— Ja tā. Nekavējoties atved viņu šurp. Tas ir pasūtījums!
"Reg, vai tu vēl nesaproti?" Es tev vairs nepaklausu. Neuztraucieties par meiteni. Es viņu ņemšu sev līdzi un pievērsīšu mūsu ticībai. Viņa būtu lieliska Nirfa priesteriene. Kā tev tas patīk? — padomnieks pasmīnēja.
Nirfu priesterienes, pēc aculiecinieku no Berštonas teiktā, piedalījās orģijās ar radībām. Nirfeats tika uzskatīts par laimīgu, ja kāds no viņiem varēja dzemdēt. Radības, kas dzimušas no šādām attiecībām, izrādījās padevīgas, un tās varēja pieradināt un izmantot pēc saviem ieskatiem, ko nevar teikt par Haosa radībām.
Zobus sakodis, viņš klusi apvija ķēdi ap dūri. Cilvēka formā es arī esmu diezgan spēcīga, un Berliāns jau ir iemācījies tikt galā ar burvību, kas kūsāja iekšā. Mēs to varam.
— Tu biji mana labā roka, Jāni? — paspēru vēl vienu īsu soli padomnieces virzienā. "Jūsu pozīcija ir tikai vienu soli zemāka par dralordiem." Grāfi paklanās jums, un šogad, kā es solīju, jūs izietu rituālu, lai atrastu otro dvēseli un atrastu savu pūķi…
— Nav tādas lietas kā par daudz spēka! — padomnieks dzirkstošām acīm pārtrauca mani. "Es nevēlos būt tikai labā roka, es nevēlos stāvēt ne soli zemāk!" Un es pat nevēlos būt vienāds ar draklordiem. Jūs visi izrādījās tuvredzīgi, lētticīgi idioti un nokļuvāt Nirfgarda varā. Es vēlos pārvaldīt Drakendortu vienatnē! Akhare Nirfe!
Padomnieks palaida garām, un no viņa vārdiem izrietēja, ka arī citos Reaches kaut kas notika ar dralordiem, bet es ļoti vēlētos kļūdīties savos secinājumos
— Kuteris tev nepakļausies, Jāni! Progenitor Dragon mantojums tiek nodots tikai no dimanta pūķa uz dimanta pūķi.
— Stulbi! "Man nebūs vajadzīgs tavs zobens," Tapredels iesmējās.
"Vai jūs gatavojaties izmantot Nirfu spēku?"
Man bija taisnība. Padomnieks pilnībā paļāvās uz Haosa spēku. Bet vai tiešām viņš nesaprata, par ko pārvērtīsies Reača zemes atraisītie radījumi? Kas notiks ar parastajiem cilvēkiem?
— Kā tu tiec galā ar nirfiem, Jāni? Viņus ir ļoti grūti pakļaut.
— Neviena no jūsu nolādētajām lietām! — nodevējs atcirta.
"Es neļaušu jums iznīcināt manus cilvēkus!"
Es no visa spēka vilku ķēdi, un tā neizturēja. Tajā pašā laikā manā labajā rokā parādījās Cleaver. Lai viņam piezvanītu, man nevajadzēja izmantot maģiju, pietika ar vienu formalizētu vēlmi.
Padomnieks tik ļoti steidzās glābt savu nevērtīgo dzīvību, ka burtiski izkrita. Es gribēju viņam sekot, bet, tiklīdz izgāju aiz alas sliekšņa, es atkal atrados tās centrā. Arī jaunais mēģinājums bija neveiksmīgs, tāpat kā nākamais.
Man apkakle darbojās kā rokassprādzes, un es nevarēju to noņemt, lai arī kā es centos. Padomnieks mani ieslēdza Dimanta alā! Dimanta pūķa spēka vieta, kur varēju atgūties un papildināt savu burvību, pārvērtās par lamatām. Un jo spēcīgāks es kļuvu, jo uzticamāks bija lamatas, kurās es iekritu.
Es nevarēju saglabāt visus Reaches, taču es arī nevarēju pieļaut, ka Drakendortam notiek nepatikšanas. Es biju atbildīgs par saviem subjektiem, kuri uz mani paļāvās.
Rūkdama es pacēlu Klīvu.
— Neviena nirfa vai nirfeat… Nevienam cilvēkam nevajadzētu šķērsot Drakendort Reach robežu! Dortas zālē neviens nedrīkst iekļūt. Es tā teicu!
Es iztērēju katru artefakta maģijas pilienu, baidoties, ka tieši tajā brīdī visā Drakendortā atveras portāli, no kuriem izlīdīs pēc miesas un asinīm izsalkušu radījumu bari. Klīvers izpildīja manu gribu, taču bez Draklora maģijas viņš sevi izsmēla līdz pēdējai pilienam.
Zobens manā rokā kļuva melns un pārklājās ar maģiskiem sodrējiem, pārvēršoties par mirušu metāla gabalu, kas turpmāk nederēs gan cīņai, gan maģijai. Pūķa priekšteča mantojums tika zaudēts, tāpat kā mana vienīgā iespēja izbēgt no alas.
Lindara pēkšņā parādīšanās atjaunoja cerību.
Man bija jāveic rituāls un jāsaķēdē Ēna. Pēc rituāla es viņai teicu, lai viņa noņem manas važas, un tad mēs varētu doties prom. Ar maģiju, ko uzsūcu septiņu gadu nebrīvē, es spētu piepildīt katra draklora likteni un aizsargāt cilvēku zemes.
“Starp citu, Regs runā par mērķi. Vai ne šogad mums vajadzētu…” manās domās pēkšņi iejaucās pūķis.
Ar mājienu pietika, lai aptvertu visu tumšā dobuma dziļumu zem pūķa astes, kurā atradās Reaches.
"Nirfgarda liesma!" — sašutis viņš atbrīvoja vēl vienu uguns straumi.
Laika un pūķa uguns pulētie kristāli lauza gaismu un dzirkstīja visās varavīksnes krāsās.
Katrs draklords ir atbildīgs par vienu no Pasaules obligācijām — pīlāriem, kas aizsargā Limitus no dabas katastrofām.
Mans stabs atradās tālu Septiņdesmit septiņu vētru jūrā uz pašas robežas starp salīdzinoši mierīgiem ūdeņiem un Mūžīgo Vētru okeānu, kur neviena dzīva dvēsele neuzdrošinās mesties. Tieši tur atradās mazā sala. Tikai klints, uz kuras kā bāka stāvēja stabs, ko radījis Pūķis priekštecis.
Pirms septiņiem gadiem es šķērsoju jūru ar pūķa spārniem, lai nomainītu dimantu staba augšpusē. Virs asās zelta smailes kā gara tieva adata karājās vecais akmens, novārdzis un aptraipīts kā parasts bruģakmens. Mans tēvs to atveda uz šejieni. Šis lidojums viņam nebija viegls, un mēnesi pēc atgriešanās viņš man nodeva Berliānu, bet pēc pieciem gadiem — troni. Man palika divdesmit, kad pienāca mana kārta mainīt artefaktu.
Ar liesmas strūklu es iemetu novārgušo akmeni Vētru okeāna ūdeņos, uz īsu brīdi tos nomierinot. Un tad uzmanīgi, baidīdamies to nomest, viņš ielika līdzpaņemto ķepās tieši virs zelta adatas.
Jaunais dimants uzliesmoja kā zvaigzne, apgaismojot telpu daudziem sterioniem* apkārt. Gar ūdeni abos virzienos, līdz pat apvārsnim, bija tā, it kā kāds būtu novilcis līniju, kas atdala mieru no drošas nāves.
Zibspuldze mani nedaudz apžilbināja un dezorientēja, bet paliku uz spārna. Paklausot impulsam, viņš pacēlās augstāk un apmeta apli pāri stabam, lidojot pāri Mūžīgo Vētru okeānam. Es ar sajūsmu vēroju, kā viļņi salas austrumos plosījās un rēja, cenšoties mani sasniegt. Viņi atkal un atkal satrieca salu un stabu ar artefaktu, it kā gribētu to salauzt gabalos un ievilkt bezdibeņa rīklē.
Bet pūķa maģija droši aizsargāja skrepas, un viļņi varēja izšļakstīt tikai sāļas putas, piemēram, izsalcis plēsējs ar siekalām.
Un tagad ir aiz muguras vēl septiņi gadi. Ja laikus neatjaunināsit artefaktu, Mūžīgo vētru okeāns aprīs Septiņdesmit septiņu vētru jūras klusumu. Milzu cunami viļņi iznīcinās pusi no Drakendortas un, iespējams, visu. Krastus lauzīs, pludmales un auglīgās zemes nolaizīs. Mežu nebūs, un upes atgriezīsies. Un mans kā draklora pienākums ir novērst to, ka tas notiek pat uz savas dzīvības rēķina.
"Reg, mums ir jāatgriež Ēna par katru cenu."
"Un mēs to darīsim neatkarīgi no izmaksām. Pat ja man ir jārok jauna izeja Dimanta alā.
Iegrimis domās, staigāju šurpu turpu. Pūķa aste sadūra dzirksteles no dimantiem, kad es pagriezos pārāk strauji.
"Cik daudz laika mums atlicis?"
“Termiņš pienāks pavasarī. Tad pat tu nevarēsi pārvarēt trakojošo jūru un pat ar milzīgu laukakmeni ķepās.
Rūkdama es metos uz izeju, ātri izejot no alas. Un haosa burvība mani parasti atgrieza manā iepriekšējā vietā centrā. Neapstājoties, viņš mēģinājumu atkārtoja duci reižu, jūtot patīkamu baudu savos muskuļos.
"Bet mēs iesildījāmies. Atklāti sakot, miega laikā mēs zaudējām savu formu. Ja tikai es varētu lidot…"