— Jums varbūt nemaz nevajag gulēt? — Lefevrs jautāja.
— Pa stundiņai dienā guļam arī mēs. Lai būtu ritms,— Zun-tan-to atbildēja.— Jūs droši vien zināt no Kosmosa likumiem simetrijas" un ritma nozīmi … Ar labu nakti, atpūtieties! Esam jums iekārtojuši ari vannas istabu, tās durvīs gaismojas mazs lodziņš.
Gaisma apdzisa, viņus apņēma pilnīga tumsa, un viņi vienā mirklī aizmiga. Tik dziļā miegā, ka nepamodās, kad pēc brītiņa iedegās lampas un mazajā telpā ienāca Zun-tan-to kopā ar trim kolēģiem, lai izdarītu zemiešu analīzes un kontrolmērījumus, dažu minūšu laikā arī dučiem rentgenuzņēmumu. Laboratorijas analīzēm paņēma asiņu, šūnu, spermas, urīna, ekskrementu, matu, nagu un citus paraugus, arī to apstrāde neilga vairāk kā pusstundu. Zinot katra pilnīgu individuālu diagnozi, zuni varēja katram injicēt nepieciešamos medikamentus un dot dažādus apstarojumus.
Kad viņi bija beiguši, ienāca aizsargtērpos ģērbušies pārējie zuni, jo arī tie «Vairoga» apkalpes locekļi, kas līdz šim nebija rādījušies, vēlējās redzēt Zemes Saprātīgos, cik iespējams tuvāk, vismaz no mazās telpas otras malas.
Pirmajos brīžos pēc pamošanās visa delegācija bija tikpat žirgta kā Pjērs Lefevrs, zuni brīnījās par šo nevaldāmo līksmi, ar kādu šie zinātņu vīri apjauta, tad izbaudīja fizisko svaigumu un atjaunotni.
Pirmajam aizdomas radās doktoram Hristoferam, viņš čukstus sacīja:
— Pavērojiet, kolēģi, savas reakcijas… Nojaušu, ka būsim miegā izgājuši ārstniecības kursu.
— Goda vārds, man gribētos aiz pateicības noglāstīt miniatūro dakterīti!— sauca Lefevrs.— Varbūt vēl kas sanāktu.
Un siena vienā mirklī kļuva caurspīdīga, tā ka viņi varēja otrā pusē saredzēt ārsti Zun-tan-to.
— Jūs, kolēģi Lefevr, gan varētu pievaldīt mēli! — Korelli apsauca dedzīgo francūzi.— Varētu padomāt, ka kolēģe to dzird . ..
— Manuprāt, mēs varam par to runāt nekautrēdamies, domāju, ka kolēģe tāpat,— Lefevrs atbildēja.
— Sapratu, pateicos …— dakterīte atsaucās.— Vai jūs nopietni domājat tā, kā runājat? Ar mani… Tas būtu patiesi vērtīgs bioloģisks eksperiments, jo tā ir mana specialitāte … Divu tik lielisku Saprātīgo hibridizācija varētu dot vēl labāku variantu . . .
Nu jau Pjērs Lefevrs nosarka un stomījās, pusvārdiem runādams un smīnēdams:
— A-ak… es nezinu… Vai jūs tā domājat?
— Mums vissvarīgākais dzīvē ir zinātne…— Zun- tan-to atbildēja. — Un, ja jau jūs esat izvirzījis šo vilinošo ideju, tad es apsvēršu izpildes metodi . .. Vai jūs domājat, ka mana āriene . . . izskats spētu jūs rosināt tā, kā esmu varējusi skatīt jūsu filmās, kur sieviešu kārtas partnerēm ir visai svarīga loma?
— Nezinu… Varbūt varētu pamēģināt,— Lefevrs izmocīja.
— Ņis . . . ņas . . . ņus . . . Nu jūs, Pjēr, esat ķezā . . .— smējās Zun-te-mi.— Lūdzu atvainot, bet vainīgs esmu es .. . Man nebija izdevības ar jums runāt par šo tēmu, tāpēc jūs nevarējāt zināt, ka pie mums seksualitāte daudzās nozīmēs ir kas cits nekā pie jums. Nevajag baidīties, Pjēr, mūsu kolēģe jūsu neapdomāto vēlēšanos risina tikai zinātniskajā plāksnē. Kad būsim beiguši lielo akciju, kad jūs atkal būsiet ciemos pie mums, tad varēs Zun-tan-to tiešām jaukajā laboratorijā rīkot tādu eksperimentu. Gremdēties zinātnē. Ņi . . . ņus … ņa . . .
— Arī es domāju tā,— pievienojās Zun-tan-to. — Esam gatavi arī tādam gadījumam, ja tieša krustošana nebūs iespējama. Jums visiem ir noņemti spermas paraugi, tie tiek glabāti saldētavā, un Kosmiskās stacijas lielajā laboratorijā būs iespējas izdarīt mākslīgo apsēklošanu. Ļoti daudzsološs uzdevums . . .
— Jūs .. . jūs . .. patiesi esat paņēmuši spermas paraugu? — sacēlās profesora Korelli visai niecīgais katolisms.— Bez mūsu piekrišanas? Un jūs to izmantosiet riskantiem, neaprēķināmiem ģenētiskiem mēģinājumiem? Es kategoriski protestēju! Tā ir nožēlojama rīcība!
— Arī es pievienojos,— sacīja Hristofers.— Nemaz nerunājot par to, ka dažādu sugu krustošana ir zinātnisks nonsens! Neiespējami!
— Pie jums, nevis pie mums . . .— pilnīgi bez vainas apziņas atbildēja Zun-tan-to.— Lūdzu, atliksim šo diskusiju uz citu reizi . . .
97
— Neņemiet pie sirds "manas kolēģes pārlieko centību . . .— Zun-te-mi centās glābt situāciju.— Jums jāsaredz viņā jaunas zinātnieces degsme, viņai taču ir tikai simt septiņdesmit divi gadi, viņa ir tikai trīs bērnu māte, divi no tiem ir manējie. Tas notika pēc mūsu satikšanās uz K-2n. Nu redziet, jūs jau esat viņai piedevuši.
4 513
Redziet, kā mūsu draugs Pjērs pareizi reaģēja uz domu par pieminētā zinātniskā eksperimenta iespējām . . .
— Viņam jau tas viss būs tikai «fantastisks» piedzīvojums, ko reiz pieminēt romānā. Ar to viņš beidzot iegūtu tik ļoti kāroto pasaules slavu, jo zinātnē viņam tas līdz šim laikam nav izdevies,— Korelli sacīja ar skaidri saklausāmu zobgalību intonācijā.
— Lai viņam izdodas, viņš taču ar to nevienam nedarīs ļaunu,— atbildēja Zun-te-mi.
— Es atvados . . .— pavēstīja Zun-tan-to. — Esmu ļoti priecīga, ka varēju ar jums tikties. Daudz laimes šodien! Uz redzēšanos, Pjēr! Neaizmirstiet mūsu kopīgo programmu! — To teikusi, viņa apsviedās un izgāja pa pretējām durvīm tādā kā pastaigas gaitā, taču burvīgi viegliem, gandrīz vai dejas soļiem. (Varbūt viņa bija noskatījusies no zemiešu sievietēm šās vīriešus kārdinošās gaitas sīkos noslēpumus?)
It kā to vien gaidījis, ienāca Zun-te-lu, lai kopā ar Zun-te-mi dotu pēdējos padomus.
— Ceru, ka jums nebūs nekas pretim, ja mēs palīdzēsim ar dažiem sīkiem aparātiem…— uzsāka Zun-te-lu.— Kamēr jūs gulējāt, mūsu tehniķi apmainīja jūsu aceņu ietvarus, šajos ir ierīkoti vajadzīgie raidītāji un uztvērēji. Tie ir samērā ilgas darbības aparāti ar spēcīgu starojumu un pēc vajadzības uzpildāmi. Profesor Jan Alsten, arī jums mēs tādu dodam, ar gludiem stikliem, jūs drīz pieradīsiet. Apmainījām arī jūsu rokas pulksteņus, jo baidāmies, ka būs vietas, kur jums neļaus ņemt līdzi minicentus, kas jums būs katram savs … Kā zināt, to enerģijas krājumi ir lieli, turpretim pulksteņa enerģijas pietiek vienai nedēļai. Tāpēc iesakām pulksteņus iedarbināt tikai tad, kad nevarēsiet ņemt līdzi minicentus. Pulksteņi ir dažos mirkļos uzlādējami no minicenta. Ja nospiedīsiet pulksteņa sarkano pogu, tas nodrošinās tādu pašu aizsardzību kā minicents. Tātad nervu šoks skars katru, kas jums tuvosies ar naidīgām jūtām… ar nolūkiem, pret kuru elektromagnētiskajiem viļņiem šādi aparāti ir ļoti jutīgi. Ja nospiedīsiet melno pogu, piedzīvosiet ko visai dīvainu . . .
— Ņi . . .ņas . . .ņus . . . Pat pie mums ir bijuši amizanti gadījumi, kaut gan mēs jau sen esam izārstēti . . .— Zun-te-mi smējās. — Tas nozīmē, ka melnā poga jūsu pulksteņus pārvērtīs par raganiskiem aparātiem, kas
spiež runāt patiesību. Pat vislielākajam melim jāsaka tas, ko viņš īstenībā domā, bet dažādu apstākļu dēļ grib noklusēt vai apiet ar likumu . . . Liet ūdeni, kā pie jums saka.
— Fantastiski! — Lefevrs iesaucās.— Vai jums, kolēģi Korelli, nav bail? Nupat jūs tēlojāt tādu svētuli sakarā ar ārstes Zun-tan-to priekšlikumu, bet var būt, ka jums arī gribas izmēģināt.
— Izbeidziet neglītus jokus! — sašutumu slāpēdams, atcirta Korelli.— Jūs zunu acīs apkaunojat mūsu kolektīvu.
— Nebaidieties, profesor! — komandieris mierināja.— Varbūt jau būsiet manījuši, ka mēs esam iecietīgi. Tā taču ir viena no Saprātīgas būtnes galvenajām rakstura iezīmēm, vai ne. Atgriežos pie iepriekš teiktā. Dažus indivīdus šie patiesības aparāti ietekmē tā, ka viņi izsaka savas domas, kaut gan nemaz nav taisījušies runāt, uzstāties. Pret pašu gribu. . . Viņi attopas un aptver, kas noticis, tikai tad, kad vārdi jau ir izskanējuši, kad viņi sadzird atbalsi. Dāvināsim jums vēl kaut ko, jūs taču esat mūsu sabiedrotie šajā Zemei tik ļoti svarīgajā sūtībā. Tā kā Teroristu trests ir saodis, ka jūs atrodaties kāda nezināma spēka aizbildnībā, tas var neņemt vērā savu pieredzi un mēģināt jums uzbrukt. Ja nebūs pie rokas minicenta un ienaidnieks būs tālāk par divdesmit trīsdesmit metriem, cik tālu sniedzas pulksteņu aizsargstarojums, tad jums var būt vajadzīgs ierocis. Žaketes ārējā krūšu kabatā katrs no jums atradīs pildspalvu. Tās pēc izskata ir tikai rakstāmrīki, bet īstenībā staru ieroči, kas rada nesamaņu uz vairākām stundām. Maskēšanās dēļ tās ir dažādas formas un krāsas. Pilnīgas drošības dēļ kā ierocis darbojas tikai tad, ja reizē nospiež pogas pildspalvas galā un sānos. Minicentus visu laiku nēsājiet kaklā pakārtus kā fotoaparātus. Profesors Jans Ālstens pa ceļam izskaidros, kā tie lietojami. Vai jautājumi ir?