— Nē, ja es būšu kopā ar jums.
— Tad ir ļoti jauki, Selēna. Vai tā vingrotava ir tālu?
— Mēs esam jau klāt. Tepat tā ir.
— Tātad jums visu laiku bija nodoms nākt šurp?
— Man likās, ka tas var būt interesanti.
— Kāpēc?
Selēna piepeši pasmaidīja. • — Es tā domāju, un viss.
Zemietis pašūpoja galvu.
— Bet es sāku domāt, ka jūs tāpat vien nekad nedomājat. Ļaujiet man minēt. Ja es palikšu uz Mēness, man vajadzēs šad un tad nodarboties ar fizkultūru, lai uzturētu formā muskuļus, kaulus un visus savus orgānus.
— Pilnīgi pareizi. To darām mēs visi, bet imigrantiem no Zemes tas ir īpaši nepieciešams. Drīz vien jūs diendienā svīdīsiet vingrotavā.
Viņi iegāja pa kādām durvīm, un zemietis pārsteigts ieplēta acis.
— No visa, ko esmu redzējis, šī ir pirmā vieta, kas atgādina Zemi.
— Kādā ziņā?
— Tik liela telpa! Man nebija ne jausmas, ka jums šeit uz Mēness tādas ir. Rakstāmgaldi, kantora aparāti, sievietes pie galdiem …
— Sievietes ar kailām krūtīm, — Selēna dzēlīgi piemetināja.
— Jā, tas jau nu neatgādina Zemi.
— Mums ir arī nolaišanās šahta un lifts zemiķiem. Šeit ir vairāki līmeņi… Acumirkli!
Selēna piegāja pie viena no tuvākajiem galdiem un klusu kaut ko jautāja tur sēdošajai sievietei.
Žemietis pa to laiku ar draudzīgu ziņkāri vērās apkārt.
Selēna atgriezās.
— Viss kārtībā! Izrādās, ka mēs varēsim noskatīties pāru cīņu un brīvā stila sacensības. Diezgan augstas klases. Es pazīstu komandas.
— Šī vieta ir ļoti iespaidīga. Patiešām.
— Ja jūs joprojām runājat par izmēriem, tad jāsaka — mūsu vajadzībām ar šīm telpām nepietiek. Mums ir pavisam trīs vingrotavas. Šī ir vislielākā.
— Mani iepriecina tas, ka Mēness spartiskajos apstākļos jūs atļaujaties izšķiest tik daudz telpas izklaidēšanās nolūkiem.
— Izklaidēšanās! — Selēna jutās apvainota. — Kāpēc jūs domājat, ka tā ir izklaidēšanās?
— Pāru cīņa? Vai tā ir kāda spēle?
— Varētu to saukt arī par spēli. Uz Zemes jūs tādas lietas darāt prieka pēc: desmit vīru darbojas, desmit tūkstošu skatās. Uz Mēness tas tā nav; kas jums ir izklaidēšanās, mums nepieciešamība … Šeit, lūdzu! Mēs brauksim ar liftu, tā ka varbūt nāksies mazliet pagaidīt.
— Es negribēju jūs sadusmot.
— Es neesmu dusmīga, bet vajag spriest ar prātu. Jūs, zemieši, esat piemērojušies Zemes gravitācijai visus trīssimt miljonus gadu, kopš dzīvība izlīda uz sauszemes. Jūs varat iztikt arī bez fiziskas vingrināšanās. Mums vispār nav bijis laika piemēroties Mēness gravitācijai.
— Bet jūs esat citādi veidoti.
— Ja cilvēks ir dzimis un uzaudzis uz Mēness, viņa kauli un muskuļi, dabiski, ir tievāki, ne tik masīvi kā zemiķiem, bet tā ir tikai ārējā uzbūve. Mūsu ķermeņa funkcijas, tādas kā gremošana, iekšējā sekrēcija un citas, nav piemērojušās zemajai gravitācijai, tādēļ mums nepieciešams noteikts vingrināšanās režīms. Ja mēs šo vingrināšanos organizējam spēļu un jautru nodarbību veidā, tāpēc tā nekļūst par izklaidēšanos … Lifts ir klāt!
Zemietis satraucies pēkšņa izbīlī paravas atpakaļ, bet Selēna mazliet nepacietīgi, it kā joprojām pukotos par nepieciešamību. aizstāvēties, sacīja:
— Droši vien jūs teiksiet, ka tas izskatas pec klūgu groza. Visi zemieši, kas tajā braukuši, tā saka. Bet mūsu apstākļos nav vajadzīga stabilāka konstrukcija.
Lifts lēnām slīdēja lejup. Viņi bija tajā vieni paši.
— Šis lifts acīmredzot netiek daudz lietots, — zemietis sacīja.
Selēna atkal pasmaidīja.
— Jums taisnība. Nolaišanās šahta ir daudz populārāka, tā sagādā vairāk jautrības.
— Kāda tā ir?
— īpaša šahta nokļūšanai lejā… Mēs esam klāt. Mums vajadzēja nolaisties tikai divus līmeņus zemāk… Nolaišanās šahta ir vertikāla caurule ar turekļiem sienās. Bet zemiķiem mēs neiesākām to izmantot.
— Pārāk riskanti? •
— Ne jau. Pa to var nokāpt ļejā kā pa redeļkāpnēm. Bet mūsu jaunieši tajā metas lejup lielā ātrumā, un zemiķi neprot pagriezt viņiem ceļu. Sadursmes ir nepatīkamas. Bet ar laiku jūs iemācīsieties to lietot… Tas, ko jūs tagad redzēsiet, arī ir savdabīga nolaišanās šahta, kas domāta drosminiekiem.
Selēna pieveda viņu pie lokveida margām, ap kurām bija sastājušies cilvēki un sarunājās. Tie visi bija vairāk vai mazāk kaili. Kājās visiem bija sandales, daudziem plecā uzmesta soma. Daži bija ģērbušies īsās biksītēs. Viens ķeksēja no trauka zaļganu biezeni un ēda to.
Ejot garām šim lunietim, zemietis mazliet sarauca degunu.
— Zobu problēma uz Mēness acīmredzot ir visai nopietna, — viņš sacīja.
— Jā, stāvoklis nav labs, — Selēna piekrita. — Ja būtu tāda iespēja, mēs izvēlētos reducētu žokļu variantu.
— Bezzobainību?
— Varbūt ne gluži. Aiz kosmētiskiem apsvērumiem mēs paturētu priekšzobus un acu zobus, kas kādreiz vēl varētu noderēt. Tos ir arī viegli tīrīt. Bet kam mums vajadzīgi dzerokļi? Tie ir tikai palieka no zemiķu pagātnes.
— Vai jums šajā virzienā ir kādi panākumi?
— Nē, — Selēna sausi atteica. — Ģenētiskā inženierija ir aizliegta ar likumu. Zeme pastāv uz savu.
Viņa noliecās pār margām un sacīja:
— So te sauc par Mēness spēļu cilindru.
Zemietis palūkojās lejup. Tā bija liela, cilindriska šahta ar gludām, sārtām sienām, kurās bija iestiprināti metāla stieņi dažādos attālumos cits no cita. Šur un tur kāds stienis iesniedzās dziļāk cilindrā, dažs pat to šķērsoja. Šahta bija četrsimt piecsimt pēdu dziļa un apmēram piecdesmit pēdu diametrā. Šķita, ka neviens no klātesošajiem nepievērš īpašu uzmanību ne spēļu cilindram, ne zemietim. Kad viņš gāja garām, daži vienaldzīgi paskatījās uz apģērbto svešinieku, uzmeta īsu mirkli viņa sejai un novērsās. Citi pirms novēršanās pavirši pamāja sveicienu Selēnai, bet novērsās visi. Tas nepārprotami liecināja, ka luniešiem nav par viņu absolūti nekādas intereses.
Zemietis atkal palūkojās šahtā. Tās dibenā kustējās vingri stāvi, kas, raugoties no augšas, izskatījās nesamērīgi īsi. Dažiem mugurā bija kaut kas sarkans, citiem — zils. Zemietis saprata, ka tās ir divas komandas. Ģērbam acīmredzot bija aizsargājošas funkcijas, jo visiem bija cimdi un sandales, apsēji ap ceļgaliem un elkoņiem. Dažiem šaura strēmele sedza gurnus, citiem — krūtis.
— Oho! — zemietis novilka. — Vīrieši un sievietes.
— Pareizi! — Selēna sacīja. — Sacensībās piedalās abi dzimumi ar vienādām tiesībām, bet ietērpjas tā, lai tiktu saturētas tās ķermeņa daļas, kas varētu traucēt mērķtiecīgu kritienu. Dzimumatšķirības ietver sevī arī pret sāpēm vārīgu orgānu dažādu izvietojumu. Tas netiek darīts aiz kautrības.
— Šķiet, esmu par to lasījis, — zemietis bilda.
— Iespējams, — Selēna vienaldzīgi atteica. — Kaut gan uz Zemes par mūsu dzīvi maz ko zina. Ne tāpēc, ka mēs gribētu norobežoties, bet Zemes valdība cenšas informāciju par Mēnesi reducēt līdz minimumam.
— Kāpēc, Selēna?
— Jūs esat zemietis. Paskaidrojiet jūs man… Mūsu teorija šeit, uz Mēness, ir tāda, ka mēs satraucam Zemi. Vai vismaz Zemes valdību.