- Laba izvēle, - Dzelksne sacīja. - Es tevi salauztu kā vecu, sausu zaru.
Viņa pagāja garām Hūnanam, pagrūdusi to ar plecu, un uzsauca pārējiem karavīriem: — Jūs varbūt domājat, ka tas nebija godīgi. Kaujas laukā nav godīguma, bet, ticiet man, vecais Hūnans jau kādu laiku kā pārdzīvojis savus spēka gadus. Tāpēc, ja kāds domā, ka var stāties Gorma vietā, esmu gatava ar viņu cīnīties. Esmu gatava cīnīties ar jums visiem. - Dzelksne apmeta laukumam lepnu loku un ieskatījās katra karavīra sejā. Tie klusēja. Tikai vējš nopūtās pār liedagu.
- Neviens pats? - Dzelksne nosprauslojās. - Paskat tik, jūs nožēlojat, ka netikāt pie kaujas. Pavisam drīz stāv priekšā citas kaujas, un jums nav ne jausmas, kā tajās cīnīties. Dzirdēju, ka Augstais karalis pulcina savu karaspēku. Zemmaliešus, saliniekus un ingliešus. Viņu ir tūkstoši. Vētra nāk, un Getlandei būs vajadzīgs ikviens vīrs. Ikviens vīrs un ikviena sieva. Jūs trīs, nāciet man līdzi! Mēs atgriezīsimies pēc mēneša. — Dzelksne pacēla roku un norādīja uz Hūnanu. - Un labāk lai tavi puikas ir gatavi.
Viņa uzmeta ķebli plecā un cēli aizgāja no laukuma pāri smilšu klājam uz Torlbijas pusi. Viņa neatskatījās.
Tikai dzirdēja meiteņu soļus aiz muguras.
PATEICĪBAS
Kā vienmēr es pateicos četriem cilvēkiem:
Brenam Aberkrombijam,
kura acis iekaisušas, lasot šo grāmatu;
Nikam Aberkrombijam,
kura ausis iekaisušas, par to klausoties;
Robam Aberkrombijam, kura pirksti nodiluši, to šķirstot;
Lū Aberkrombijam,
kura rokas pārgurušas, mani atbalstot.
Tāpēc, ka neviens cilvēks nav vientuļa sala, un īpaši jau es.
No visas sirds pateicos:
Nikam Leikam par manas idejas aizmetņa attīstīšanu; Robertam Kērbijam par to, ka viņš gādāja, lai dzinums izaugtu par koku;
Džeinai Džonsonei par to, ka viņa rūpējās, lai šis koks nestu zelta augļus.
Ja reiz augļa metafora tā iesakņojusies, es saku paldies visiem, kas palīdzēja man radīt, maketēt, izdot, publicēt,
popularizēt, ilustrēt, tulkot un galvenokārt pārdot manas grāmatas visdažādākajās pasaules malās un konkrēti: Natašai Bārdonei, Emmai Kūdai, Benam Nortam, Hei-mijai Frostai, Trišai Narvani, Džonatanam Laionsam un Džindžerai Klārkai.
Māksliniekiem, kam nez kā izdevās pievārēt neiespējamo izaicinājumu padarīt manu izskatu smalku.
Par neizsīkstošo aizrautību un atbalstu jebkādos laikapstākļos paldies Džilianai Redfērnai.
Paldies arī visiem rakstniekiem, ar kuriem man laimējies satikties internētā, kādā bārā vai dažos gadījumos pat uz iespiesta teksta lapām un kuri smējušies kopā ar mani un snieguši palīdzību, padomu un neskaitāmas idejas, ko vērts nozagt.
Jūs paši zināt, kā jūs sauc...