Amoss Fjodorovičs. Jā, kas izlaida — lūk, kas izlaida: šitie zeļļi! (Rāda uz Dobčinski un Bobčinski.)
Bobčinskis. Es gan nē! ij ne prātā nav nācis…
D o b č i n s k i s. Es neko, pavisam it nekā …
Artemijs Filipovičs. Zināms, ka jūs,
Luka Lukičs. Saprotams. Kā prātā jukuši atskrēja no traktiera: «Atbraucis, atbraucis, ne naudu maksā, nekā …» Lielu putnu atraduši!
Pilsētas priekšnieks. Zināms, ka jūs, pilsētas pļāpu kules, meļi nolādētie!
Artemijs Filipovičs. Kaut velns jūs parāvis ar jūsu revidentu un visām jūsu pļāpām!
Pilsētas priekšnieks. Tik arī ir, ka tekājat pa pilsētu un visiem galvas sajaucat, tarkšķi nolādētie! Valodas tikai zināt taisīt, žagatas bez astēm!
Amoss Fjodorovičs. Ķēzekļi nolādētie!
Luka Lukičs. Midzeņi!
Artemijs Filipovičs. Strupvēderi! Ķerveļi! (Visi spiežas ap tiem.)
Bobčinskis. Nudie', es nē, raug še, Pēteris Ivanovičs.
D o b č i n s k i s. Ech Pēter Ivanovič, jūs taču pirmais…
Bobčinskis. Nē, nē, jūs pirmais.
PĒDĒJAIS SKATS
Tie paši un žandarms.
Žandarms. Uz visaugstāko pavēli no Pēterburgas atbraucis ierēdnis un pavēl jums tūliņ ierasties pie viņa. Viņš apmeties viesnīcā. (Šie vārdi visus ķer kā pērkona spēriens. Pārsteiguma sauciens vienbalsīgi izlaužas visām dāmām pār lūpām; visa grupa, spēji pārmainījusi stāvokli, paliek kā pārakmeņota.)
KLUSĀ SCĒNA
Vidū pilsētas priekšnieks, nekustoši kā stabs, ar izplestām rokām un atpakaļ atmestu galvu. Labajā pusē viņam sieva un meita, visā augumā sasvērušās uz viņa pusi; aiz viņām pastmeistars pārvērties par jautājuma zīmi, pret skatītājiem pavērstu; aiz tā Luka Lukičs, visnevainīgākā kārtā apmulsis; aiz viņa, pašā skatuves matā, trīs dāmas, cita citai piespiedušās, ar visironiskāko izpausmi sejās, kas vērsta tieši pret pilsētas priekšnieka ģimeni. Kreisajā pusē pilsētas priekšniekam: Zemļaņlka, galvu mazliet sāņus noliecis, it kā kaut ko klausītos, aiz viņa tiesnesis izplestām rokām, gandrīz līdz zemei satuples, lūpas savilcis, it kā taisītos svilpt vai teikt: «Še tev, brālīt, vasarsvētki!» Aiz viņa Korobklns ar piemiegtu aci un dzēlīgu, pilsētas priekšniekam domātu vaibstu, pret skatītājiem pagriezies; aiz tā, pašā malā, Bobčinskis un Bobčinskis ar roku kustību, kas tiecas vienam pret otru, atplestām mutēm, vienam pret otru izvalbītām acīm. Pārējie viesi stāv tikai sastinguši kā mieti. Gandrīz pusotras minūtes pārakmeņojusles grupa paliek šādā stāvokli.
Priekškars nolaižas.