Ja balona ietilpīgums būs četrdesmit četri tūkstoši astoņsimt četrdesmit septiņas kubikpēdas un to piepildīs ar ūdeņradi, kas četrpadsmitarpūs reižu vieglāks par gaisu un šādā daudzumā svērs tikai divsimt septiņdesmit sešas mārciņas, tad balons zaudēs līdzsvaru un mēs noteiksim trīs tūkstoši septiņsimt divdesmit četru mārciņu svara starpību. Tieši šī izspiežamā gaisa un balonā ieslēgtās gāzes svara starpība norādīs aerostata celtspēju.
Taču, ievadot balonā minēto gāzes daudzumu, balons piepildīsies pilnīgi; tas tomēr nedrīkst notikt, jo, ceļoties augstāk un gaisa blīvumam pakāpeniski samazinoties, balonā ieslēgtā gāze centīsies izplesties un apvalku katrā ziņā pārplēsīs. Tāpēc parasti piepilda ne vairāk kā divas trešdaļas balona.
Doktors Fērgusons sakarā ar savu ieceri bija nolēmis piepildīt balonu tikai līdz pusei, bet, tā kā līdzi vajadzēja ņemt četrdesmit četri tūkstoši astoņsimt četrdesmit kubikpēdu ūdeņraža, tad balonam bija nepieciešams gandrīz divas reizes lielāks ietilpīgums.
Ja doktors Fērgusons varētu izmantot divus balonus reizē, tad cerības uz panākumiem būtu lielākas; patiesi, ja viens balons gaisā negaidot pārplīstu, tad, aizmetot daļu balasta, lidojumu varētu turpināt ar otru balonu. Taču vadīt divus aerostatus vienlaicīgi, saglabājot abos līdzīgu, celtspēju, šķita pārāk sarežģīti.
Un tomēr pēc garas gudrošanas Fērgusons beidzot atrada asprātīgu paņēmienu, kā ērti izmantot divu balonu priekšrocības; konstruējis divus nevienāda lieluma balonus, viņš vienu no tiem nolēma ievietot otrā. Ārējais balons, kura izmērus jau minēju, ietvēra sevī otru — līdzīgu, taču mazāku: tā horizontālais diametrs bija tikai četrdesmit piecas pēdas, bet vertikālais — sešdesmit astoņas. Iekšējā balona ietilpīgums nebija lielāks par sešdesmit septiņiem tūkstošiem kubikpēdu; balonam vajadzēja peldēt gāzē, kas to aptvēra; no iekšējā balona uz ārējo vērās ventilis, kas vajadzības gadījumā ļāva abus balonus savienot.
Tāda aerostata konstrukcija dod iespēju piezemējoties vispirms izlaist ūdeņradi no lielākā balona, un, ja vajadzētu to iztukšot, tad mazākā balona ūdeņradis paliktu rezervē. Pēc tam varētu atbrīvoties no ārējā. balona kā no lieka svara un iztikt vienīgi ar mazāko, kas būtu iztur rīgāks pret gaisa spiedienu nekā parasts balons, kurš pusi gāzes zaudējis.
Turklāt nelaimes gadījumā, piemēram, ja aerostata ārējā apvalkā rastos plīsums, iekšējais balons tomēr paliktu vesels.
Abi apvalki bija pagatavoti no šķeterēta zīda auduma — izturīga Lionas tafta, kas piesūcināts ar guta- perču. Šī sveķainā, staipīgā saistviela ir pilnīgi necaurlaidīga; tā nepakļaujas skābju un gāzu ietekmei. Balona augšējā polā, kur koncentrējas gandrīz viss gaisa spiediens, tafts bija likts divās kārtās.
Tāds apvalks spēja saglabāt gāzi neierobežotu laiku. Deviņas kvadrātpēdas apvalka svēra pusmārciņu. Arējā apvalka virsmas platība bija aptuveni vienpadsmit tūkstoši seši simti kvadrātmetru, tātad apvalka svars bija tikai piecsimt desmit mārciņu, bet abi baloni kopā svēra tūkstoš simt sešdesmit mārciņu.
Tīkls, kas saturēja grozu, bija pīts no ļoti stiprām kaņepāju virvēm. Bet abus ventiļus vajadzēja uzmanīt tikpat kā kuģa skrūvi. Viegla dzelzs armatūra nostiprināja kārklu klūgu grozu, kura diametrs bija piecpadsmit pēdu. Elastīgas atsperes pie groza pamatnes mazināja triecienu piezemējoties. Groza un tīkla kopsvars nepārsniedza astoņdesmit mārciņu.
Turklāt Fērgusons no divu līniju biezām skārda plāksnēm bija licis pagatavot četras tvertnes; tās savstarpēji vienoja caurules ar krāniem; tvertnēm klāt bija pielikta spirāliska caurule divu sprīžu diametrā; spirāle pārgāja divos taisnos nevienāda garuma cauruļvados, viens no tiem bija divdesmit piecas, otrs tikai piecpadsmit pēdas garš.
Tvertnes bija jānovieto grozā tā, lai tās aizņemtu pēc iespējas mazāk vietas; spirālisko cauruli, kas bija jāpiemontē vēlāk, Fērgusons nolika savrup, tāpat kā spēcīgo Bunzena bateriju. Aparāts bija izgudrots tik asprātīgi, ka tas kopā ar tvertni divdesmit galoniem ūdens nesvēra vairāk par septiņsimt mārciņām.
Starp ceļojumam nepieciešamajiem instrumentiem atradās divi barometri, pāris termometru un kompasu, sekstants, divi hronometri, mākslīgais horizonts un altazi- muts — tālu, nepieejamu priekšmetu novērošanai. Grī- ničas observatorija doktoram Fērgusonam bija piedāvājusi savus pakalpojumus. Jāpiebilst, ka Fērgusona nolūks nebija fizikas eksperimenti; viņš gribēja tikai izpētīt Āfrikas zemi, noteikt tās galveno upju, kalnu un pilsētu atrašanās vietu.
Fērgusons neaizmirsa nodrošināties ar trim pārbaudi-.
tiem dzelzs enkuriem un vieglām, ap piecdesmit pēdu garām zīda kāpnītēm.
Viņš ļoti precīzi aplēsa arī pārtikas rezervju svaru. Līdzi vajadzēja ņemt tēju, kafiju, cukuru, sausiņus, sālītu speķi un pemmikānu — preparātu, kas niecīgās devās satur daudz barojošu vielu. Bez nepieciešamā degvīna doktors parūpējās arī par divām divdesmit galonu1 dzeramā ūdens tvertnēm.
Izlietojot pārtikas produktus, attiecīgi samazinātos arī gaisa kuģa svars. Jāpiebilst, ka balona stāvoklis gaisā ir ļoti svārstīgs. Pat tikko jaušama svara samazināšanās spēj ievērojami mainīt tā stāvokli. Doktors neaizmirsa ne brezenta nojumi, ar kuru bija jānosedz daļa groza, ne segas — ceļotāju vienīgos guitas piederumus, ne medību bises kopā ar pulvera un ložu rezervēm.
Visas gaisa kuģa kravas uzskaitījums bija šāds:
Fērgusons . ………………………………………. 135 mārciņas
Kenedijs …………………………………………… 153 „
Džo ……………………………………………… . 120
Balona ārējais apvalks . . . . . . . 650 -„