Otra lielākā atšķirība būtu vēl līdz šim neizprastajā vispasaules klimata pulsācijas ritmā. Mēs zinām, ka dažādi ledus laikmeti nākuši un gājuši, taču nav zināms, kāpēc. Zinām arī, ka pagātnē izmainījās Zemes polaritāte, ka magnētiskais ziemeļpols šodien nonācis dienvidos, bet nejaužam, kāpēc tas tā. Šķiet tomēr, ka, ja nu Zemi nebūtu ķēris meteorīts, kas sabangoja atmosfēru pār visu planētu, tad leduslaikmetu cikls un kontinentu veidošanās ievirzītos citās sliedēs.
Palūkosimies, kāda varētu būt bijusi pasaule.
Dinozauru kundzība nav sagrauta. Pasaule pieder viņiem, un tie dominē ikvienā kontinentā. Un radības kronis ir jilanē.
Tikai rietumu puslodē ir citādi. Kaut gan Dienvidamerikā nedalīti valda rāpuļi, ziemeļos vērojama nedaudz atšķirīga aina.
Centrālamerikas zemes strēle, kas savieno ziemeļu un dienvidu Ameriku, dažādos ģeoloģiskajos periodos atradusies zem okeāna līmeņa. Kādā kritiskā periodā zemes garozas lūzums ļāva jūrai pārklāt lielāko daļu Ziemeļamerikas. Neilgi pēc tam uz dienvidiem sāka slīdēt šļūdoņu ledus vairogs, bezmaz sasniedzot plašās iekšzemes jūras krastu, tādēļ miljoniem gadu še valdīja ziema, atslābinot savas skavas tikai pašā vasaras vidū. Aukstasiņu sugas izmira, dodot ceļu siltasiņu dzīvniekiem. Šajā sauszemes masīvā uzplauka un attīstījās tieši tie, kļūdami par dominējošajām dzīvības formām.
Kad ledus vairogi atkāpās, zīdītāji izplatījās uz ziemeļiem. Ar laiku Vidusamerikas sauszemes tilts atkal pacēlās virs jūras līmeņa, un zīdītāji saimniekoja visā plašumā no okeāna līdz okeānam, līdz pakāpeniski sāka atgriezties rāpuļi. Bruņās slēgtiem astoņdesmittonnīgiem briesmoņiem zīdītāji nespēja pretoties, neatlika nekas cits, kā atkāpties.
Siltasiņu radības varēja izdzīvot tikai ziemeļos un kalnu apvidos. Viņu vidū bija arī Jaunās Pasaules primāti, no kuriem attīstījās tani.
Tātad, Vecajā Pasaulē zīdītāju nav, tur mīt tikai dinozauri. Nav lāču un suņveidīgo, toties briežu un stirnu Jaunajā Pasaulē netrūkst, - no sīkām sugām līdz pat milzīgajam Ziemeļamerikas alnim. Te mīt mastodonti un pulka somaiņu, ieskaitot zobenzobu tīģerus. Zīdītāji plašā daudzveidībā apdzīvo auglīgo joslu uz dienvidiem no ledājiem un uz ziemeļiem no aukstasiņu zauriem.
Vairums tanu zem skarbās vides spaidiem nav attīstījušies tālāk par klejojošu mednieku sabiedrību. Toties šādai dzīvei viņi ir pielāgojušies īpaši sekmīgi. Ir gan arī izņēmumi, tādi kā saski, kas sasnieguši stabilu neolīta zemkopju attīstības līmeni. Viņi izkopuši aušanas un podniecības amata prasmi, viņu sabiedrība ir vairāk noslāņojusies un augstāk organizēta. Tas gan nenozīmē, ka viņi kaut kādā ziņā būtu pārāki par tanu medniekiem, kuriem arī bija bagāta valoda, primitīvas mākslas formas, daudz praktisku iemaņu un stabilas ģimeņu grupu attiecības.
Marbaka valoda
Marbaks, lidzīgi citām valodām, kurās runāja tani, bija mūsdienīgāks tās pirmvalodas dialekts, kuru sauca par Austrumkrasta valodu. Marbakā «vīrs» ir «hannas», daudzskaitlī - «hannasan». Variācijas ir «hennasan» - velamana mēlē, «hnas» levrevasanā, «neses» - lebnarojā utt..
Visi šo mazo cilšu grupu nosaukumi ir aprakstoši, piemēram, «velamani» nozīmē «salinieki», «levrevasani» - «melnteltieši», t.i., «ļaudis no melnajām teltīm». Sieviete ir «linga», daudzskaitlī «lingai», kam plaši izplatīta līdzība. Personas bezdzimuma apzīmējums ir «ter», no kura ir atvasināts daudzskaitlis «tanu», kas pieņemts kā pamatapzīmējums visiem citiem cilvēkiem.
Visbiežāk lietotā viriešu dzimtes lietvārda locīšana ir sekojoša:
Vienskaitlis Daudzskaitlis
Nominatīvs hannas hannasan
Akuzatīvs hannas hannasan
Ģenitivs hannasa hannasanna
Datīvs hannasi hannasanni
Lokatīvs hannasi hannasanni
Instrumentālis ļiannasom hannasom
Marbaka v ārdnīca
Marbaks Latvie šu valoda
alladjex zintnieks, šamanis
amaratan nemirstīgie (dievišķās būtnes)
arnhvīt vanags
atta tētis
bana dēlēns
beka sasiet (mezglā)
bensīl sfagnu sūnas
daļas zupa
egoman zvērējušie
ekotaz riekstu-ogu mikslis
elsk mastodonts
erman debesis
Ermanpadar debestēvs
hans karagājiens
hannas vīrs, vīrietis
hannasan vīri, vīrieši
hardalt kalmārs
hault divdesmit (vīru skaits)
TOC \o "1-3" \h \z himin kalns
istak ceļš
kurmar upe
kurro vadonis
levrelag apmetnes vieta
levrevasan melno telšu ļaudis
ley izdega
linga sieviete
lingai sievietes
madrap mokasīns
margalus ķirzaku pazinējs
mar mati
marag aukstasiņu dzīvnieks
marin zvaigzne
marsk ihtiozaurs
murgu vārda «marag» daudzskaitlis
nat slepkava
naudinz mednieks
parad brasls
sammad jaukta ļaužu grupa
sammadar vēlēts samada virsaitis
stessi liedags
tais labība
tanu ļaudis
ter persona
terred ļaužu grupa darbībā
terredar šādas grupas vadonis
tharm gars, dvēsele
torsk ihtiozaurs
torskan ihtiozauri
torskanat ihtiozauru bars
ulfadan garbardis
vvedam sala
Jilan ē vārdnīcā
Jilanē Latviešu valoda
(Piezīme: šis saraksts ietver kā vienkāršākus runas elementus, tā biežākos žestus-pozas.)
dee šis
ee ara
eede tas
eesen plakanums
efen dzīve
efenburu bērnībā noformējusies grupa
efenselē efenbara locekle
eisek dubļi