- Šie rīkojumi atbilst jebkurai situācijai.
- Būtu prātīgi atjaunot arī Beila strēles mūrus, -Dženers piebilda, - un stiprākus nekā iepriekš.
- Manu karalieni - Kāds zēns steidzās pie Skaras pa piestātnes doku, viņa zābaku zoles bradāja nesen sasalušos dubļus. - Līcī ienākuši trīs kuģi! To buras rotā Kaljivas baltais zirgs!
- Hercoga Varoslava emisāri, - secināja Dženers. - Vai vēlaties viņus sveikt piestātnē?
Skara apsvēra, kādu zīmi viņa šādi dotu. - Mēs nedrīkstam izrādīt pārlieku lielu ieinteresētību. Novietojiet troni šeit, zem Dievzāles kores. Viņiem pienāktos nākt pie manis.
Māte Ouda pasmaidīja. - Mēs nekad nedrīkstam aizmirst to, kā pienākas.
- Nedrīkstam gan. Tomēr, kad nepieciešams, mums tas jāignorē.
- Pavisam drīz es jums izgrebšu daudz labāku troni, manu karalien. - Kols mērīja sprīžiem vienu no raupjajiem krēsliem, uz kura nupat sēdēja un pusdienoja amatnieki. - Pagaidām iztiksim ar šo te. - Ar delnu viņš notrausa no sēdekļa putekļus.
Krēsls bija vienkāršs un vecs, mazliet grīļīgs, vietumis koks bija nomelnējis no uguns.
- Ne jau krēsls padara sievieti par karalieni, bet gan karaliene padara krēslu par troni, — sacīja Māte Ouda.
- Visticamāk, tas piedzīvoja to nakti, kad iebruka Gudrais Jillings, un izdzīvoja, - norūca Zilais Dženers.
- Tā gan. - Skara pasmaidīja un noglāstīja krēsla paroceni. - Tāpat kā Trovenlande un es pati.
Viņa apsēdās ar seju pret jūru, Māte Ouda ieņēma vietu pa kreisi, bet Zilais Dženers nostājās pie labā sāna. Krūtis izrieztas, pleci nolaisti, zods augstu izsliets - viss, kā mācīja Māte Ķīra. Savādi, ka tas, kas savulaik šķita tik muļķīgs, tagad izrādījās itin dabisks.
- Pabrīdinict emisārus, ka pagaidām manā Dievzālē mazliet pūš caurvējš, - Skara norādīja. - Neskatoties uz to, Trovenlandes karaliene ir gatava viņus pieņemt.
PATEICĪBAS
Kā vienmēr es pateicos četriem cilvēkiem:
Brenam Aberkrombijam, kura acis iekaisušas, lasot šo grāmatu;
Nikam Aberkrombijam, kura ausis iekaisušas, par to klausoties;
Robam Aberkrombijam, kura pirksti nodiluši, to šķirstot;
Lū Aberkrombijam, kura rokas pārgurušas, mani atbalstot.
Neviens cilvēks — un īpaši jau es — nav vientuļa sala, tāpēc no visas sirds pateicos
Nikam Leikam par manas idejas aizmetņa attīstīšanu;
Robertam Kērbijam par to, ka viņš gādāja, lai dzinums izaugtu par koku;
Džeinai Džonsonei par to, ka viņa rūpējās, lai šis koks nestu zelta augļus.
Ja reiz augļa metafora tā iesakņojusies, es saku paldies visiem, kas palīdzēja man radīt, maketēt, izdot, publicēt, popularizēt, ilustrēt, tulkot un galvenokārt pārdot manas grāmatas visdažādākajās pasaules malās: Natašai Bārdo-nei, Emmai Kūdai, Benam Nortam, Džeimijai Frostai, Trišai Narvani, Džonatanam Laionsam un Džindžerai Klārkai.
Māksliniekiem, kuriem nez kā izdevās pievārēt neiespējamo izaicinājumu padarīt manu izskatu smalku: Nikolctai un Terensam Keiveniem, Maikam Braienam un Dominikam Forbsam.
Par neizsīkstošo aizrautību un atbalstu jebkādos laikapstākļos paldies Džilianai Redfērnai.
Paldies arī visiem rakstniekiem, ar kuriem man laimējies satikties internētā, kādā bārā vai dažos gadījumos pat uz iespiesta teksta lapām un kuri smējušies kopā ar mani un man snieguši palīdzību, padomu un neskaitāmas idejas, ko ir vērts nozagt.
Jūs paši zināt, kā jūs sauc...
Dio Aberkrombijs PUSE KARA
Apgāda Zvaigzne ABC vadītāja VIJA KILBLOKA Projekta vadītāja Bārbala Simsone Redaktore Gundega Sēja
Apgāds Zvaigzne ABC, SIA, K. Valdemāra ielā 6, Rīgā, LV-1010. Red. nr. L-3766.
Jelgavas tipogrāfija