Denisons paraustīja plecus.
— Sakarā ar to visu uz Zemes ir sacēlies liels troksnis. Gotšteins jau pirms aizbraukšanas ir iedarbinājis visvarenākās sviras. Doktors Lemonts tiek celts godā, un, tiklīdz ziņojums būs uzrakstīts, mani gaida atgriežamies.
— Uz Zemes?
— Jā. Šķiet, arī es esmu kļuvis par varoni.
— Jūs esat to nopelnījis.
— Man piedāvā pilnīgu reabilitāciju, — Denisons domīgi sacīja. — Acīmredzot es varētu dabūt augstu posteni jebkurā universitātē vai valdības iestādē.
— Vai tad tas nav tieši tas, ko jūs gribējāt?
— Manuprāt, Lemonts to grib, un viņš noteikti to arī dabūs un jutīsies laimīgs. Bet es to negribu.
— Ko tad jūs gribat? — Selēna jautāja.
— Palikt uz Mēness.
— Kāpēc?
— Tāpēc, ka te ir cilvēces avangards, un es gribu piederēt pie šā avangarda. Es gribu piedalīties kosrnolodes sūkņu ierīkošanā, un tas ir iespējams tikai šeit, uz Mēness. Es gribu strādāt parateorijā ar ierīcēm, kādas jūs, Selēna, spējat iecerēt un izgudrot… Es gribu būt kopā ar jums, Selēna. Bet vai jūs paliksiet pie manis?
— Parateorija mani interesē tāpat kā jūs.
— Bet vai Nevils jaus jums turpināt šo darbu? — Denisons jautāja.
— Berons? Man? — Selēnas balss skanēja cieti. — Jūs gribat mani apvainot, Ben?
— Nepavisam.
— Vai tad es būtu jūs pārpratuši? Jūs domājat, es strādāju ar jums tāpēc, ka Berons man to lika?
— Vai viņš nelika?
— Jā, lika. Bet ne jau tāpēc es to darīju. Es pati tā gribēju. Varbūt Berons iedomājas, ka var man pavēlēt, bet viņš to var vienīgi tad, ja viņa rīkojumi saskan ar manu vēlēšanos, un šajā gadījumā tā bija. Ja viņš uzskata sevi par manu pavēlnieku vispār un ja arī jūs tā domājat, tas mani apvaino.
— Jūs esat seksa partneri.
— Jā, mēs tie esam bijuši, bet kāds gan tam sakars ar mūsu darbu? Būtībā es varu viņam pavēlēt tikpat labi kā viņš man.
— Tātad jūs varēsiet strādāt kopā ar mani, Selēna?
— Protams, — viņa vēsi atteica. — Ja gribēšu.
— Bet vai jūs gribat?
— Pagaidām jā.
Denisons pasmaidīja.
— Tieši tas, ka jūs varbūt to negribēsiet vai nevarēsiet, nospieda manu sirdi pagājušajā nedēļā. Es baidījos, ka pēc eksperimenta pabeigšanas man būs jāšķiras no jums. Piedodiet, Selēna, negribu jūs apgrūtināt ar veca zemiķa sentimentālu pieķeršanos …
— Nu, intelekta ziņā jūs neesat nekāds vecs zemiķis, Ben. Ir taču arī cita veida tuvība, ne tikai seksuālā. Man patīk būt kopā ar jums.
Iestājās klusums, un Denisona smaids izdzisa, tad gluži mehāniski atgriezās.
— Man prieks par savu intelektu.
Denisons novērsās, pamāja ar galvu un atkal uzlūkoja Selēnu. Viņa uzmanīgi, gandrīz bažīgi raudzījās viņā.
— Selēna, — Denisons sacīja, — ar šīm transuniversu sūcēm ir saistīts vēl kas cits, ne tikai enerģija. Man liekas, jūs par to esat domājusi.
Viņus apņēma ilgs, mokošs klusums. Beidzot Selēna nomurmināja: — Ak, tas …
Kādu brīdi abi vērās viens otrā — Denisons satraukti, Selēna ar tādu kā slēptu mulsumu.
18
— Es vēl neesmu pilnībā atguvis prasmi staigāt uz Mēness, — Gotšteins sacīja, — bet tas nav nekas, ja iedomājos, cik grūti man bija staigāt uz Zemes. Jūs, Denlson, labāk pat nesapņojiet paf atgriešanos. Jūs to nekad nedabūsiet gatavu.
— Es nedomāju atgriezties, mister Gotštein, — Denisons atteica.
<-*Zēl gan, pat ļoti. Jūs tur sagaidītu ar ovācijām. Kas attiecas uz Helamu …
— Man būtu gribējies redzēt viņa ģīmi, — Denisons skumji bilda, — bet tā jau ir tāda sīka godkārība.
— Lemonts, protams, saņem lauvas tiesu. Viņš ir visu uzmanības centrā.
•— Es to neņemu ļaunā. Viņam ir lieli nopelni… Vai jūs domājat, ka Nevils tiešām ieradīsies?
— Noteikti. Viņš jau ir ceļā … Paklausieties,— Gotšteina pieklusinātajā balsī ieskanējās konspiratīvs tonis. — Kamēr viņa vēl nav, vai jūs nevēlētos tāfelīti šokolādes?
— Ko?
— Tafelīti šokolādes. Ar mandelēm. Vienu. Man ir vairākas.
Denisona sejā sākotnējo samulsumu piepeši izkliedēja sapratne.
— īsta šokolāde?
— Jā.
— Nu, prot… — Denisona seja sastinga. —Nē, ser!
— Nē?
— Nē! Ja es ēdīšu īstu šokolādi, dažas minūtes, kamēr tā būs man mutē, es ilgošos pēc Zemes, ilgošos pēc visa, kas ar to sakarā. Es to nevaru atļauties un arī negribu … Nemaz nerādiet man šo šokolādi. Es nevēlos to ne acīs redzēt.
Pilnvarotais izskatījās samulsis.
— Jums taisnība, — viņš nomurmināja un tūlīt mainīja sarunas tematu. — Satraukums uz Zemes
ir milzīgs. Protams, mēs centāmies nesakompromitēt Helamu. Viņš joprojām paliks kādā augstā amatā, taču īstas teikšanas viņam būs maz.
— Ar viņu rēķinās vairāk, nekā viņš ir rēķinājies ar citiem, — Denisons rezignēti sacīja.
— Tas netiek darīts viņa dēļ. Nevar sagraut sabiedrības elku, kas ir pacelts tādos augstumos. Tas nelabvēlīgi ietekmētu pašu zinātni: Zinātnes labais vārds ir svarīgāks par Helamu.
— Es principā tam nepiekrītu, — Denisons iebilda. — Zinātnei jāsaņem tie triecieni, ko tā pelnījusi.
— Nav īstais laiks … Doktors Nevils ir klāt.
Gotšteins pieņēma oficiālu sejas izteiksmi. Denisons ar visu krēslu pagriezās pret durvīm.
Cienīgā solī ienāca Berons Nevils. Šoreiz viņa stāvs šķita smagnējāks nekā parasti. Viņš strupi sasveicinājās, apsēdās un sakrustoja kājas. Bija skaidri redzams, ka viņš gaida, lai Gotšteins sāk runāt pirmais.
— Priecājos jūs redzēt, doktor Nevil, — pilnvarotais sacīja. — Doktors Denisons man stāsta, ka jūs esot atteicies pievienot savu vārdu ziņojumam par kosmolodes sūkni.
— Nav vajadzības to darīt, — Nevils sacīja. — Tas, kas notiek uz Zemes, mani neinteresē.
— Vai jūs esat lietas kursā par kosmolodes sūkņa eksperimentiem? Par tā nozīmi?
— Protams. Man situācija ir zināma tikpat labi kā jums abiem.
— Tad es turpināšu bez ievada. Esmu atgriezies no Zemes, doktor Nevil, un ir jau pilnīgi izlemts, kas tiks darīts nākotnē. Trīs dažādās vietās Mēness virspusē tiks uzceltas lielas kosmolodes sūkņa stacijas ar tādu aprēķinu, lai viena no tām pastāvigi atrastos nakts ēna un daļu laika — divas. Stacijas nakts ēnā nepārtraukti dos enerģiju, kuras lielākā daļa vienkārši izstaros izplatījumā. Galvenais mērķis būs ne tik daudz enerģijas izmantošana praktiskiem nolūkiem, kā pretdarbība pārmaiņām lauka intensitātē, kuras radījis Elektronu Sūknis.
— Dažus gadus, — iejaucās Denisons, — mums vajadzēs šīs stacijas darbināt intensīvāk nekā Elektronu Sūkni, lai Universa mūsu sektorā atjaunotu stāvokli, kāds bija pirms sūknēšanas sākuma.
Nevils pamāja.
— Vai Mēness pilsēta varēs izmantot daļu šīs enerģijas?
— Ja būs nepieciešams. Mums šķiet, ka jūsu vajadzības apmierinās Saules baterijas, bet principā nav iebildumu arī pret papildu piegādi.