Mirkli apdomājies, viņš piebilda:
- Tiesa, ir kāda nianse…
- Kāda, ser? - Bonds pavaicāja. Izskatījās, ka M. apkopo domas. Tad
viņš rāmi uzlūkoja Bondu.
- Sers Hugo Drekss kāršu spēlē krāpjas.
III nodala
KĀrŠu striptĪzs
- Drekss krāpjas ar kārtīm?
M. sarauca uzacis.
- Jā, tieši to es teicu, - viņš sausi apstiprināja. - Vai jums nešķiet dīvaini, ka multimiljonāram jākrāpjas kāršu spēlē?
Bonds samierinoši pasmaidīja.
- Tas nav neko dīvaināk par visu pārējo, ser. Pazīstu loti bagātus cilvēkus, kas māna paši sevi, izliekot pasjansu. Taču tas nekādi nesaskan ar manu priekšstatu par Dreksu. Mazliet nesaderīgi.
- Tur jau tā lieta, - piekrita M. - Kāpēc viņš to dara? Un neaizmirstiet, ka krāpšanās kāršu spēlē vēl arvien var pazudināt cilvēku. Tā dēvētajā augstākajā sabiedrībā tas ir gandrīz vai vienīgais nodarījums, kas netiek piedots nevienam, lai kas šis cilvēks bUtu. Drekss gan šos trikus pieprot tik labi, ka neviens viņu vēl nav pieķēris. Patiesību sakot, šaubos, vai jelkādam, izņemot Bezildonu, vispār varētu būt radušās aizdomas. Bezildons ir Bleida kluba priekšsēdis. Viņš man prasīja padomu. Šis vīrs pieņem, ka man ir zināma saistiba ar izlūkdienestiem, un es jau agrāk reizi vai divas esmu viņam palīdzējis izkļūt no sīkām nepatikšanām. Patiesībā Bezildons lūdza manu palīdzību. Teica, ka, protams, negrib nekādu troksni klubā un ka vienīgais, ko vēlētos, - pasargāt Dreksu no iekļūšanas muļķīgā situācijā. Viņš par šo cilvēku ir tikpat augstās domās kā mēs visi un baidās no jelkādiem starpgadījumiem. Ja tas nāks gaismā, neizbēgami sekos pamatīgs skandāls. Kluba biedru vidū ir daudz parlamenta locekļu, un par to drīz vien sāks tērgāt kuluāros. Pēc tam pie darba ķersies tenku vācēji no preses.
Dreksu nāksies izslēgt no kluba, un tad viņa draugi droši vien ķersies pie aizstāvības, izvirzot apsūdzību apmelošanā. Notiks tāpat kā ar Trenbiju Kroftu. Vismaz Bezildons paredz tieši šādu notikumu gaitu, un jāteic, ka esmu tādās pašās domās. Lai nu kā, es piekritu palīdzēt un tāpēc vēlos iesaistīt jūs, - M. turpināja, cieši uzlūkodams Bondu un ironiski pasmaidīdams. - Jūs esat pats labākais kāršu spēlmanis Slepenajā dienestā, katrā ziņā pēc daudzajiem uzdevumiem, ko līdz šim nācies veikt kazino, jums tādam vajadzētu būt, turklāt, cik atceros, mēs savulaik, vēl pirms kara, iztērējām krietnu žūksni naudas, lai jūs apmācītu kāršu blēdībās, iekams ķērāties pie tiem rumāņiem Montekarlo.
Bonds plati pasmaidīja.
- Stefijs Espozito, - viņš klusām noteica. - Jā, tas tik bija zellis. Amerikānis. Viņš mani dresēja pa desmit stundām dienā veselu nedēlu, un tas viss - tikai tādēļ, lai es kā nākas apgūtu kāršu jaukšanu un to, kā tās pēc vajadzības iedalīt citiem. Toreiz par to visu uzrakstīju pamatīgu pārskatu, tam jābūt nobāztam kaut kur arhīvā. Stefijs pieprata pilnīgi visus spēles trikus. Kā ievaskot dūžus, lai kāršu kava atvērtos tieši pie tiem, kā ar žileti nemanāmi iezīmēt stiprās kārtis, kā tās apgriezt, kā vajadzīgajā brīdī izdabūt vajadzīgās kārtis no piedurknē ieslēptas aptveres. Labi noderēja arī triks, ko sauc par striptīzu. Visu kavu vajadzēja apgraizīt par nepilnu milimetru, taču vajadzīgās kārtis, piemēram, dūžus, atstāt sākotnējā lielumā. Tad vēl bija īpaši apstrādātas atspoguļojošas virsmas - niecīgi, dārgakmeņiem līdzīgi spogulīši, kas iestrādāti gredzenos vai pīpju galviņās. Taču toreiz, Montekarlo, man noderēja Stefija triks ar slepenrakstu, - Bonds atcerējās. - Krupjē kāršu iezīmēšanai lietoja neredzamu tinti, ko varēja saskatīt tikai ar īpašām brillēm. Stefijs nudien bija lielisks puisis. Mums viņu piespēlēja Skotlendjards. Viņam pietika vienreiz samaisīt kavu, un visi četri dūži jau bija uz galda. Pilnīga mīkla.
- Nedomāju, ka no Dreksa varētu sagaidīt šādu profesionālismu, - noteica M. - Lai iespētu ko tādu, jāvingrinās un jāspēlē katru dienu vai arī nepieciešams sabiedrotais, un es nespēju iedomāties, ka Drekss tādu būtu atradis Bleida klubā.
Nē, man šķiet, ka nekāda sensacionāla krāpšanās tā nebūs, visticamāk, Drek- sam vienkārši palaikam fantastiski veicas. Tas ir dīvaini. Drekss nav sevišķi labs spēlmanis - viņš, starp citu, spēlē tikai bridžu -, taču šim vīram pietiekami bieži izdodas veiksmīgi pabeigt loti sarežģītu spēli, un tas ir gluži vai fenomenāli, jo paredzamais iznākums nekādā ziņā nav viņam par labu. Lai nu kā, viņš to dabū gatavu. Viņš ir viens no lielākajiem Bleida kluba laimētājiem un labprāt spēlē uz augstām likmēm. Gada laikā, kopš Drekss apmeklē klubu, viņš ne reizi nav palicis zaudētājos, kad apkopojam nedēļas rezultātus. Kluba biedru vidū ir divi vai trīs pasaules labākie spēlmaņi, un nevienam no tiem nekad nav izdevies iegūt tādu summāro rezultātu kā Dreksam divpadsmit mēnešos. Par to klubā dažkārt izskan pa jociņam, un, manuprāt, Bezildonam ir taisnība, ka te kaut kas jādara. Kā jums šķiet, kādu sistēmu Drekss lieto?
Bonds ilgojās pēc pusdienām. Štāba priekšnieks kopīgai maltītei droši vien bija atmetis ar roku jau pirms labas pusstundas. Par kāršu spēles viltībām viņš varētu runāt stundām ilgi, un M., kuru šķietami nekad neinteresēja ēdiens un miegs, labprāt klausītos un visu dzirdēto tūlīt pat iegaumētu. Taču Bonds jutās izsalcis.
- Pieņemot, ka viņš nav profesionālis, ser, un nekādi neapstrādā kārtis, pastāv tikai divas iespējas. Vai nu Drekss prasmīgi bāž degunu citu kārtis, vai ari pēc noteiktas signālsistēmas sazinās ar savu partneri. Vai viņš parasti spēlē pārī ar vienu un to pašu kompanjonu?