Bonds atvēra acis. Mis Branda stāvēja viņam pretī. Jaunās meitenes acis mirdzēja.
- Tas par to, ko tu izdarīji, - Gala noteikti sacīja.
- Tu esi brīnišķīga meitene, - Bonds vienkārši noteica.
Taču Bonds zināja, kas viņiem jādara. Gaļai noteikti jāizdzīvo, kurpretī viņam, pilnīgi iespējams, būs jāiet bojā piecu minūšu laikā. Viņš aizvēra acis, lai tajās nebūtu iespējams saskatīt bezcerību.
Gala ieraudzija Bonda sejā šo izmisuma izteiksmi un novērsās. Viņa nodomāja, ka tas ir tikai nogurums pēc visa pārciestā. Tad pēkšņi Gala atcerējās ūdeņraža peroksīdu, kas atradās tualetes telpā līdzās viņas kabinetam.
Mis Branda iegāja pa durvīm, kas savienoja viņas un Dreksa kabinetus. Cik pārsteidzoši likās atkal redzēt pazīstamās lietas. Tā laikam bija kāda cita sieviete, kas tur bija sēdējusi pie galda, ar mašīnu rakstījusi vēstules un pūderējusi degunu. Gala paraustīja plecus un iesteidzās nelielajā tualetes istabā. Ak Dievs, kāda viņa izskatās! Un cik nogurusi jūtas! Mis Branda, paņēmusi mitru dvieli un pārskābes pudeli, devās atpakaļ. Pagāja desmit minūtes, kamēr viņa sakopa to kaujas lauku, par kādu bija pārvērtusies Bonda seja.
Bonds sēdēja klusēdams, turēdams roku uz Gaļas jostasvietas un pateicīgi viņu uzlūkodams. Kad Gala iegāja atpakaļ tualetes istabā un Bonds dzirdēja, ka viņa aizbīda durvju aizšaujamo, viņš piecēlās un nodzēsa joprojām šņācošo lodlampu. Pēc tam Bonds iegāja Dreksa dušas telpā, noģērbās un vairākas minūtes stāvēja zem ledaini salta ūdens strūklām. "Gatavošanās bojāejai!" Bonds bēdīgi nodomāja, spogulī aplūkodams sadauzīto seju.
Apģērbies viņš devās atpakaļ pie Dreksa galda, kuru pamatīgi pārmeklēja. Un atrada tikai vienu mierinājumu - puspu- dcli viskija. Bonds sameklēja divas glāzes un ūdeni, bet pēc tam pasauca mis Brandu.
Viņš dzirdēja veramies tualetes telpas
durvis.
- Kas tur ir? - Gala noprasija.
- Viskijs.
- Iedzer. Es tūlīt būšu kārtibā.
Bonds ar skatienu novērtēja pudeles
saturu un ielēja sev trisceturtdalglāzes. kuru izdzēra divos malkos. Pēc tam visai bezrūpīgi aizdedzināja svētīgo cigareti, apsēdās uz krēsla maliņas un izbaudīja sajūtu, kad viskijs apsvilināja kuņģi un siltums ieplūda kājās. Viņš atkal paņēma pudeli un apskatīja to. Gaļai tur vēl pietiks atliku likām, un iznāks vēl pusglāze arī pašam - pirms tam. kad viņš dosies ārā pa šīm durvīm. Tas ir labāk nekā ne kas. Vismaz pašsajūta būs labāka, kamēr viņš ātri izies un aizvērs aiz sevis durvis. Neatskatoties.
Gala ienāca - gluži pārvērtusies, tikpat skaista, kāda bija tajā vakarā, kad Bonds meiteni pirmoreiz ieraudzīja, vienīgi zem acīm bija parādījušās lielā noguruma iezīmētās krunciņas, kuras pūderis nespēja pilnīgi noslēpt. Arī sarkanās virvju zīmes uz roku locītavām un potītēm vēl bija redzamas.
Bonds pasniedza meitenei dzērienu un paņēma otru glāzi sev. Abi saskatījās un sasmaidījās pāri paceltajām glāzēm.
Tad Bonds piecēlās.
- Paklausies, Gala, - Bonds lietišķā balsī sacīja. - Mums jātiek ar to galā, tādēļ runāšu īsi, un pēc tam atkal iedzersim. - Viņš dzirdēja, ka Gala strauji ievelk elpu. - Pēc desmit minūtēm es tevi ieslēgšu Dreksa vannasistabā, pabāzīšu zem dušas un atgriezīšu krānus līdz galam vaļā.
- Džeims! - viņa iesaucās. Un spēra soli Bondam tuvāk. - Neturpini! Es zinu, ka tu grasies sacīt kaut ko drausmīgu! Lūdzu, mitējies, Džeims!
- Beidz, Gala! - Bonds dusmīgi novilka. - Kāda tam visam tagad nozīme? Tas jau ir brīnums, ka mums radusies tāda izdevība. - Bonds atvirzījās tālāk no viņas.
- Tātad, - viņš runāja tālāk, turēdams labajā rokā tik vērtīgās šķiltavas. - Es iziešu no šejienes un aizvēršu durvis. Un tad aizdegšu pēdējo cigareti raķetei zem astes.
- Mans Dievs. - mis Branda nočukstēja. - Ko tu saki? Vai esi jucis? - Gala vērās Bondā ar patiesās šausmās ieplestām acīm.
- Nekļūsti smieklīga! - Bonds nepacietīgi norūca. - Pie velna, kas gan vēl mums atliek? Sprādziens būs tik briesmīgs, ka es tik un tā neko nejuUšu. Vajadzētu izdoties - tur apkārt ir daudz degvielas mucu un tvaiku. Vai nu es. vai miljons cilvēku Londonā. Kodolgalviņa nenokritīs. Ar atombumbām tā nenotiek. Varbūt tā izkusis. Tāpēc ir cerība, ka tev izdosies palikt dzīvai un tikt projām. Sprādziens varētu izšauties pajumtu, un daļēji arī izplūdes gāzu bedrē, ja spēšu iedarbināt mehānismu, kas atver grīdu. - Bonds pasmaidīja. - Degunu augšā! - viņš teica, apiedams ap galdu un saņemdams meitenes roku. - Es atceros to zelli, kurš stāvēja uz degoša kuģa klāja. Esmu gribējis atdarināt viņa piemēru kopš piecu gadu vecuma.
Gala atrāva roku.
- Man nav daļas par to, ko tu esi gribējis, - viņa nikni attrauca. - Mums jādomā par kaut ko citu. Tu neuzskati, ka man ari var būt kādas idejas. Tikai saki, kas, tavuprāt, mums jādara. - Gala piegāja pie sienas kartes un nospieda slēdzi. - Protams. ja mums nāksies likt lietā šķiltavas, mēs to darīsim. - Gala ieskatījās viltotajā lidojuma plānā, to lāgā neredzēdama. - Taču doma, ka tu varētu tur ieiet un nostāties to spokaino degvielas tvaiku vidū, mierīgi uzšķilt uguni un ļaut sevi saraut sīkos gabaliņos… Nekā nebija - ja mums to nāksies darīt, tad darīsim abi kopā. Es labprā- tak uzsprāgtu, nekā sadegtu te iekšā. Šā vai ta, - Gala uz mirkli aprāvās, tad turpināja, - man gribas doties tev līdzi. Mēs pie šīs lietas strādājām abi kopā.
Bonda skatiens likās atmaidzis, viņš tuvojās meitenei, aplika roku ap Gaļas vidukli un pievilka viņu sev klāt.
- Gala, tu esi lieliska! - Bonds vienkārši noteica. - Ja ir atlikusi vēl kāda cita iespēja, tad izmantosim to. Bet, - Bonds pavērās pulkstenī, - ir jau pāri pusnaktij, mums jāizlemj ātri. Dreksam jebkurā brīdī var iešauties prātā, ka jāatsūta šurp sargi, lai pārbaudītu, vai mēs neesam atbrīvojušies. Un Dievs vien zina, uz cikiem tad viņš noregulēs aparatūru.