- Nedomāju vis, ka jūs abi man vēl sagādāsiet kādas rūpes, - viņš noteica gluži klusā un mierīgā balsī. - Krebss nekad nekļūdās un sasien mezglus pamatīgi. - Un nicinoši norādīja uz asiņaino stāvu otrā krēslā. - Kad viņš atmodīsies, - Drekss sacīja, - varat pateikt, ka šīs durvis atvērsies tikai vienu reizi - rīt pirms pulksten divpadsmitiem. Dažu minūšu laikā no jums abiem nekas nepaliks pāri! - viņš piebilda, atvēris iekš- durvis. - Pat ne plombēs no jūsu zobiem!
Pēc tam aizkrita ārējās durvis.
Bonds lēnām pacēla galvu un sāpīgi uzsmaidīja meitenei, sašķobīdams asiņainās lūpas.
- Man nācās Dreksu nokaitināt, - viņš ar lielām pūlēm nomurmināja. - Negribēju dot šim cilvēkam laiku domāt. Vajadzēja izraisīt šo smadzeņtrīci.
Gala izbrīnījusies pavērās Bondā. Mis Brandas seja šajā mirklī atgādināja atbaidošu masku.
- Viss būs labi, - Bonds aizsmakušā balsī noteica. - Neraizējies. Ar Londonu viss bus kārtībā. Man ir plāns.
Pretī abiem uz galda noliktā lodlampa izdvesa klusu paukšķi un nodzisa.
XXIII nodala
MĪnus nulle
Caur puspiemiegtiem plakstiņiem Bonds cieši skatījās uz lodlampu. Vairākas dārgās sekundes viņš sēdēja nekusUgi. ļaujot dzīvībai ieplūst atpakaļ ķermenī. Viņa galva smeldza tā. it kā būtu tikusi spārdīta futbolbumbas vietā. Taču likās, kā nekas nav lauzts. Drekss dusmās bija sitis, kā pagadās, īpaši nelikdams lietā apgūtās mākas. Viņš bija uzvedies nesakarīgi kā satracināts dzērājs.
Gala bažīgi pavērās Bondā. Vīrieša acis asiņainajā sejā bija gandrīz ciet, bet žokļa līnija izskatījās apņēmīga - viņš koncentrējās, un mis Branda juta, cik grūti viņam nācās sakopot gribasspēku.
Viņš papurināja galvti un pagriezās pret meiteni. Viņa redzēja, ka Bonda skatienā mirdz uzvaras prieks.
Viņš ar galvas mājienu norādīja uz galda pusi.
- Šķiltavas, - Bonds ierunājās. - Man bija jādara viss, lai viņš tās aizmirstu. Dari kā es - tā kā parādīšu. - Bonds sāka zvāļoties vieglajā metāla krēslā, collu pēc collas virzīdamies tuvāk galdam. - Tikai, Dieva dēļ, nepakrīti! Tad mēs tās nedabūsim. Viss jādara ātri - kamēr lodlampa vēl nav pilnīgi atdzisusi.
Gala likās visai izbrīnījusies, viņa šķietami jutās tā, it kā abi spēlētu kādas neizprotamas bērnu spēles. Tomēr ari Gala cītīgi virzījās ar visu krēslu uz galda pusi.
Pēc dažām sekundēm Bonds lika mis Brandai apstāties pie galda, kamēr pats pielīgoja pie Dreksa krēsla. Ieņēmis atbilstošo vietu pretī mērķim, viņš ar pēkšņu izrāvienu metās ar galvu pret galdu.
Atskanēja sāpīgs krakšķis, kad Bonda zobi atsitās pret šķiltavām. Viņš satvēra tās ar lūpām un, turēdams mutē, virzījās atpakaļ - piesardzīgi, lai neapveltos. Un pacietīgi tuvojās Gaļai, kas sēdēja pie galda stūra - tur, kur Krebss bija atstājis lodlampu.
Tad Bonds atpūtās, līdz elpa atkal kļuva ritmiska.
- Nu nāks grūtākā dala, - viņš drūmi brīdināja. - Kamēr es mēģināšu to parik- ti iededzināt, sagatavojies apgāzt savu krēslu tā, lai tava roka būtu tik tuvu man, cik vien iespējams.
Gala paklausīgi apvēlās, bet Bonds sazvāļoja krēslu tā. lai tas atdurtos pret galda malu. ļaujot pastiepties uz priek šu un ar muti aizsnieg- lodlampas rokturi - viņš satvēra to ar zobiem.
Pēc tam Bonds mēģināja tuvināt lampu šķiltavām, līdz beidzot bija tās novietojis uz galda malas tā. kā vēlējās.
Atkal mazliet atpūties. Bonds ar zobiem atvēra lodlampas vārstuli un sāka pamazām noņemties ar tās aizdegšanu. Viņš lika lietā lūpas un zodu. lai īstenotu šo mērķi, ar sejas ādu jūtot siltumu un saožot, ka tajā vēl ir gāzes atliekas. Kaut tikai tā nebūtu pārāk atdzisusi!
Bonds izslējās.
- Tagad būs pēdējais izrāviens, Gala, - viņš paziņoja, greizi pasmaidīdams. - Varbūt es mazliet nodarīšu tev sāpes. Vai drīkstu?
- Protams, - Gala piekrita.
- Tad aiziet! - Bonds bilda un noliecās uz priekšu, lai attaisītu drošības vārstuli ierīces kreisajā pusē.
Pēc tam viņš ātri pieliecās pie šķiltavām. Tās tagad atradās taisnā leņķī pret lodlampu, tieši zem degļa. Ar abiem priekšzobiem Bonds spēji nospieda lejup aizdedzes slēdzi.
Tas bija ārkārtīgi grūts manevrs. Lai gan Bonds atmeta galvu vijīgi kā čūska, viņam izspruka sāpju vaids, jo ievainoto vaigu un degunu skāra zilu liesmu kūlis.
Taču sašķidrinātais parafīns iešņācās, staipīdams savu dzīvinošo uguns mēli. Bonds izpurināja mitrumu no asarojošajām acīm un pielieca galvu gandrīz vai taisnā leņķī, lai atkal saķertu ar zobiem lodlampas rokturi.
Bondam likās, ka šis darbiņš un ierīces svars salauzīs viņam žokli, priekšzobi! nervi smeldza, bet viņš tomēr uzmanīgi virzīja krēslu prom no galda, sasprindzinot kakla muskuļus, un pielieca ierīci tā. lai zilais liesmas gals sasniegtu virvi, kas saistīja Gaļas labo roku pie krēsla.
Bonds izmisīgi centās, lai liesma plūstu līdzeni, taču Gala noelsās, un tūlīt lodlampas rokturis Bonda zobos paslīdēja, un liesma apsvilināja jaunās meitenes roku.
Taču drīz viss bija galā. Liesmas izkausēti. pinekli izkusa cits pēc cita, un piepeši Gaļas labā roka bija brīva. Viņa pasniedzās, lai paņemtu lodlampu no Bonda mutes.
Bonds atkrita atpakaļ, viņš tīksmi grozīja kaklu, lai no smeldzošajiem muskuļiem atplūstu asinis.
Bonds pat nepaspēja pamanīt, pa kuru laiku Gala atraisīja viņa rokas un kājas - drīz arī viņš bija brīvs
Kādu mirkli Bonds sēdēja, acis pievēris, gaidot bridi, kad viņa ķermenī atgriezīsies dzīvība. Un tad pēkšņi viņš tīksmi juta Gaļas mīkstās lūpas pieskārāmies savai mutei.