Jūrā - rīta miglā, kas solīja karstu dienu. - varēja saskatit Soutgudvinas peldošo bāku - tādu kā sarkanu barku, kurai lemts mūžam atrasties vienā un tajā pašā vietā, gluži kā kuģim uz steķiem Drūrij- leinā, veroties viļņu ainavā un mākoņos, kuri trauksmaini steidzās projām kā spārnos, bez kādām ceļazīmēm, pasažieriem vai kravas. Tā bija noenkurota uz mūžīgiem laikiem tajā punktā, kurš bija gan ceļa sākumpunkts, gan mērķis.
Ar trīsdesmit sekunžu atstarpēm tā ik pa brītiņam stiepti nokaucās miglā. Skaņa atgādināja ilgu dubulta skaļuma bazūnes noti krītošā kadt-ncē. "Sirēnas dziesma." Bonds domāja, "taču tā drīzāk atbaida, nekā pievilina Viņš prātoja, kā gan septiņi bākas apkalpes iri spēja paciest šos māvienus. gremodami cūkgaļu ar pupiņām. Vai šie viri viebās, kad bāka precīzos laiksprižos pārbļļāva radiopārraidi? 'Tomēr tā ir nodrošināta dzīve." Bonds nolēma, "lai gan noenkurota pie kapsētas vārtiem."
Bonds klusībā pieņēma lēmumu, ka jānoskaidro, vai šie septiņi viri nav redzējuši vai dzirdējuši to. ko Telons atzīmējis kartē. Pēc tam viņš ātri izbrauca pa vārtiem, pamājis apsargiem.
Duvrā Bonds piebrauca pie kafejnīcas "Royal" - pieticīga, neliela restorāni- ņa ar vienkāršu virtuvi, kurā tomēr varēja pasūtīt - viņš to zināja kopš senākiem laikiem - lieliskus zivju un olu ēdienus. Kafejnīcas īpašnieki - itāliešu izcelsmes šveiciete ar dēlu - izskrēja apsveicināties ar Bondu kā vecu draugu. Viņš palūdza olu kulteni ar speķi un labi daudz kafijas, visam esot jābūt gāta- vam pēc pusstundas. Pēc tam Bonds brauca uz policijas iecirkni un pasūtīja sarunu ar Vellensu pa Skotlendjarda kanāliem. Vellenss mājās brokastoja. Viņš noklausījās Bonda sacīto, neko neteikdams, tikai iebilda - esot savādi, ka Bondam nav izdevies parunāties ar Galu Brandu.
- Tā ir gudra meitene, - Vellenss nomurmināja. - Ja misteram K. ir kaut kas prātā, viņai noteikti būs nojausma par to, kas tas varētu būt. Ja T. svētdienas naktī dzirdējis kādu troksni, tad arī Branda varētu būt to dzirdējusi. Kaut gan varu apgalvot, ka viņa neko par to nav ieminējusies.
Bonds nepastāstīja par uzņemšanu, kādu viņam sarīkojusi Vellensa aģente.
- Būs šorīt ar viņu jāizrunājas, - viņš novilka. - Es nosūtīšu jums karti un fo- tofilmiņu pārbaudīšanai. Iedošu to visu šejienes inspektoram. Varbūt kāda ceļu patruļa var paķert līdzi. Starp citu, no kurienes T. zvanīja, kad pirmdien runāja ar sekretāru?
- Es uzzināšu un jums paziņošu, - Vellenss atbildēja. - Un lūgšu Trinitīhausai palīdzību - lai ievāc ziņas no Soutgudvi- nas un krasta sardzes. Vai ir vēl kaut kas?
- Nē, - Bonds attrauca. Ari šis līnijas varēja noklausīties pārāk daudzi. Ja viņš runātu ar M.. tad pamēģinātu dot vēl kādus mājienus, bet likās smieklīgi tērzēt ar Vellensu par ūsām un briesmu nojautu, kura bija vinarr. _:zmākusies pagājušajā naktī. Turklāt - dienas gaismā tā bija pagaisusi. Policisti parasti gribēja dzirdēt neapstrīdamus faktus. "Šie cilvēki," Bofrids nolēma, "labāk prot atklāt noziegumus, nekā tos iepriekš paredzēt." - Nē. Tas ir viss. - Viņš nolika klausuli.
Pēc lieliskajām brokastīm Bonds jutās spirgtāks. Viņš izlasīja 'The Express" un 'The Tinies", kur bija visai atturīgas ziņas par izmeklēšanu Telona noslepkavošanas lietā. "The Express" bija ievietota meitenes fotogrāfija, un Bonds jutās mazliet uzjautrināts, kad redzēja, cik attālu līdzību Vellensam izdevies panākt. Viņš nolēma, ka jāpamēģina ar meiteni sastrādāties. Mēģinās panākt abu starpā pilnīgu uzticēšanos - vai Branda būs pretimnākoša, vai nebūs. Varbūt ari meitenei bija kādas aizdomas un nojautas - tikpat neskaidras, un tāpēc viņa tās neizpauda.
Bonds ātri brauca atpakaļ uz vadības korpusu. Pulkstenis jau bija deviņi, un bridi, kad viņš izstūrēja mašīnu caur koku puduriem uz betona, iemāvās sirēna, un no meža aiz mājas izskrēja divpadsmit vīri, sastājušies pa divi. Viņi mērķtiecīgi traucās uz kupola pusi. Atzīmēja laiku, kamēr viens piezvanīja, durvis atvērās, un visi sagāja iekšā, nozuzdami skatienam.
"Pameklē vācieti, un atradīsi precizitāti," Bonds nodomāja.
XIV nodala
PIRKSTI NIEZ
Pirms pusstundas Gala Branda bija nospiedusi savas brokastu cigaretes iz- smēķi, izdzērusi krūzītē atlikušo kafiju, izgājusi no guļamistabas un devusies uz darba vietu, izskatīdamās pēc īstas privātsekretāres spodri baltā blūzē un tumšos, rūtotos svārkos.
Tieši pusdeviņos meitene atradās savā kabinetā. Uz viņas galda jau gaidīja vesels žūksnis ar Gaisa spēku ziņojumiem. Pirmām kārtām viņai pienācās izpētīt un atzīmēt lo saturu laika apstākļu kartē. To izdarījusi, viņa ie>_ ; . pa durvīm, kas savienoja viņas darL.-. telpu ar Dreksa kabinetu, un piesprauda karti pie dēļa aiz blāvās stikla sienas r- .m jaunā meitene nospieda slēdzī^un sienas karte iegaismojās. Viņa izdarīja dažus aprēķinus, lūkodamās izgaismotajās skaitļu rindās, un rūpīgi pievienoja rezultātus diagrammai, kuru bija piespraudusi pie dēļa.
Branda bija to darījusi ar Gaisa spēku piegādātajām ziņām jau ilgāku laiku - katru dienu kopš vadības korpusa pastāvēšanas sākuma un raķetes būves uzsākšanas zem kupola, un, izmēģinājuma šāviena dienai tuvojoties, skaitļi kļuva aizvien precīzāki. Viņa bija pārtapusi īstā ekspertē un tagad zināja no galvas gan aparātu rādījumus, gan laika apstākļu variācijas dažādā augstumā.