Balstīdamies uz radio un televīzijas raidījumu tekstiem, mēs diezgan drīz sākām saprast un mācīties dažas valodas, kuras pēc mūsu novērojumiem uz Zemes runāja vairums iedzīvotāju. Arī šis haoss bojāja mums omu, jo mēs jau sen neierobežoti sazināmies ar visiem K-2 un kosmisko staciju dēliem. Tā kā zunu valoda jau senseno reformu dēļ ir kļuvusi loģiska un melodiska, bez izņēmumiem likumos, vienkāršota un pilnveidota, lai to varētu viegli apgūt, tad arī mūsu atklāto planētu iemītnieki ir to pieņēmuši par interkosmisku sazināšanās līdzekli, ja vien viņu runas orgāni ir piemēroti mūsu valodas skaņu izrunāšanai. To lieto arī kā rakstu valodu tur, kur mūsu sakari nevar aprobežoties ar tulkotājautomātu lietošanu.
Apguvuši valodas, mūsu zinātnieki — valodnieks, arheologs, vēsturnieks — dienām un naktīm studēja Zemes Saprātīgo būtņu pagātni un tagadni. Kosmopsi- hologi, mediķi, antropologi, ģenētiķi, ķīmiķi un konstruktori veica pētījumus savās nozarēs, galvenokārt, sēdēdami pie televizoriem un fiksēdami programmu teksta un attēla materiālus.
Pāris dienu ilgais ceļš caur Saules sistēmu bija pietiekams, lai varētu nākt kopā uz pirmo visaptverošo konsultāciju, mēs sēdāmies un salīdzinājām savus novērojumus. Piecdesmit tūkstošu kilometru augstumā «Vairogs» iegāja orbītā, turpmākie materiālu ievākumi papildināja un precizēja kopējo ainu, taču būtisku izmaiņu nedeva.
Man nav iespēju te skicēt mūsu rezumētos uzskatus, mūsu novērojumus visās jomās. Kaut gan Zemes Saprātīgās būtnes vēl ir vairāk nekā divdesmit tūkstošus gadu iepakaļ K-2, taču savā attīstībā tās jau ir sasniegušas atoma laikmetu, spērušas pirmos soļus kosmonautikā un gatavojas pirmajam lidojumam uz Saules sistēmas pretējo pusi.
Tas viss tiek veikts, saglabājot no pirmlaikiem mantotos uzskatus, no akmens laikmeta līdzi paņemtās morāles normas un vismežonīgāko — par dzīvniecisku dēvēto — agresivitātes instinktu, nepārtraukti karojot Zemes dažādās vietās, ieguldot ieročos un asiņainos karos neizmērojamas materiālas vērtības un cilvēkus. Nolēmuši savā Kosmosa vēstures gigantiskajā gadu- mijā 2000. gadā sūtīt ceļā pirmo kosmosa kuģi kā īstenu ieroču arsenālu.
Vai mēs drīkstam bezdarbībā lūkoties, vai drīkstam ļaut lauzties Kosmosā šīm Saprātīgajām būtnēm, kas šobrīd vēl ir inficētas ar varmācību, ar kara slimību . . . Kas līdz šim laikam nav spējušas uz savas planētas pieveikt briesmīgo mantojumu, iesoļot Zinātnes laikmetā, Pieaugušo stāvoklī . . . Kas notiktu, ja šie, sev un vispārībai bīstamie pustrakie, brīvi iekļūtu Kosmosā . . .
Par mūsu konsultāciju, kurā tika pieņemts galīgais lēmums, stāstīs K-2 dēlu trešā plate.»
Jans Alstens juta aizkustinājumu un svelošu sāpi, sirdī viņš piekrita K-2 dēlu vērtējumam, viņš apjauta tanī savas paša domas, paša pētījumu rezultātus, tikai augstāka brieduma līmenī. Viņš pārtrauca darbu un piegāja pie loga palūkoties, vai ap māju neložņā Van Hāgena vai Pasaules teroristu tresta ļaudis. Vienīgi pelengatormašīna stāvēja ielas otrā pusē, it kā pilnīgi pamesta. Ierunājās minicents.
— Turpiniet darbu, profesor,— Drūmais sacīja. — Nupat es paralizēju divas Pasaules tresta mašīnas, izmantojot pastiprinātus triecienus nervu sistēmai. Pēc tam pilnīgs klusums. Par to peilēšanas mašīnu nebēdājiet, nekaitīga, veca skārda kārba. Ja būšu jums vajadzīgs, tikai pasakiet, es tepat. esmu.
— Vai jūs redzat manu māju un ielu?
— Visu apkartni ka uz delnas. Neviens cilvēks nepaliek nepamanīts. Pat viņa nolūks ne . . .
— Pateicos, kolēģi. Jūs esat ārkārtīgi . . .
— Nav ko runāt, profesor. Strādājiet, jūs gaida grūts uzdevums.
Ari no plates K/3 skanēja pazīstamā mehāniskā balss, taču tas vairs nebija viena zuna monologs, te bija ietverta «Vairoga» Padomes diskusija.
«Stādās priekšā K-2 dēli. 3. plate . . .
Vairoga komandieris Zun-te-lu: Noklausīsimies arī kosmopsihologa Zun-te-mi domas . . . Lūdzu priekšlikumus lēmumam, kuru tad nosūtīsim uz kosmisko staciju apstiprināšanai. Lūdzu . . .
Antropologs Zun-ha-le: Esmu nācis pie secinājuma, ka Zemi apdzīvo Saprātīgas būtnes, kas pēc izskata šķietami ir identiskas, tomēr te ir runa par divējādām Būtnēm. To būsiet novērojuši arī jūs. Viena ir egoistiska, kareivīga, kašķīga, kauslīga, varmācīga, karu mīloša, otra grib dzīvot mierā un alkst radīt, šis Saprātīgo būtņu tips pastāvīgi kļūst par upuri nežēlīgajām mocībām un slepkavošanām, kas notiek uz Zemes. Abu šo tipu pazīmes ir skaidri atšķiramas. Mans priekšlikums: izstrādāsim metodi, ar kuras palīdzību šos agresīvos, sabiedriski bīstamos indivīdus vai nu ārstēsim, ja būs iespējas un pietiks laika, vai arī darīsim rīcībnespējīgus.
Zun-te-lu: Tas ir, nogalināsim viņus . . . Visus nez cik simt miljonus . . . Tātad arī mēs kļūsim par šās sadistu planētas masu slepkavām.
Galvenā ārste Zun-tan-to: Ja mums arī pietiktu laika tik daudzu agresīvu Būtņu ārstēšanai un tik daudz seruma apgādei uz «Vairoga», tomēr: kā Zun-ha-le iedomājas medikamentu lietošanu? Es neticu novecojušām antizunistiskām metodēm. Mēs varam citēt pierakstus par tādiem mēģinājumiem Kosmosa laikmetā, nekur nav bijis panākumu. Mans priekšlikums: es spēju iedomāties tikai tiešu palīdzības sniegšanu uz vietas. Lauzīsim galvas par to.
Kosmopsihologs Zun-te-mi: Es piekrītu Zun-tan-to par palīdzību uz vietas. Taču pirms galīga lēmuma pieņemšanas mums noteikti jāveic pēdējā — tiešā pārbaude. Mēs nedrīkstam samierināties ar Zemes radio un televīzijas informāciju, jo tās noteikti ir nepilnīgas un partejiskas, mākslīgi gatavotas, nepietiek arī ar pētījumiem, lidojot Zemes tiešā tuvumā, nedz ar mūsu ierakstu analīzi. Ir nepieciešama tieša saskarsme ar cilvēku. No viņu vidus jāizraugās daži sabiedrotie, kas spētu mūs saprast, un, ja iejaukšanos atzīsim par nepieciešamu, tad ar viņu palīdzību mums veiksies labāk.
Galvenais ieročuzinātājs Zun-lu-mo: Ej vien, bet nedomā, ka viņiem būs tik smalka humora izjūta kā tev. Tevi notvers, ievilks akvārijā un rādīs cirkā. Viņu filmās gan būsi redzējis, ka viņi ir uz to ķerti. Es saku, ka šīs Būtnes ir bīstamas, tāpēc vajag iejaukties un viņas iznīcināt. Es zinu, ka K-2 Lielpadome arī izlems tā. Mūsu ieroči šim uzdevumam atbilst.
Zun-te-mi: Es drīz iesniegšu priekšlikumus par personu, kas būs mūsu sabiedrotais uz Zemes. Esmu jau sācis izraudzīties. Protams, es pats uzņemos nolaisties un ar vajadzīgo nodrošinājumu pirmo reizi satikties tiešā tuvumā.
Vēsturnieks Zun-ke-la: Zemes Saprātīgo būtņu nevarība man šķiet satriecoša. Līdzšinējā viņu vēsturē atzīmēti gandrīz divdesmit tūkstoši karu; kaut arī ir bijis tik daudz miera līgumu un atbruņošanās konferenču, taču vēl šodien nemitīgi turpinās domstarpības. Visnopietnākais pierādījums par agresīvo instinktu virskundzību ir neapturami augošās noziedzības un tās rupjākās formas — terorisma izplatīšanās pa visu Zemi un, beidzot, Pasaules teroristu tresta izveidošanās pirms pieciem gadiem. Jau gadiem viņi šantažē atsevišķas valdības, Zemes Pasaules organizāciju un tās vadītājus. Tātad neviens nav spējīgs pateikt, kad teroristi metīs pirmo atombumbu; un, ja tas notiks, Zemes būtnes nevar garantēt, ka nesāksies karš, ko viņi apzīmē par trešo pasaules karu un par ko ar pieaugošām šausmām domā jau kopš 1945. gada, kad tika lietotas pirmās divas atombumbas. Zemes Saprātīgo Pilnvaroto nevarība ir satriecoša. Aklums. Viņiem nav spēka atklāti atzīt savu bankrotu, viņi nespēj gūt virsroku pār atbrīvojušos varmācību. Es nemaz nerunāju par citām briesmām, par muļķīgi iznīcināto floru un faunu, par badu, kuram ir arvien vairāk upuru. Par nevajadzīgo un nepamatoto pārapdzīvotību, kas tāpat apliecina Zemes Saprātīgo būtņu aprobežotību un nevarību. Nemaz nerunājot par izšķērdību izejvielu krājumu un enerģi