— Nedusmojies, dēls! Piedod, Jan! — Mamma nāca iekšā ar vainas apziņu balsī un kustībās.— Dzirdēju, ka tu it kā runājies ar savu jauno draugu. Nekā nevaru darīt, esmu tik nemierīga par tevi, Jan. Man bail no viņa, dēls.
Jans apvaldīja spējo sašutumu, taču viņa lūgums veco sievieti skāra kā pavēle.
— Es strādāju, mamma! Un nebaidies ne no kā, tev nav iemesla. Es gribētu turpināt darbu!
— Saprotu. Nedusmojies! — mamma apjukusi atbildēja un kāpās uz durvju pusi.
— Mamm! — Alstens sauca viņai pakaļ.— Es biju aizmirsis pateikt, ka četros pēc pusdienas mums būs daudz viesu. Tā kā mums neatļāva oficiālu sēdi Akadēmijā, tad mani kolēģi, apvienības vadītāji, atnāks pie manis. Tas nebūs nekāds liels apgrūtinājums, mēs lūdzam tikai tēju.
— Ak Jēzus, Jan! Cik cilvēkus tu gaidi?
— Laikam . . . kādus sešdesmit vai septiņdesmit.
— Kur pie mums var satilpt tik daudz cilvēku?
— Satilps gan, nebēdā nenieka! Lūdzu . . . Tātad, saku, uzvāri tikai tēju, tēja, cukurs un kāds dzēriens taču mājās ir, vai ne?
— Ir gan, bet… es nomiršu aiz kauna, ja pasniegšu tikai tēju. Jau skrienu, pasūtīšu ko uzkodām.— Viņa aizdarīja aiz sevis durvis, negaidīdama ne piekrišanas, ne protesta.
Jans Ālstens pasmaidīja. Sis mazais dialogs bija viņā atraisījis sasprindzinājumu, kas radās no negaidītā mammas iebrukuma. Nu varēja turpināt darbu. Viņš izņēma no multifona pārējās plates, uz vienas bija uzraksts: «Cilvēces sargu apvienība». To viņš atlika malā, tā var gaidīt. Trīs plates kopā veidoja mazu sēriju, bija rakstīts K-2-1-2-3. Sais platēs Šķelmis varēja būt fiksējis visu, kas noticis un apsvērts pirms citplanē- tiešu ierašanās tiešā Zemes tuvumā, visu to, ko bija svarīgi pavēstīt. Tātad viņš uzlika pirmo platīti, istabu atkal pieskanēja mīļā, draudzīgā balss ar vēl nekad nedzirdētiem faktiem, fantastiku un dīvainiem stāstiem.
«Planētas K-2 Saprātīgās būtnes stādās priekšā K-2/463. planētas, tas ir, Zemes iedzīvotājiem. K-2 ir Lielais Opāls .. .'viens no Piena Ceļa. . . zvaigžņu un planētu kopojuma ķermeņiem, atrodas milzīgā zvaigznāja pretējā galā . . .
Mūsu laika skaitīšana ilgst kopš mūsu rakstu pieminekļu veidošanās laika, šobrīd — pēc Zemes laika skaitīšanas 1988. gadā — mums ir 32 455. gads.
K-2 Saprātīgo būtņu bērnības periods ilga vienpadsmit gadu tūkstošus.
Mūsu laiks pieaugušo stadijā, citādi sakot, Zinātnes periods sākās deviņi tūkstoši piecsimtajos gados, kad tika izgudrotas un liktas lietā mašīnas, kas pamazām aizstāja rokas instrumentus. Kopš tā laika zinātnes un tehnikas attīstība turpinājās straujā tempā. Mūsu planētas iedzīvotāju skaits tolaik bija apmēram divi miljardi. Patlaban K-2 un 1091 kosmisko staciju pamatiedzīvotāju skaits ir piecarpus miljardu.
Paātrinājās vielas uzbūves un īpašību izzināšana, zinātņu uzplaukums. Tas noveda pie atoma uzbūves un atomenerģijas atklāšanas 10 986. gadā.
Mūsu noietais ceļš atšķiras no Zemes Saprāta ceļa tādā ziņā, ka — kaut gan arī mums bija jācīnās ar varmācibu, kas mita mūsos,— atomenerģijas atklāšanas laikā mēs jau bijām nodibinājuši Pasaules valsti, kas aptvēra visas K-2 tautu grupas un zemes un dažu gadu desmitu laikā izbeidza visus lielākus un mazākus vietēja rakstura karus. 10 874. gadā notika pēdējais lielais karš uz planētas K-2, visbriesmīgākie ieroči bija agregāti, kas šāva uguni un paralizējošas vai nāvīgas gaistošas un šķidras ķīmiskas vielas, šo ieroču darbība bija daudzkārt spēcīgāka nekā šodien uz Zemes lietotajiem tradicionālajiem ieročiem. Arī iemesls, kas izraisīja pēdējo karu, raksturo mūsu attīstību. Tas bija tā saucamais Pēdējais valodu karš, kam vajadzēja izlemt, vai K-2 Pasaulvalsts zemes par kopīgo sazināšanās līdzekli pieņems zunu, minu, benu vai lanu valodu. Tai laikā uz K-2 pastāvošās 6524 valodas bremzēja progresa, zinātnes, tehnikas iekarojumu izmantošanu visās nozarēs. Mūsu laika dēliem, kas jau vienprātīgi zina zunu valodu, šī priekšteču neprātīgā karošana šķiet satraucošs vēsturisks fakts . . . Pēdējā Valodu karā krita 242 miljoni, veselas pilsētas un zemes izkvēloja postošajā ugunī, skābju un gāzu jūrā. Sī slepkavošana bija mācība, kas atskurbināja un veda pie skaidras domāšanas.
Valodu kara visasākais moments bija Domātāju apvienības vadītā Vispārīgā sacelšanās, kas ilga piecpadsmit gadus un vēlās pāri visai planētai K-2. Domājošās Saprātīgās būtnes vairs nevarēja samierināties ar Pilnvaroto (Uz Zemes: ievēlēto, izvirzīto, algoto ierēdņu, politiķu, diplomātu, militāristu) nevarību, aprobežotību, korupciju, varas apziņas neprātu un sāncensību. Domātāju apvienības stingrākie balsti bija zinātnieki un mākslinieki. Vispārīgā sacelšanās 10 899. gadā noveda pie Pasaulvalsts izveidošanas, visa veida karu aizliegšanas, kontrolētas visbīstamāko ieroču iznīcināšanas, agresijas atzīšanas par slimību un tās obligātas ārstēšanas ar seruma veidā ikvienam injicējamu medikamentu.
10 900-ie gadi pie mums bija Lielās Atdzimšanas gadi . . . Cits citam sekoja tādi būtiski svarīgi atklājumi kā agresīvo tieksmju pilnīga izpēte, efektīvi ārstēšanas paņēmieni, mākslīga dzīvu šūnu un organismu radīšana, dzīves pagarināšana, pilnīga bada likvidācija, sabiedriskā tautas vairošanās plānošana, augšējās robežas noteikšana, atoma uzbūves un atomenerģijas atklāšana.
Pirmā kosmiskā kuģa palaišana notika 11 082. gadā. Turpmākajos gadu desmitos mēs iepazinām Saules sistēmu K-l, mūsu kosmonauti nokļuva uz visām divdesmit piecām tās planētām, taču mums līdzīgas Saprātīgās būtnes netikām atraduši. Vientulības un noslēgtības apziņa kļuva arvien žņaudzošāka, K-2 zinātnieki gatavojās Lielajam Piedzīvojumam, iešanai Kosmosā uzmeklēt Saprātīgu būtņu apdzīvotas planētas. Pirmais lielā Kosmosa kuģis «Vairogs-1» startēja 11 287. gadā. Sis pasākums bija neveiksmīgs, jo «Vairogs-1» gan izkļuva no K-l saules sistēmas, gadiem ilgi kuģa zinātnieki sūtīja pārskatus par savu ceļojumu, tad pēkšņi visi sakari pārtrūka, ekspedīcija bija bez pēdām pazudusi.
Taču pētījumi vairs nebija apturami. Pirmajam sekoja daudz citu kosmosa kuģu, radās «Vairogs-2», «Vai- rogs-3» un pārējie, šie kuģi atgriezās no tāliem ceļojumiem, līdz 12 255. gadā notika sen gaidītais: mūsu zinātnieki bija Kosmosā atraduši otru Saprātīgu būtņu apdzīvotu planētu, kura mūsu īpašajā kosmonautikas zvaigžņu kartē tika apzīmēta ar K-2/1 . ..
To prieku nav iespējams aptvert K-2 mūslaiku dēliem, mūsu senči tai laikā vēl pazina vulkāniskus jūtu izvirdumus, kādus — mums par lielu pārsteigumu — pēdējos mēnešos esam konstatējuši ari pie Zemes Saprātīgajām būtnēm. Tie svētki, tā laime, ka neesam vieni bezgalīgajā Kosmosā; mūsu zinātnieki jau gadsimtiem ilgi bija pārliecināti, ka uz Kosmosa daudzajiem tūkstošiem planētu var dzīvot mūsu brāļi, un paredzamā sadarbība, kopīga darba iespējas, bagātas nākotnes perspektīvas zunus galīgi apreibināja…
Turpmākajos gadu tūkstošos jaunu Saprātīgo būtņu apdzīvotu planētu atklāšana sekoja drīzāk kā pašsaprotams sasniegums, kā pētniecības darba atalgojums. Kopā ar Zemi to skaits ir 463. Taisnība, ja apzināmies, ka Kosmosā mirdz miljoniem zvaigžņu tūkstoš miljardu gaismas gadu attālumā un ap tām riņķo miljardiem planētu, tad minētais skaitlis ir nenozīmīgs. Tomēr šī Saprātīgo būtņu Pasaulapvienība ir brīnišķīga, jo tā tomēr aptver daļu Kosmosa, it visur ir mūsu brāļi, kas paši saviem spēkiem vai arī pārņemdami mūsu pieredzi turpina meklēt jaunus biedrus.
Ceram, ka Zemes Saprātīgās būtnes būs mūsu sabiedrotie . . .»