Bērts vislaik teica Alis Kinjan uskata ka viņam ir mil-zijka vēlēšanās mācīties. Viņš pac lūdzas laj viņu ismanto. Jā tā pa tiešām ira es gribu būt guders. Dakter Stros pie cēlās aukšā un stajgāja pa izstabu un viņš tejca es saku ņemam Čārliju. Un Berc pa locija galvu. Prof Neimars pa kasija pa kausi un pa berzeja degunu un tejca var būt jums tajsnība. Labi ņemam Čārliju. Bet mums viņam jā pa skaidro ka spirimentā var būt visāds ne veiksmes.
Kat viņš tā pa tejca es paliku dikti priecīks un us lēcu aukšā un pa spiedu viņam roku ka viņš ir tik laps. Vaj tik viņam ne palika drusku bailes ka es tā daros.
Viņš tejca Čārlij mēs jau ļoti ilgi strādājām bet līc šim tikaj ar dzīuniekiem tādiem kā Aldžirnons. Mums nau šaubu ka fiskā ziņā tas teu nau bīstami bet ir tādas lietas par kurām šaijā stādijā vienkārši nekas nau zināms. Teu ir jā saprot ka spirimenc var būt ne veiksmīks un teu no tā ne būs ne kāda labuma. Var būt arīka uz labojums būs īss laicīks un pēc tam taus stāvokels pa sliktinās. Vaj tu saprot ko tas no zīmē. Tādā gadijumā mums teu vaidzēs sūtīt apakaļ us Vorens patuersmi.
Es tejcu man viena alga man neno kā nau bailes. Es esu ļoti stipers un vien mēr usvedos labi un vel man ira truša ķepa un es ne vienu rejzi ne esu saplēss ne vienu spoguli. Traukus es vien reizi saplēsu jā bet tas nau us ne laimi.
Dakter Stros tejca Čārlij pat tādā gadijumā ja mumsim ne vejksies tu būsi ļoti pa līdzējis zinātenei. Mēs esam tajsijuši šitajo spirimentu ar daudziem dzīuniekiem bet ar civlēkiem vēl ne esam meigināši. Tu būsi pirmajs.
Es tejcu paldies dakter jums tas ne būs jā nožēlo. Un es godvārds tā domāju. Pēc opirācijas es centīšos būt guders. Es centīšos ļoti ļoti.
ackajte nummur 6 8 marc
Man ir bailes. Daudzi civlēki kas strādā kolidzā un civlēki no medicīnas skolas arī nāk pie manīm vēlēt veiksmes. Bērts tas testnieks atnesa man puķes un tejca tās ir no tajiem kas strādā psihalogijas faklatātē. Viņš arī tejca lai teu veicas. Es ceru ka vis būs labi. Man līdz ir truša ķepa un laimīgā naudiņa un pakavs arī. Dakter Stros tejca nevaig būt tik māņ ticīgam Čārlij. Šī ir zinātine. Es nezin kas tā zinātine tāda ir bet viņi vis tā saka tad varbūt zinātine ir kaukas tāds kas nes laimi. Bet man visviens ir truša ķepa vienā rokā un laimīgā naudiņa ar cavrumu otrā rokā. Tas cavrums ir naudiņā. Žēl ka nevar paņemt arī pakavu bet viņš ir smaks tāpēc es viņu actāju jakai kabatā.
Džo Karps no maisnicas atnesa man šokalādes kūku no mister Donner un maniem draugiem no maisnicas un tejca ka viņi cer es drīs akai būšu vēsais. Maisnicā viņi domā ka es esu slims tāpēc ka prof Neimars man lika tā teikt man nau brīv ne ko teikt par opirāciju lai paliktu guders. Pa gaidām tas ira noslēpums ja nu kaukas nesanāk vai sanāk ne labi.
Pēc tam atnāca mis Kinjan viņa man atnesa dažus žurnālus ko palasīt isskatijās ka viņai drusku bailes. Viņa sakārtoja puķes man us galda un visu no lika smuki un kārtīgi ne tā kā man vis stāvēja ne kārtībā. Viņa sakārtoja arī spilvanu man zem galvu. Es viņai dikti pa tīku
tāpēc ka es dikti cenšos mācities ne takā citi vakar skolā ir tādi kas ne mazām ne grib mācīties. Viņa grib lai es palieku guders. Es zinu.
Pēc tam prof Neimars tejca vis vairāk ne kādu ap meklētāju teu vaig apūsties. Es prasīju prof Neimaram vai pēc opirācijas es sacensībā varēšu uz varēt Aldžirnonu un viņš tejca var būt. Ja man opirācijā ies labi es tam pēlim pa rādīšu ka es ari varu būt tik pat guders kā viņš pat vel guderāks. Tad es mācēšu labi lasīt un pa rejzi rakstīšu vārdus un visko zināšu un būšu takā visi civlēki. Ui tanu gan visiem būs brīnumi. Ja man opirācijā ies labi un es plikšu guders tad var būt es varēšu atrast mamu un papu un māsu un viņiem pa rādīšu. Ui kādi viņiem būs brīnumi ka es ar esu tik pat guders kā viņi un māsa.
Prof Neimars saka ja viss izies labi un uz labojums būs pa liekošs tad citus civlēkus ar varēs pa taisīt guderus. Var būt civlēkus visā pa saulē. Viņš tejca tas no zīmē ka tu dod lielu iegūldijumu zinātinei tu būsi slāvens un tavu vārdu ierakstīs grāmatās. Man ne mazām tik ļoti ne gribās būt slāvenam. Es vienkārši gribu būt guders tā pat kā visi lai man ir daudz draugi.
Man šodien dien ne deva ēst. Ne saprotu kāpēc ne drīkst ēst lai paliktu guders un man kurkast vēdars. Prof Neimars man no ņēma nost manu šokalādes kūku. Ir nugan ne jauks. Dakter Stros teica pēc opirācijs es to dabūšu apakaļ. Pirms opirācijas ēst nau brīv. Pat sieru.
ATSKAITE NUMUR 7 I I MARTS
Opirācijā ne bija sāpīga. Dakter Stros to us taisija kades gulēju. Es nezin kā tāpēc ka es ne ko ne redzēju bet 3 dienas man uz acim un galvas bija pāris sēji tāpēc ATSKAITI es varu rakstīt tikai šodien dien. Tā tievā māsiņa redzēja ka es rakstu un tejca ka es ATSKAITI rakstu ne parejzi un parādija kā vaig rakstīt ATSKAITE un NUMUR un MARTS. Vaig acerēties. Es dikti slikti aceros kā vaig parejzi rakstīt. Bet man uz galvu vēl ir daži pāris sēji.
Man bij bailes kad viņi nāca iekšā un tejca ka man tagat jājiet us opirāciju. Viņi lika man iskāpt no gūltu un iekāpt citā gultā tajai citaj gūltaj bija riteņi un viņi izveda mani laukā no izstabas un veda pa gajteni un ieveda pa durvīm kur bij rakstīc opirāciju zāle. Ui tā tik bij liela izstaba tur bij zaļas sienas un līdz pašiem griestiem sēdēja dakteri kas gribēja skatīties opirāciju. Es tak ne zināju ka tur būs arī skatītāji.
Pie galda pienāca viens civlēks vis baltās drēbēs un sejaj ar priekšā balta lupata takā daž rejz televizorā un uz rokām viņam bija gummijas cimdi. Viņš tejca ne ustraucies Čārlij tas esu es dakter Stros. Es tejcu svejki dakter man ir bailes. Viņš tejca nevaig baidīties Čārlij tu vienkārši aismiksi. Es tejcu tāpēc jau man ir bailes. Viņš no glaudija man galvu un tad pie nāca vel 2 civlēki viņiem ar bija baltas lupatas pie sejām un viņi us lika siksenas man us rokām un kājām un es vairāk ne varēju neko pa kustināt un tad man palika dikti dikti bailes un vēdarā bija tāda sajūta ka es ap tajsīšos bet es tikai drusku ap čurājos un es jav gan drīs raudāju bet viņi us lika man us seju tādu gummiju un man vaidzēja elpot tur iekšā un tur jocīgi smirdēja. Dakter Stross vislaiku skaļi runāja par opirāciju visiem stāstija ko viņš darīs. Es neko ne sapratu un domāju var būt pēc tās opirācijas es jau būšu guders un tad es sapratīšu visko viņš saka.
Es tā dziļi ievilku elpu un tad laikam biju dikti no guris tāpēc ka us reiz aismigu.
Kad es pa modos es akai gulēju savā gūltā un bija dikti tumšs. Es ne ko ne redzēju bet dzirdēju ka tur kaut kas runā. Tajie kas runāja bija māsiņa un Bērts un es tejcu ei kastatas kāpēc jūs ne slēdzat iekšā gajsmu un katad būs tā opirācija. Viņi parto smējās un Bērts tejca Čārlij opirācija jau ira bejgusies. Un tumšš ir tāpēc ka tev uz acim ir pāris sēji.
Ir nu gan jocīgi. Opirāciju us taisija kad es gulēju.
Bērts katru dienu nāk pie manis un visko pieraksta kāda man ir tempertūra un asins piediens un visko citu. Viņš tejca to vaig tāpēc ka vaig ap rakstīt zinātinsko mētodi. Vaig visu visu pie rakstīt un tad ja vaidzēs varēs akai izdarīt tā pat. Ne jau man bet citiem civlēkiem kas arī nau guderi.
Tāpēc arī man vaig rakstīt šitās aek atskaites. Bērts tejca tas arī pieder pie spirementa viņi manas ae atskaites kopē un uz manīgi lasa lai saprastu kas notiekās man galvā. Es jau nu gan ne saprotu kā no skatīšanās uz atskaitēm var kauko saprast par manu galvu. Es viņas lasu daudzas reizes savādāk es ne zinu ko esu uz rakstijis bet es vis viens ne zinu kas notiekās man galvā kā ta viņi to tajsās saprast.