- Es savā ziņā esmu laimīgs, - sacīja robots.
Pavlišs aizvēra aiz viņa durvis. Viņš nekad vairs nerediģēs almanahus un nerunās par savām jūtām to lapās. Atkal klauvēja pie durvīm.
- Ienāciet, - sacīja doktors, neatskatoties.
- Nu neapvainojies, Slava, - sacīja Sņežina. - Tā vietā, lai rakstītu sliktus stāstus, būtu pajautājis man. Un nemaz nevajadzētu lidot uz Pamiru.
- Patiešām? - jautāja Pavlišs.
Bet viņam nebija laika pajautāt vēl kaut ko citu. Iekšējo sakaru skaļrunis nokrekšķēja un kapteiņa balsī sacīja:
- Apkalpes uzmanībai: Bāze Zeme-14 ziņo...
Kapteinis apklusa, pie mikrofona čaukstinot telegrammas lapu.
- ... Ziņo, - atkārtoja kapteinis, - ka Smita ekspedīcija vakar sasniedza Zemes centru.
- Oho! - sacīja Pavlišs. - Es zinu Smitu. Labi padarīts.
- Zeme-14 arī paziņoja, ka bāze ir gatava "Segežas" uzņemšanai. Viņi mūs gaida.
- Nu re, mēs esam mājās, - Sņežina iesmējās.
- Sniedziņ, tagad atkārto visu, ko man teici, - Pavlišs lūdzās.
- Vai tad es kaut ko teicu?
Mīļie bērni!
atsauksmes par šo grāmatu nosūtiet pēc adreses: Maskava, A-47, Gorkija iela, 43. Māja: "Bērnu grāmata".