— Vajag regulāri pārbaudīt sirdsdarbību, asinsspiedienu un tā tālāk, lai pārliecinātos, ka gravitacijas maiņa nav izraisījusi nopietnus traucējumus.
— Es tiku daudzkārt par to brīdināts, — Denisons viebdamies sacīja. — Uz pārbaudi iešu nākamajā mēnesī, tagad lietoju pilulas.
— Ziniet, — Nevils ieteicās tādā tonī, it kā viņam būtu apnicis runāt par niekiem, — pēc nedēļas jūs droši vien jutīsieties jau pavisam labi. Un jums būs vajadzīgs piemērots apģērbs. Šīs bikses galīgi nekur neder, un valkāt tādu plānu kreklu nav jēgas.
— Tātad šeit ir veikali, kur es varēšu nopirkt drēbes.
— Protams. Un esmu pārliecināts, ka Selēna savā brīvajā laikā ar prieku jums palīdzēs. Viņa apgalvo, ka jūs, doktor, esot patīkams cilvēks.
— Man prieks, ka viņa tā domā. — Denisons, norijis karoti viras, paskatījās uz to ar tādu sejas izteiksmi, it kā prātotu, ko darīt ar pārējo. Tad apņēmīgi ķērās atkal pie karotes un turpināja ēst.
— Selēna sprieda, ka jūs esot fiziķis, bet viņa, protams, maldās.
— Pēc izglītības es esmu radioķīmiķis.
— Arī šai specialitātē jūs neesat strādājis ilgi, doktor Denison. Mēs šeit gan esam it kā malā no visa, taču tāpat šo to zinām. Jūs esat viens no Helama upuriem.
— Vai tad to ir tik daudz, ka jūs runājat daudzskaitlī?
— Kā ne? Viss Mēness ir viens no Helama upuriem.
— Mēness?
— Tā varētu teikt.
— Nesaprotu.
— Mums uz Mēness nav nevienas Elektronu Sūkņa Stacijas. Tās nevarēja ierīkot, tāpēc ka nebija atsaucības no Parauniversa puses. Izliktais volframs netika pieņemts.
— Bet, doktor Nevil, jūs taču neapgalvosiet, ka pie tā vainīgs Helams.
— Netiešā veidā tomēr. Kāpēc gan vienīgi Parauniverss var būt Elektronu Sūkņa iniciators? Kāpēc mēs paši nevaram būt sācēji?
— Ja nemaldos, mums trūkst zināšanu, lai pārņemtu iniciatīvu.
— Un mums to nebūs nekad, ja pētījumi šajā virzienā ir aizliegti.
— Aizliegti? — Denisons, mazliet pārsteigts, jautāja.
— Faktiski tas tā ir. Ja zinātnieki, kas strādā, lai paplašinātu zināšanas šai virzienā, nevar izmantot ne protonu sinhrotronu, ne kādu citu lielo iekārtu — tās visas kontrolē Zeme un visas atrodas Helama ietekmē —, tad pētījumi būtībā ir aizliegti.
Denisons paberzēja acis.
— Rādās, ka man drīz atkal vajadzēs likties gultā … Lūdzu, atvainojiet! Tas nav mājiens, ka jūs mani garlaikotu. Bet sakiet, vai tad Elektronu Sūknis Mēnesim ir tik nepieciešams? Saules baterijas taču ir efektīvas un dod pietiekami daudz enerģijas.
— Tās padara mūs atkarīgus no Saules, doklor. Tās saista mūs pie virspuses.
— Nūjā… Bet kā jūs domājat, doktor Nevil, kādēļ Helamam ir tik negatīva attieksme šajā jaulājumā?
— Jūs to zināt labāk nekā es, jo esat personiski ar viņu pazīstams, bet es neesmu. Helams uzskata par pareizāku neatklāt plašai sabiedrībai, ka Elektronu Sūkņa faktiskie ierīkotāji ir paracilvēki, bet mēs esam tikai viņu pakalpiņi. Un, ja mēs šeit, uz Mēness, nonāktu tik tālu, ka paši izprastu, ko darām, tad īstās Elektronu Sūkņa tehnoloģijas radītāji būtu mēs, nevis viņš.
— Kāpēc jūs to visu man stāstāt? — Denisons jautāja.
— Lai velti nešķiestu laiku. Parasti mēs laipni uzņemam fiziķus no Zemes. Seit uz Mēness mēs jutāmies atgriezti, esam Zemes apzināti pret mums vērstās politikas upuri, un ikviens fiziķa apmeklējums ir patīkams, kaut vai tikai tāpēc, ka mazina mūsu izolētības sajūtu. Fiziķis imigrants ir vēl noderīgāks, mēs viņam labprāt izskaidrojam situāciju un aicinām viņu strādāt kopā ar mums. Man Joti žēl, ka jūs tomēr neesat fiziķis.
— Es arī neesmu par tādu uzdevies, — Denisons neiecietīgi sacīja.
— Un tomēr jūs vēlējāties redzēt sinhrotronu. Kāpēc?
— Ak tad tas jūs uztrauc? Dārgais ser, Jaujiet man paskaidrot. Mana zinātnieka karjera tika izpostīta pirms daudziem gadiem. Es esmu nolēmis panākt zināmu reabilitāciju, atkal iemantot dzīves jēgu … tik tālu no Helama, cik vien iespējams — respektīvi, šeit uz Mēness. Es esmu studējis radioķīmiju, bet tas nav padarījis mani uz visiem laikiem kurlu un aklu pret citām zinātnes nozarēm. Šodien parafizika ir dižens darba lauks, un es esmu visiem spēkiem pašmācības cejā centies to apgūt, juzdams, ka tajā man ir vislielākās cerības kaut ko vēl paveikt.
— Saprotu, — Nevils pamāja, bet viņa balsī skanēja neslēptas šaubas.
— Starp citu, tā kā jūs pieminējāt Elektronu Sūkni… Vai esat kaut ko dzirdējis par Pītera Lemonta teoriju?
Nevils cieši paskatījās sarunu biedrā.
— Nē. Man šis vārds neko neizsaka.
— Jā, viņš vēl nav slavens. Un droši vien nekad nebūs. Galvenokārt tā paša iemesla dēļ kā es. Viņš vērsās pret Helamu … Nesen man atgādināja viņa vārdu, un pagājušo nakti, kad nevarēju gulēt, es domāju par viņu. — Denisons nožāvājās.
— Jā, doktor? — Nevils nepacietīgi iejautājās. — Kas tad ir ar šo cilvēku? Kā bija viņa vārds?
— Pīters Lemonts. Viņš nodarbojās ar parateoriju un izvirzīja interesantu hipotēzi. Pēc viņa domām, Elektronu Sūkņa darbība novedīs pie tā, ka kodolu stiprā mijiedarbība Saules sistēmas telpā kļūs intensīvāka, Saule pamazām sakarsīs un kādā kritiskā brīdī tajā notiks fāzu pāreja, kas izraisīs eksploziju.
— Muļķības! Vai jūs zināt, kādas pārmaiņas kosmiskā mērogā var radīt Sūkņa maksimāla izmantošana cilvēces mērogā? Kaut arī esat fiziku apguvis tikai pašmācības ceļā, jums vajadzētu apjēgt, ka Sūkņa darbība nekādā ziņā nevar kaut cik jūtami ietekmēt Universa vispārējos apstākļus Saules sistēmas pastāvēšanas laikā.
— Jūs tā domājat?
— Protams. Un jūs ne? — Nevils jautāja.
— Es neesmu pārliecināts. Lemonts grib Helamam sariebt. Tiekoties viņš uz mani atstāja eksaltēta un ļoti emocionāla cilvēka iespaidu. Ņemot vērā, ko Helams ir Lemontam nodarījis, jādomā, ka viņu urda nedzēšams naids.
Nevils sarauca pieri.
— Vai jūs noteikti zināt, ka viņš ir sliktās attiecībās ar Helamu? — viņš vaicāja.
— Sai jautājumā esmu eksperts.
— Vai jums nav ienācis prātā, ka šādu hipotēzi par Sūkņa bīstamību varētu izmantot kā vēl vienu ieganstu, lai neļautu Mēnesim ierīkot pašam savas Sūkņa Stacijas?
— Par vispārējas trauksmes un izmisuma cenu? Protams, nē. Tas nozīmētu skaldīt valriekstus ar kodolsprādzieniem. Nē, es esmu pilnīgi pārliecināts par Lemonta godīgumu. Īstenībā arī man pašam reiz radās līdzīga doma.
— Tāpēc, ka arī jūs urda naids pret Helamu.
— Es neesmu Lemonts. (Jn mana reakcija ir citāda … Patiesību sakot, man bija neskaidra ceriba, ka uz Mēness es varēšu papētīt šo jautājumu bez Helama iejaukšanās un Lemonta emocionā lisma.
— Šeit, uz Mēness?
— Šeit, uz Mēness. Es cerēju, ka man būs iespēja lietot sinhrotronu.
— Un tāpēc jūs par to interesējāties?
Denisons pamāja.
— Vai jūs tiešām domājat, ka tiksiet klāt pie sinhrotrona? Vai jūs nezināt, cik milzīgi daudz ir pieprasījumu pēc tā?
— Es cerēju, ka man izdosies sadarboties ar kādu no Mēness zinātniekiem.
Nevils pasmējās un papurināja galvu.