Traukdamies pa šoseju tā. it kā tā būtu lidostas skrejceļš, Bonds spieda gāzes pedāli grīdā un nelaida vaļā. Pamazām, spidometra adatai satraukti lēkājot ap atzīmi "simts", attālums sāka samazināties.
Čeringas krustojumā Drekss pagrieza mašīnu pa kreisi un brauca no kalna lejā. Priekšā lielo lukturu gaismā iznira viens no milzīgajiem astoņriteņu furgoniem AEC Diesel, kurš patlaban, neganti rūkdams, iegriezās nākamajā līkumā. Tajā atradās četrpadsmit tonnas avīžpapīra, un tas pa nakti veda šo papīru kādam no Austrumkentas izdevējiem.
Drekss klusi nolamājās, ieraudzījis garo furgona platformu ar divdesmit gigantiskiem ruļļiem, kuri bija pie tās pie- saitēti. Smagais vilcējs jau bija nokļuvis pašā S veida līkuma vidū - kalna galā.
Drekss ieskatījās atpakaļskala spogulī un ieraudzīja bentliju, kurš iznira no krustojuma.
Tad Dreksam radās ideja.
- Krebs, - vārds noskanēja kā pistoles šāviens, - izvelciet nazi!
Atskanēja skaļš klikšķis, un Krebsa rokā parādījās stilets. Krebsam nenāca ne prātā iebilst, ja jau saimnieks tā pavēlējis.
- Es grasos samazināt ātrumu, braucot aiz tur tā smagā. Novelciet kurpes un zeķes, izkāpiet uz motora pārsega un tad, kad būsim tuvu smagajam, uzleciet uz platformas. Es turēšos nopakaļ lēnā gaitā. Tur nav nekāda riska. Pārgrieziet virves, kas tur tos ruļļus. Vispirms kreisajā pusē. Tad labajā. Es piestūrēšu līdzas platformai, tad ielēksie: atpakaļ salonā. Uzmanieties, lai tas papīrs neaizrauj jūs līdzi! Sapratāt? Uzpnekšu'
Drekss izslēdza tālās gaismas un iebrauca likumā ar ātrumu astoņdesmit jūdžu stundā. Furgons bija divdesmit jardu attālumā, un Dreksam nācās pamatīgi bremzēt, lai neieskrietu tam astē. Mersedess tuvojās tam. līdz beidzot radiators jau atradās gandrīz vai zem platformas gala.
Drekss ieslēdza otro ātrumu.
- Aiziet! - Viņš brauca nesteidzīgi, auto likās drošs kā klints, un Krebss ar basām kājām izlīda pa logu un uzrāpās uz spožā motora pārsega ar nazi rokā.
Vienā lēcienā viņš bija uz platformas un grieza pušu virves kreisajā pusē. Drekss piestūrēja labajā pusē, turēdamies vienā līmenī ar dīzeļa priekšējiem riteņiem. Viņa acīs un nāsīs sitās eļļainie izplūdes dūmi.
Līkumā jau parādījās Bonda mašīnas gaismas.
Tad atskanēja smagi būkšķi - kreisās puses ruļļi izkrita uz ceļa un sāka ripot prom tumsā. Pēc tam sekoja būkšķi labajā pusē, kad virves bija pušu arī tur. Viens rullis pārplīsa, izkritis uz ceļa, un Drekss dzirdēja mīkstu čaukstoņu, papīram ritinoties vaļā.
Atbrīvojies no kravas smaguma, furgons ar platformu traucās uz priekšu daudz straujāk nekā agrāk. Dreksam nācās braukt ātrāk, lai uztvertu lidojošo Krebsa stāvu, kurš iekrita mašīnā, noš- ļūkdams pār Gaļas muguru un pēc tam ieslīgdams priekšējā sēdēklī. Drekss spieda gāzes pedāli grīdā, auto ripoja kalnā, neklausīdamies furgona šofera uzbļāvienos, kuri noslāpa dīzeļa rūkoņā.
Nākamajā līkumā viņš pamanīja, ka lukturu gaismas aizmugurē uzšaujas debesīs līdz pat kokli galiem, gandrīz vai vertikāli. Tās kādu mirkli lāktīja, bet pēc tam stari sašūpojās un nodzisa.
Drekss. ierēcies negantos, rejošos smieklos, uz īsu mirkli atrāva skatienu no ceļa un uzvaras priekā pacēla to pret zvaigznēm.
XXI nodala
"PĀrliecinĀtĀjs"
Krebss piebalsoja šiem maniaka smiekliem ar spalgu ķiķināšanu.
- Tas bija meistardarbs, mcm Kapitan. Jums vajadzēja redzēt, kā tie rulli ripoja lejā no kalna! Un to. kurš pārplisa. - tas tik bija skats! IVunderscon." Rullējās gluži kā milzīgs tualetes papirs! Tā gan Bondam bija lieliska dāvana! Viņš tieši tajā mirkli izbrauca no likuma! Un otrā zalve bija tikpat laba ka pirmā! Vai redzējāt tā šofera seju? Zum Kotzen!** Un tas firmas furgons! Viņiem gan ir papīrvedējs!
- JUs visu izdarījāt lieliski! - īsi atteica Drekss. Taču viņa domas kavējās kaut kur citur.
Pēkšņi viņš nostūrēja mersedesu ceļa malā, riepas žēli nokaucās.
- Donncrwclter![5] - viņš nikni norūca un grieza mašīnu apkārt. - Mes taču nevarami to vīru tur tā atstāt! Mums noteikti viņš jādabū rokā! - Auto jau ripoja atpakaļ. - Šaujamo! - Drekss strupi izrīkoja.
Kalna galā viņi ieraudzīja papīrvedēju. Auto stāvēja pie apmales, bet no šofera nebija ne ziņas, ne miņas. "Viņš varbūt zvana priekšniecībai," Drekss iedomājās, pagausinādams mašīnas gaitu, kad tuvojās pirmais likums. Dažu tuvāko māju logos bija iedegusies gaisma. Ap vienu no papīru ruļļiem stāvēja ļaudis un pētīja to, jo tas bija izgāzis viņu mājas vārtiņus. Vairāki ruļļi bija iesprūduši dzīvžogā ceļa labajā pusē. Kreisajā šosejas malā zemē gulēja uz pusēm pārlūzis telegrāfa stabs. Nākamajā likumā skats bija visai savāds - papīrs stiepās lejup no kalna pa nogāzi, izrotājot dzīvžogus kā milzīga ser- pentīna virtene kādai ziloņu maskuballei.
Bentlijs bija gandrīz izlauzies cauri tiltiņa margām - likumā aizbraucis pa labi un iestrēdzis reliņos - palicis uz stāvas krasta kraujas.
Tas karājās salocītu dzelzs stieņu mudžeklī. ar priekšgalu lejup, un viens rite- > nis. joprojām turēdamies pie salauztās ass, saliecies atgādināja tādu kā sir- reālistisku lietussargu.
Drekss piestūrēju mersedesu bentlijam klāt, viņi abi ar Krebsu izkāpa un kādu mirkli stāvēja, uzmanīgi ieklausīdamies.
Valdīja klusums, dzirdēja tikai attālu mašīnas rūkoņu - tā ātri brauca pa Eš- fordas ceļu, un čirkstēja kāds bezmiega mocīts sienāzis.