viņš pārbaudīja alslēgas šifru, griezdams ritentiņus, un pārliecinājās, ka to atvērt neviens nav mēģinājis. Tad viņš uzgrieza koda numuru. Soma bija :lna ar darbarīkiem. Bonds izvēlējās pirksiu nospiedumu noteicējpulveri un lielu lupu. Viņš pamazām nopūta visu kāre- virsmu ar smalko, pelēcīgo pulveri. Uz tās parādījās vesels nospiedumu mežs
Izpētījis tos ar palielināmo stiklu. Bonds secināja, ka tie pieder diviem cilvēkiem. Viņš noņēma divus vislabākos paraugus, izvilka no somas īpašā nodalījuma fotoaparātu "Leica' ar zibspuldzi un nofotografēja tos. Pēc tam viņš ar palielināmo stiklu uzmanīgi aplūkoja divas tikko pamanāmas gropes papīrā, kuras pulveris bija padarījis redzamas.
Likās, ka tur ievilktas divas līnijas - 110 krasta lidz krustojuma vietai jūrā. Leņķis bija šaurs, abas varēja būt vilktas no korpusa, kurā patlaban atradās Bonds. "Piemēram," viņš prātoja, "tās varētu attiekties uz kādiem novērojumiem. Kādu objektu jūrā. kas bijis redzams no abiem mājas spārniem."
Neviena no līnijām nebija vilkta ar zīmuli. bet - droši vien tāpēc, lai nebojātu karti un neviens tās nepamanītu - ar naža smaili, tik tikko skarot papīru.
Vietā, kur abas līnijas saskārās, bija saredzamas jautājuma zīmes pēdas, un šajā vietā atradās atzīme, ka dziļums ir divpadsmit asis. Līdz krasta klintīm varēja būt apmēram piecpadsmit jardu attālums - rēķinot no Soutgudvinas peldošās bākas.
Neko vairāk šī karte nespēja pastāstīt. Bonds ieskatījās pulkstenī. Tas rādīja divdesmit minūtes pāri divpadsmitiem. Bonds saklausīja solus vestibilā un klikšķi - kāds nodzēsa gaismu. Pēkšņa iedoma lika viņam piecelties un ātri izslēgt gaismu arī savā istabā, atstājot iedegtu tikai mazo naktslampiņu pie gultas.
Viņš dzirdēja tuvojamies smagos Dreksa soļus - šefs nāca augšā pa kāpnēm. Pēc tam noklikšķēja vēl viens slēdzis un iestājās klusums. Bonds iztēlojās gaitenī masīvo, matiem apaugušo seju. Šis cilvēks tur stāvēja, skatījās un klausījās. Pēc tam sekoja kluss čiksts - atvērās un aizvērās durvis. Bonds gaidīja, pūlēdamies iedomāties šī vīra kustības, kurš droši vien gatavojās likties gulēt. Atska- neja slāpēts krakšķis - tur tika atrauts logs. Un kāds izšņauca :~_unu. Tad iestājās klusums.
Bonds nogaidīja vēl piecas minūtes, pēc tam piegāja pie dokumentu skapja un uzmanīgi atvēra ari pārēīās atvilktnes. Otrajā un trešajā nebija nekā. bet apakšējā bija pilna ar aktu vākiem, sakārtotiem pēc alfabēta. Tur atradās visu to viru personiskās lietas, kuri strādāja uzņēmumā. Bonds izvilka no kaudzītes vākus, kas bija apzīmēti ar "A" burtu, atgriezās gultā un sāka lasīt.
Visi dosjē bija noformēti vienādi: vārds, uzvārds, adrese, dzimšanas datums, ārienes apraksts. īpašās pazīmes, profesija un amats pēc kara. dati par karalaika nodarbēm, politisko darbību un simpātijām, ieraksti par kriminālo pagātni, veselību un radiniekiem. Dažiem no šiem cilvēkiem bija sievas un bērni, kuru dati bija pievienoti pārējiem materiāliem. Katrā dosjē bija fotogrāfijas - sejas pretskats un profils, kā ari abu roku pirkstu nospiedumi.
Pēc tam, kad Bonds bija veltījis aktu vākiem divas stundas un izsmēķējis desmit cigaretes, viņš nolēma, ka atklājis divas interesantas sagadīšanās. Pirmā - ikviens no piecdesmit vīriem šķietami bija dzīvojis gluži nevainojamu dzīvi, neiesaistoties ne politikā, ne kriminālās darbībās. Tas likās tik neticami, ka Bonds nolēma aizsūtīt visus dosjē uz departamentu, lai tie tiktu rūpīgi pārbaudīti.
Otrā - nevienam no fotogrāfijās redzamajiem cilvēkiem nebija ūsu. Neraugoties uz Dreksa paskaidrojumu, šis fakts Bonda prātā rosināja vēl vairākus citus neskaidrus jautājumus.
Bonds piecēlās no gultas un ieslēdza visus vākus atpakaļ. Admiralitātes karti un vienu dosjē viņš ievietoja īpašā nodalījumā savā instrumentu somā. Pēc tam uzgrieza atslēgas šifru un pabāza portfeli labi tālu zem gultas - tieši zem sava spilvena, iebīdot istabas stūrī. Pēc tam Bonds vannasistabā klusi nomazgājās un iztīrīja zobus, atstājot logu līdz galam vaļā.