Bonds ieskatījās Gaļas slapjajā sejā. Slapji un asiņojoši, abi stāvēja, cieši apskāvušies, zaudējuši runasspējas un tikko jaušami drebēdami šajā jūtu mulsumā. Viņi pavērās viens otrā, bet abu acis šķita blāvas un bez spožuma.
"Jūsu Majestāte, Anglijas viri un sievas," ņirdzīgi samtainā tonī sacīja Dreksa balss, "es gatavojos mainīt Anglijas vēstures gaitu." Iestājās klusums. "Pēc dažām minūtēm jūsu visu dzīves kaut kādā veidā būs saistītas ar šo raķeti un pat atkarīgas no tās. Esmu ārkārtīgi lepns un iepriecināts, ka liktenis no visiem tautiešiem šim uzdevumam izvēlējies tieši mani, lai es varētu izšaut debesīs šo lielo atriebes bultu un tā uz laiku laikiem un visas pasaules priekšā apliecināt savas dzimtenes varenību. Ceru. ka šis notikums mūžam paliks brīdinājums, ka manas tēvzemes ienaidniekiem liktenis būs rakstīts putekļos, pelnos, asarās un…" pēc klusumbrīža viņš turpināja, "asinīs. Un tagad paldies par uzklausīšanu. Es tiešām ceru, ka starp jums būs tādi, kas atkārtos manus vārdus saviem bērnubērniem, ja jums tādi piedzims."
Noplaukšķēja tādi kā šaubīgi aplausi, pēc tam ieskanējās aizrautīgā komentētāja balss. 'Tas bija sers Hugo Drekss, kurš jums pateica dažus vārdus, pirms dosies pie vadības pults un nospiedīs slēdzi. Viņš pirmo reizi runāja plašākai publikai. Turklāt visai viedi. Un īpaši neizmeklēdams vārdus. Taču daudzi no mums sacīs, ka tas nav nekas ļauns. Un tagad pienācis laiks iepazīstināt jūs ar ekspertu - kapteini Tendiju no Apgādes ministrijas, kurš jums pastāstīs par raķetes izšaušanu. Pēc tam dzirdēsiet Pīteru Trimblu no flotes drošībnieku patruļkuģa "Merganzer". Viņš pastāstīs par vietu, uz kuru tiek mērķēta raķete. Lūdzu, kaptein Tendij."
Bonds ieskatījās pulkstenī.
- Vēl tikai viena minūte, - viņš .sacīja Gaļai. - Ak Dievs, kā man gribētos dabūt to Dreksu savās rokās. Ņem, - viņš pasniedzās pēc ziepēm un sadalīja tās vairākos gabaliņos. - Iebāz tās ausīs, kad pienāks laiks. Troksnis būs drausmīgs, droši vien ari karstums, es īsti nezinu. Tas neturpināsies ilgi. un metāla sienas varētu ari izturēt.
Mis Branda pavērās viņā. Un pasmaidīja.
- Ja tu mani turēsi, tas viss neliksies tik briesmīgi! - Gala noteica.
"…un tagad sers Hugo liek roku uz slēdža un skatās hronometrā."
"DESMIT," iesaucās otra balss, skanīga un dobja kā zvans.
Bonds atkal pagrieza dušu stiprāk, un ūdens šalcot gāzās lejup pa viņu nogurušajiem ķermeņiem.
"DEVIŅI!" noskandināja balss.
"…radaru operatori vēro ekrānus. Nekas īpašs tur nav redzams - tikai viļņotas līnijas…"
"ASTOŅI!"
"…visi uzliek austiņas. Ši betona konstrukcija droši vien ir nesagraujama. Betona sienas ir divpadsmit pēdu biezumā. Piramīdveidīgs jumts, sienas pie pamata divdesmit septiņu pēdu biezumā…"
"SEPTIŅI!"
"…vispirms radiovilnis apturēs laika skaitīšanas mehānismu turbīnās. Un iedarbinās aparatūru. Parādīsies liesmas…"
"SEŠI!"
"…atvērsies vārstuļi. Raķeti darbina šķidrā degviela. Tās formula tiek turēta noslēpumā. Biedējoša slepenība. īsts dinamīts. Plūst ārā no tvertnēm…"
"PIECI!"
"…kad degviela nokļūs raķetes motorā, tā tiks aizdedzināta…"
"ČETRI!"
"…pa šo laiku pcroksīds sajaucies ar permanganātu, radot tvaikus. Un turbīnu sūkņi sākuši strādāt…"
TRĪS!"
… degviela tiek.sūknēta cauri motoram - ārā izplūdes bedrē. Briesmīga svelme… Trīstūkstoš piecsimt grādu…"
"DIVI!"
"…sers Hugo grasās nospiest slēdzi. Viņš lūkojas ārā pa lūku. Viņa pieri klāj sviedri. Šeit valda pilnīgs klusums. Un Klrausmigs sasprindzinājums."
"VIENS!"
Nekas nenotika, tikai pakšķēja ūdens lāses, pilēdamas no abiem slapjajiem ķermeņiem.
"UGUNI!"
Bonda sirds šķietami bija iesprūdusi rīklē. Viņš juta, kā Gala nodreb. Klusums. Vienīgi Ūdens šņāca.
"… sers Hugo Drekss aiziet no vadības pults. Viņš mierīgi tuvojas klints malai. Tik pašpaļāvīgi… Uzkāpj uz laipas. Un dodas lejup. Skaidrs - viņš noteikti dodas uz zemūdeni. Televīzijas ekrānā saskatāma tvaika strūkla, kas parādījusies no raķetes astes. Vēl dažas sekundes. Jā, sers Hugo jau ir piestātnē. Viņš atskatās un paceļ roku. Vecais, labais sers Hu…"