— Kāpēc tā, dārgo kaptein?
—=- Jūs taču piekritīsiet, ka nemitīgās pacelšanās un nolaišanās, kuras vienkāršus pastaigu lidojumus droši vien netraucētu, ilgiem lidojumiem gaisā var būt nopietns traucēklis?
— Lūdzu, paskaidrojiet tuvāk — kāpēc jūs tā domājat?
— Tapec, ka gaisa balons celsies augšup vieniģi tad, ja tiks izmests balasts, bet nolaidīsies, tikai izlaižot gāzi;
ar tādiem noteikumiem gāzes un balasta rezerves ātri izsīks.
— Bez šaubām, Pennē, tieši tas ir pats sarežģītākais jautājums. Tas ir vienīgais šķērslis, kas zinātnei vēl jāpārvar. Nav runa par balona vadīšanu; ir jādomā par to, kā pacelties un nolaisties bez gāzes patēriņa, jo gāze taču ir'balona spēks, asinis, dvēsele, ja drīkst tā izteikties.
— Jums taisnība, doktor, bet šis jautājums vēl nav atrisināts, tāds līdzeklis nav atrasts.
— Piedodiet, ir atrasts.
— Kurš tad to atradis?
— Es pats.
— Jūs?
—_Saprotiet, ka bez tā es nekad neuzdrošinātos šķērsot Āfriku gaisa balonā. Pēc divdesmit četrām stundām aerostatam gāzes pilnīgi pietrūktu.
— Bet Anglijā jūs par to neminējāt ne vārda.
— Tiesa gan. Es negribēju, ka mana . atklājuma dēļ sākas publiskas debates. Tās man šķiet bezjēdzīgas. Mēģinājumus eš izdarīju slepenībā, un tie mani pilnīgi apmierināja; bet ziņot par tiem es neuzskatīju par savu pienākumu.
— Nu, tādā gadījumā, dārgo Fērguson, vai drīkstam lūgt jūs atklāt mums šo noslēpumu?
— Tūlīt es jums to paskaidrošu, draugi, mans līdzeklis ir ļoti vienkāršs.
, Klātesošo ziņkāre bija augstākā mērā sakāpināta. Un doktors Fērgusons vienā mierā uzsāka stāstījumu.
X nodaļa
Gaisa balonu pacelšanās un nolaišanās līdzšinējie mēģinājumi. — Piecas tvertnes. — Deglis. — Kalorilers.— Lietošanas veids. — Nodrošināti panākumi.
— Cienītie kungi, pirms manis jau daudzi gaisa balonā mēģinājuši pacelties un nolaisties, nepatērējot gāzi un neizmetot balastu. Franču aeronauts Menjē centās to panākt, iesūknējot balona apvalkā saspiestu gaisu. Beļģu doktors Van Heke šo mērķi lūkoja sasniegt, ar spārnu un skrūves lāpstiņu palīdzību attīstot vertikālu kustību, taču gandrīz vienmēr pietrūka jaudas. Praktiskie rezultāti bija pavisam nenozīmīgi.
Es nolēmu risināt jautājumu drosmīgāk. Pirmkārt, balasta lietošanu atmetu pilnīgi, izņemot ārkārtējus gadījumus, piemēram, aparāta avārijas vai neparedzētu briesmu gadījumā, kad nepieciešams spēji pacelties gaisā.
Mans balona pacelšanās un nolaišanās paņēmiens balstās uz apvalkā esošās gāzes izplešanos un saraušanos, kas atkarīga no temperatūras maiņām.- Un lūk, kādā veidā es to panāku.
Jūs jau redzējāt, ka reizē ar grozu mēs iekrāvām kuģī vairāka's tvertnes, kuru nozīme jums .nav zināma. Pavisam ir piecas šādas tvertnes.
Pirmā no tām satur apmēram divdesmit piecus galo- nus ūdens, kuram pievienoti claži pilieni sērskābes elektrības vadāmības palielināšanai, vēlāk ūdens ar spēcīgas Bunzena baterijas palīdzību tiek ķīmiski sadalīts. Kā ziriāms, ūdens sastāv no divām ūdeņraža un vienas skābekļa daļas. Elektrostrāvas ietekmē skābeklis no baterijas negatīvā pola ieplūst otrajā tvertnē. Trešā tvertne, kas atrodas virs otrās, ir divreiz lielāka un uzņem sevī ūdeņradi no baterijas negatīvā pola. Ar divu krānu palīdzību — vienam no tiem atvere divreiz lielāka nekā otram — šīs tvertnes savienotas ar ceturto, tā saucamo sajaucēju. Pēc ūdens sadalīšanās radušās gāzes tajā sajaucas. Sajaucēja tvertnes tilpums ir aptuveni četrdesmit viena kubikpēda[17]. Tās virspusē atrodas platīna caurule ar krānu.
Saprotiet paši, ka attēlotais aparāts nav nekas cits kā skābekļa un ūdeņraža gāzes deglis, kura temperatūra pārsniedz kalēja ēzes karstumu.
Tagad apskatīsim aparāta otro- daļu.
Hermētiski noslēgtā balona apakšējai daļai pievienotas divas caurules nelielā attālumā viena no otras. Viena no tām iet uz ūdeņraža augšējiem slāņiem balonā, otra — uz apakšējiem. Dažās vietās šīm caurulēm ir izturīgi gumijas šarnīri, kas ļauj tām izturēt balona svārstības. Abas caurules sniedzas līdz grozam un ieiet dzelzs cilindrā, tā saucamajā siltumā kamerā. Kameras abus galus noslēdz cieta metāla diski. Tā caurule, kas nāk no
ūdeņraža apakšējiem slāņiem, iekļuvusi siltuma kamerā caur apakšējo disku, spirālveidīgi piepilda cilindru līdz augšai. Pirms izejas no cilindra spirāle ieiet nelielā konusā, kura ieliektajai pamatnei ir uz leju vērsta sfēriska kupoliņa veids. Konusa virsotnei pievienota otra caurule, kura, kā jau minēju, iet uz ūdeņraža augšējiem slāņiem. Lai augstajā temperatūrā neizkustu konusa ku- poliņš, tas pagatavots no platīna. Deglis novietots dzelzs siltuma kameras dibenā spirāliskās caurules gredzenu centrā tā, lai liesmas gals viegli skartu platīna kupoliņu.
Cienītie, jūs, protams, zināt, kas ir telpu apsildīšanas kalorifers. Jūs zināt arī, kā tas darbojas. Gaisu, kas apsilda dzīvokļus, iesūknē caurulēs, no kurām tas atgriežas sasilis. Tātad aparāts, par kuru nupat stāstīju, būtībā ir tieši tāds kalorifers.
Un kas te īsti notiek? Kad deglis aizdegts, spirālē un izliektajā platīna kupoliņā esošais ūdeņradis sakarst tin strauji ieplūst caurulē, kura ved uz balona augšdaļu. Arī tajā gāze sakarst, turklāt papildinās ar jaunu ūdeņradi. Tādējādi caurulēs un spirālē noris ārkārtīgi strauja kustība — no balona izplūstošā gāze tiek nemitīgi karsēta un no jauna atgriežas balonā. Gāzi karsējot, tā ar katru grādu izplešas par vienu četrdesmit astoto daļu sava tilpuma. Ja temperatūru paaugstināsim par astoņpadsmit grādiem[18], balonā ieslēgtais ūdeņradis izpletīsies par astoņpadsmit četrsimt astoņdesmitajām daļām sava tilpuma, proti, par tūkstoš sešsimt septiņdesmit četrām kubikpēdām; tātad tas izspiedīs vēl tūkstoš sešsimt septiņdesmit četras kubikpēdas gaisa, līdz ar to palielinot celtspēju par simt sešdesmit mārciņām. To pašu var panākt, izmetot laukā līdzīga smaguma balastu. Paaugstinot temperatūru par simt astoņdesmit grādiem, gāze izpletīsies par simt astoņdesmit četrsimt astoņdesmitajām daļām sākotnējā tilpuma un izspiedīs sešpadsmit tūkstošu septiņsimt četrdesmit kubikpēdu gaisa, kas balona celtspēju palielinās par tūkstoš sešsimt mārciņām.