Выбрать главу

Eja bija vienvirziena. Laiku pa laikam kāds mazs elektrokārs panāca viņus un gandrīz bez trokšņa aizslīdēja garām.

—        Ko es gribētu darīt? — zemietis sacīja. — Tas ir pārāk daudzsološs piedāvājums. Varbūt jūs tomēr uzstādītu robežnosacījumu, lai es netī­šām nepārkāpju kādu aizliegumu?

—   Jūs esat fiziķis?

Zemietis mirkli vilcinājās.

—   Kāpēc jūs jautājat?

—       Lai dzirdētu, ko jūs teiksiet. Es zinu, ka jūs esat fiziķis.

—   Kā jūs to zināt?

—   «Robežnosacījums» taču ir fizikas termins.

Turklāt, ieradies uz Mēness, jūs tūlīt gribējāt ap­skatīt protonu sinhrotronu.

—       Tātad jūs nospriedāt, ka es esmu fiziķis, un tāpēc mani uzmeklējāt?

—       Nē, tāpēc Berons mani sūtīja jūs uzmeklēt. Jo viņš ir fiziķis. Bet es to darīju tāpēc, ka jūs man likāties neparasts zemietis.

—   Kādā ziņā?

—       Ne sevišķi glaimojošā — kā varbūt cerējāt. Šķiet, jums lāgā nepatīk zemieši.

—   Pēc kā jūs to spriežat?

—       Es vēroju, kā jūs izturējāties pret citiem tū­ristiem. Bez tam es vienmēr to kaut kā jūtu. Tie zemiķi, kas nemīl zemiķus, vēlas palikt uz Mēness. Tā ka es varu atgriezties pie jautājuma: ko jūs gribētu darīt? Un robežnosacījums būs — vismaz attiecībā uz apskatāmajiem objektiem.

Zemietis cieši paraudzījās viņā.

—       Tas ir dīvaini, Selēna. Jums ir brīvdiena. Jūsu darbs ir neinteresants, pat nepatīkams, tā ka jūs priecājaties par šo brīvo dienu un gribētu vēl pāris dienas nestrādāt. Tomēr jūs to ziedojat man un labprātīgi atkal uzņematies gides pienāku­mus … Nelielas intereses dēļ.

—        Berona dēļ. Viņš patlaban ir aizņemts, un kas tur slikts, ja es pakavēju jums laiku, kamēr viņš atbrīvosies … Turklāt tas ir pavisam citādi. Kā jūs to nesaprotat? Darbā man jāgana vismaz divi duči liels zemiķu bars … Jūs neņemat ļaunā, ka es lietoju šo vārdu?

—   Es pats to lietoju.

—       Jūs esat zemietis. Daži Zemes cilvēki to uz­skata par nievājošu apzīmējumu un apvainojas, ja to lieto lunietis.

—   Jūs gribējāt teikt — luniķis?

Selēna pietvīka

—   Jā, — viņa sacīja. — Taisnība.

_— Nu, labi, nepiekasīsimies vārdiem. Turpiniet! Jūs man sākāt stāstīt par savu darbu.

—        Darbā man šie zemiķi visu laiku jāsargā, lai nenolauž kaklu, jāvadā šurpu un turpu, jāsniedz paskaidrojumi, jāgādā, lai viņi ēstu, dzertu un staigātu saskaņā ar instrukciju. Viņi skatās savu skatāmo, dara savu darāmo, un man jābūt ārkār­tīgi pieklājīgai un mātišķīgai.

—   Šausmīgi! — zemietis sacīja.

—        Bet mēs abi varam darīt, ko gribam. Jūs, cerams, neesat no bailīgajiem, un man nav jāap­domā katrs vārds, ko saku.

—        Es taču teicu, ka jūs mierīgi varat saukt mani par zemiķi.

—        Nu, jauki! Savu brīvdienu es labprāt veltīšu jums. Ko jūs gribētu darīt?

—        Uz to ir viegli atbildēt. Es gribu redzēt pro­tonu sinhrotronu.

—       To nevar. Iespējams, ka Berons vēlāk to kaut kā izkārtos.

—        Nu, ja jūs man negribat rādīt sinhrotronu, tad es tiešām nezinu, ko citu te vēl būtu vērts ap­skatīt. Radioteleskops ir Mēness otrā pusē, un tas jau arī nav nekāds jaunums … Iesakiet jūs! Ko nedabū redzēt parasts tūrists?

—        Daudz ko. Piemēram, aļģu audzētavas — ne tās antiseptiskās ražotnes, kur jūs jau bijāt, bet pašas fermas. Taču tur ir diezgan stipra smaka, un es domāju, ka zemiķim … zemietim tā nelik­sies sevišķi apetītlīga. Zem … iešiem jau tā ir grūti ēst mūsu barību.

—        Jūs tas pārsteidz? Vai esat kādreiz nogaršo­jusi Zemes barību?

—       Neesmu. Droši vien man tā nepatiktu. Viss atkarīgs no pieraduma.

—       Jā, laikam tā ir, — zemietis nopūzdamies sa­cīja. 4 — Ēdot īstu bifšteku, jūs droši vien justu liebumu pret taukiem un cietajām šķiedrām.

—       Mēs varētu aiziet uz priekšpilsētu, kur pamat­iezī tiek cirstas jaunas ejas, bet tur jāvalkā spe­ciāls aizsargtērps. Ir rūpnīcas …

—   Izvēlieties jūs, Selēna!

—       Es to darīšu, ja jūs godīgi atbildēsiet uz vienu manu jautājumu.

—       Nevaru apsolīt, pirms neesmu dzirdējis šo jautājumu.

—       Es teicu, ka tie zemiķi, kas nemīl zemiķus, vēlas palikt uz Mēness. Jūs neko neiebildāt. Vai esat nodomājis palikt uz Mēness?

Zemietis raudzījās uz savu neveiklo zābaku purngaliem.

—       Selēna, — viņš sacīja, — man bija ļoti grūti dabūt vīzu uz Mēnesi. Man tika teikts, ka es esot par vecu šādam ceļojumam un, ja te kādu laiku uzkavēšoties, varbūt vairs nevarēšot atgriezties uz Zemes. Tad es paziņoju, ka esmu nodomājis pa­stāvīgi palikt uz Mēness.

—   Un jūs nemelojāt?

—       Tobrīd es vēl nebiju galīgi izlēmis. Bet ta­gad domāju, ka palikšu.

—       Manuprāt, pēc šāda paziņojuma jums gan bija vēl mazāk cerību dabūt izbraukšanas atļauju.

—   Kāpēc?

—       Parasti Zemes varas iestādes nelabprāt ļauj fiziķiem apmesties pie mums uz pastāvīgu dzīvi.

Zemieša lūpas noraustījās.

—   Sai ziņā man nekādu grūtību nebija.

—       Nu, tādā gadījumā, ja jūs paliksiet šeit, jums derētu apmeklēt vingrotavu. Zemiķi bieži vien to vēlas, bet parasti mēs viņus atrunājam — kaut gan oficiāli aizliegts tas nav. Ar imigrantiem ir citādi.

—   Kāpēc?

—   Pirmkārt, mēs trenējamies kaili vai gandrīz kaili. Kas tur sevišķs? — Selēnas balsī ieskanējās sarūgtinājums, it kā viņai būtu apnicis mūžīgi aiz­stāvēties. — Temperatūra tiek kontrolēta, apkārt viss ir tīrs. Tikai tad, kad ierodas tūristi no Ze­mes, kailums kļūst par piedauzības akmeni. Daži zemiķi jūtas šokēti, citi tīksminās, vēl citi reizē šausminās un ķiķinās. Nu, mēs jau nu zemiķu dēļ nesāksim vingrotavā nēsāt apģērbu, taču attiecī­bas sabojāt arī negribas, tāpēc labāk viņus tur nelaižam.

—   Bet imigrantus?

—   Imigrantiem ir pie tā jāpierod. Galu galā arī viņi paši nometīs drēbes. Un viņiem vingrotava ir pat vēl vairāk vajadzīga nekā dzimušajiem lu­niešiem.

—   Es būšu godīgs ar jums, Selēna. Ja es redzu sievietes kailumu, arī mani tas iekairina. Neesmu gluži tik vecs, lai tā nebūtu.

—   Nu tad kairinieties vien, tikai pats pie se­vis, — viņa vienaldzīgi sacīja. — Norunāts?

—  Vai arī mums būs jāizģērbjas? •— Zemietis ieinteresēti paraudzījās Selēnā.

—   Kā skatītājiem? Nē. Mēs to varētu darīt, bet nav obligāti. Jūs neesat pie tā pieradis, tādēļ jus­tos neērti, un tas arī nebūtu sevišķi estētisks skats mums pārējiem …

—   Jūs esat atklāta.

—   Jūs domājat, ka būtu? Esiet paškritisks! Un man nav ne mazākās vēlēšanās īpaši uzskrūvēt jūsu personisko iekairināmību. Tā ka mēs abi mie­rīgi varam palikt apģērbušies.

—       Vai citiem nebūs iebildumu? Nu, pret to, ka tur atradīsies neestētiska izskata zemiķis?