Tātad aerostata līdzsvara stāvoklis būs viegli maināms. Balona tilpums ir aplēsts tā, ka, līdz pusei piepildīts ar gāzi, tas izspiedīs tādu gaisa daudzumu, kura svars līdzināsies balona, groza, pasažieru un kravas kopsvaram.
Tads balons stingri turēsies līdzsvara stāvoklī, tas necelsies augstāk un nelaidīsies zemāk.
Lai balons celtos augšup, gāze ar degļa palīdzību jāsakarsē līdz tādai pakāpei, kas pārsniedz apkārtējā gaisa temperatūru. Gāze sakarstot izpletīsies, balona izmērs -palielināsies, un, jo vairāk ūdeņradi karsēsim, jo augstāk balons pacelsies.
Nolaisties varēsim, degļa temperatūru pazeminot un pakāpeniski atdzesējot gāzi balonā. Vispār pacelšanās notiks daudz straujāk nekā nolaišanās. Bet tāds apstāklis ir visai izdevīgs: pārāk strauja nolaišanās mums nebūs vajadzīga, turpretī ar strauju uzlidojumu varēsim izvairīties no dažādām briesmām.
Starp citu, kā jau minēju, man ir zināms daudzums balasta, ko varēsim izmantot galējas, nepieciešamības gadījumā, lai vēl vairāk paātrinātu uzlidojumu. Ventilis balona augšējā polā ierīkots tikai drošības dēļ. Ūdeņraža daudzums balonā nemainīsies; pacelšanās un nolaišanās būs atkarīga tikai no temperatūras maiņām slēgtajā gāzes vidē.
Tagad, mani kungi, es piebildīšu, ka, ūdeņradim un skābeklim sadegot, rodas vienīgi ūdens tvaiki. Tāpēc cilindriskās kameras apakšējā daļā caurulei ierīkots ventilis, kurš atvērsies pie divu atmosfēru spiediena; līdzko tvaiks būs sasniedzis šo spiedienu, tas pats izplūdis laukā.
Un nu iepāzīsimies ar skaitļiem.
_ Bet ceļojuma laikā mēs varēsim pēc vēlēšanās nolaisties un papildināt ūdens krājumus, tātad ceļojums varēs ilgt neierobežotu laiku.
Tāds, lūk, ir mans noslēpums, kungi, tajā nav itin nekā sarežģīta, un esmu pārliecināts, ka mēģinājums izdosies. Mans paņēmiens pamatojas uz gāzes saraušanās un izplešanās principu, tāpēc šim aparātam nav vajadzīgi ne milzu spārni, ne mehāniski dzinēji.
Kalorifers, ar kura palīdzību būs maināma temperatūra, un gāzes karsējamais deglis ir ļoti ērta ierīce, kas nav smaga. Domāju, ka man ir visi nepieciešamie noteikumi, lai gūtu panākumus.
Kad doktors Fērgusons beidza savu runu, viņu apsveica ar dedzīgiem, sirsnīgiem aplausiem. Nekādu iebildumu vairs nevarēja būt — doktoram viss bija iepriekš paredzēts un apsvērts.
— Un tomēr tāds pasākums ir ļoti riskants, — kapteinis piezīmēja.
— Nav svarīgi, — Fērgusons atbildēja, — galvenais-— tas ir īstenojams.
XI nodaļa
Kuģis noenkurojas Zanzibārās ostā. — Angļu konsuls.— Iedzīvotāju naidīgā attieksme. — Kumbeni sala. — «Lietus izsaucēji». — Balona piepildīšana. — Starts 18. aprīlī. — Atvadas. — «Viktorija».
Labvēlīgais ceļavējš nemitējās, un «Apņēmīgais» ar pilnu jaudu tuvojās paredzētajam mērķim. Sevišķi patīkams bija brauciens Mozambikas kanālā. Veiksmīgais jūras ceļojums it kā pareģoja tikpat laimīgu ceļojumu gaisā. Katrs ^nepacietīgi vēlējās pēc iespējas drīzāk nokļūt Zanzibārā un palīdzēt doktoram Fērgusonam veikt pēdējos sagatavošanās darbus pirms starta.
Beidzot kļuva redzama Zanzibāra — pilsēta uz tāda paša nosaukuma salas, un 15. aprīļa rītā pulksten vienpadsmitos kuģis noenkurojās ostā.
Zanzibāras sala pieder Francijas un Anglijas sabiedrotajam — imamam[23] Maskatam. Tā, bez šaubām, ir viņa labākā kolonija. Zanzibāras ostā piestāj ļoti daudz kaimiņvalstu kuģu.
No Āfrikas kontinenta salu šķir tikai kanāls, kas platākajā vietā nepārsniedz trīsdesmit jūdžu. -
Žanzibārā tirgojas ar kaučuku, ziloņkaulu. Tas ir ievērojams vergu tirdzniecības centrs. No malu malām uz Zanzibāru ved kara gūstekņus. Vergu tirdzniecība notiek visā austrumu piekrastē līdz pat Nīlai, bet uz franču kuģiem, kā liecina G. Ležāns, tā notiek pavisam atklāti.
Tiklīdz «Apņēmīgais» bija noenkurojies, uz tā ieradās angļu konsuls, lai piedāvātu savus pakalpojumus. Jau veselu mēnesi viņš bija sekojis Eiropas avīžu ziņām par doktora Fērgusona ieceri.
— Līdz šim es vēl šaubījos, — sniegdams Semjuelam Fērgusonam roku, konsuls teica, — bet nu visas šaubas gaisušas.
Fērgusonu, Diku Kenediju un, protams, ari simpātisko Džo viņš tūlīt pat ielūdza pie sevis mājās.
Konsuls bija tik laipns, ka iepazīstināja doktoru ar dažām kapteiņa Spīka vēstulēm. Kapteinis Spīks un viņa biedri ceļā uz Ugogo zemi bija cīnījušies ar badu un nelabvēlīgiem laika apstākļiem; viņi virzījās uz priekšu ar lielām grūtībām un nezināja, vai tuvākajā laikā,varēs paziņot par sevi. _
— No tādām briesmām un zaudējumiem mēs būsim pasargāti, — doktors Fērgusons noteica.
Ceļotāju bagāžu nosūtīja uz konsula māju. Aerostatu gatavojās izcelt Zanzibāras krastā; šim nolūkam bija izraudzīta ļoti ērta vieta karogmastu tuvumā aiz milzīga torņa, kas aerostatu pasargātu no austrumu vēja. Masīvais tornis atgādināja mucu, kurai blakus Heidelbergas muca liktos gluži parasts toveris, un noderēja te par fortu; torņa plakanajā galotnē stāvēja «beluči» —? dīkdienīgi, trokšņaini sargkareivji.